Apkures rēķini par novembri visās desmit šogad ar ERAF atbalstu renovētajās Ozolnieku novada daudzdzīvokļu mājās bija krietni mazāki. Pieskaitot maksājumu par bankas kredītu, kas tika ņemts renovācijai, summas dažu dzīvokļu īpašniekiem nedaudz pārsniedz iepriekš par siltumu maksāto. Taču visi aptaujātie īpašnieki atzīst, ka dzīvokļa vērtība līdz ar mājas renovāciju cēlusies. Problēmas rada daži kaimiņi, kas, izmantojot jaunos siltuma regulētājus, savus dzīvokļus apsilda ievērojami mazāk vai pat nemaz. Tādējādi tos negribot caur sienām dabū apsildīt pārējie, kas grib dzīvot mājīgi.
Iebraucot Ozolnieku centrā, Kastaņu un Meliorācijas ielas rajonā nevar nepamanīt deviņas svaigi atjaunotas 24 un 18 dzīvokļu mājas (desmitā šogad renovētā atrodas Branku ciemā). Pirms gadiem četrdesmit tapušās ēkas noklātas ar siltumizolējošu slāni, nokrāsotas iedzīvotāju izvēlētos toņos. Atjaunoti arī jumti, ūdens un kanalizācijas vadi, dažām elektroinstalācija. Pēc ERAF izvirzītajiem noteikumiem, siltināšanai vismaz par 30 procentiem vajadzētu samazināt siltuma patēriņu, un šī prasība izpildīta ar uzviju. Maksā par diviem kaimiņiemMeliorācijas ielas 5. nama divistabu dzīvokļa īpašnieki pensionāru pāris Gunārs un Ausma Barupi uzskata, ka mājai renovācija nākusi par labu. Racionālāk tiek izmantots siltums, ko tagad katram dzīvoklim pievada un uzskaita atsevišķi. Agrāk visai mājai bija viena apkures sistēma un maksu par siltumu rēķināja uz katru apdzīvojamās platības kvadrātmetru. «Dienā uzturam apmēram divdesmit grādu temperatūru, bet vakarā, gulēt ejot, radiatorus noregulējam uz 18 grādiem. Agrāk tā nevarēja,» priecājas Ausmas kundze. Novembrī, kas bija salīdzinoši silts, Barupu apkures rēķins bija apmēram trīsdesmit latu. Tas ir viens no augstākajiem rādītajiem visās desmit renovētajās mājās. Ikmēneša kredīta maksājums par renovāciju Barupiem noteikts 28 lati (summa periodiski tiks koriģēta, kredītu dzēst paredzēts 15 gados). «Atklāti sakot, ar mūsu abu pensijām iztikšanai nepietiek. Dzīvokli nomaksāt palīdz bērni,» atzīst Ausmas kundze. Viņas vīrs pensionētais inženieris G.Barups skaidro, ka salīdzinoši lielais apkures maksājums viņu dzīvoklī radies tāpēc, ka divi kaimiņu dzīvokļi netiek apsildīti, kā pienākas. Viens stāv tukšs – tajā apkure nogriezta uz nulli, bet apakšējā kaimiņiene apsilda tikai vienu istabu. «Viņi dzīvo kā uts kažokā,» pukojas G.Barups. Gudro jaunus noteikumusNovada namu apsaimniekošanas uzņēmuma «Ozolnieku KSDU» vadītājs Mārtiņš Prīsis atklāj – tiek domāts par noteikumiem, kas uzliktu pienākumu katram renovētās mājas dzīvokļa īpašniekam tajā uzturēt vismaz 16 grādu. «Marta saulītē, kad ārā ir plusos, kāds varētu griezt apkuri nost. Taču ne ziemā,» dusmojas M.Prīsis. Meliorācijas ielas 4. nama iedzīvotājs uzņēmējs Jānis Melders uzsver, ka māju renovāciju nevajadzētu vērtēt vien saistībā ar siltināšanu. Viņaprāt, svarīgi, ka ēkai uzlikts jumts, jo vecais šīferis četrdesmit gados bija saplaisājis un augšstāvu dzīvokļos sūcās mitrums. Nomainītas arī aizaugušās ūdensvada caurules (attēlā), kas varēja vēl kalpot, ilgākais, pāris gadu, veikti citi uzlabojumi. «Māja ir kā jauna un bez lieliem ieguldījumiem kalpos gadus trīsdesmit,» spriež J.Melders. Viņš domā, ka pēc pāris gadiem arī ikmēneša komunālie maksājumi par siltumu un kredītu būs mazāki nekā tad, ja viss būtu palicis pa vecam un nāktos maksāt tikai arvien augošos komunālos maksājumus. «Beidzamajos piecpadsmit gados siltuma cena Ozolniekos augusi 4,5 reizes. Iespējams, turpmāk tā kāps lēnāk, taču kopumā enerģija kļūst dārgāka,» spriež J.Melders. Izvērsīsies tālāk no centra Nākamajā gadā «Ozolnieku KSDU» novadā plāno renovēt vairāk māju nekā šogad – sešas Ozolniekos, trīs Brankās, divas Garozā un trīs Emburgā. Novadā ietilpstošo Ānes ciemu, kurā ir vairāki daudzdzīvokļu nami, apsaimnieko vietējā SIA «Āne EP», kas iecerējusi renovēt vienu māju. Savukārt «Ozolnieku KSDU» vēl vienu māju gatavojas renovēt Jelgavā, Lielajā ielā16, ko līdz šim apsaimnieko uzņēmums «Nebruk». «Ziņas» jau rakstījušas, ka šis uzņēmums finanšu resursu trūkuma dēļ savas mājas nesiltina. «Par to, ka jāpalielina renovējamo namu skaits, esam noskaņoti diezgan cieši. Turklāt vairākās no nākamgad sakārtot plānotajām nav centralizētās apkures, kas celtnieku darbu vienkāršo,» par jaunā gada plāniem stāsta M.Prīsis. Viņš uzskata, ka, izstrādājot konkursa noteikumus celtniekiem, katrai renovējamajai mājai tiks prasīts savs būvdarbu vadītājs, jo projektu sākums Ozolniekos liecina – viens vadītājs ar sešām mājām nespēj tikt galā. No pērnā rudens Ozolniekiem ir arī rūgta pieredze, ka pavēlu iesāktos renovācijas darbus uznākušās ziemas dēļ nācās neplānoti pārtraukt. «Ozolnieku KSDU» apsaimniekošanā ir 46 daudzdzīvokļu mājas. Uzņēmuma vadītājs apņēmīgi atzīst, ka, saņemot līdzfinansējumu, namu renovācija Ozolnieku novadā tuvākajā nākotnē varētu tikt pilnībā pabeigta. LIAA gaida labākus dokumentusJ.Melders uztraucas, ka pagaidām vēl neviena no 11 novadā renovētajām mājām nav saņēmusi solīto ERAF līdzfinansējumu, kura piešķiršanu kārto Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Turpretī M.Prīsis domā, ka uztraukumam nav pamata, jo ERAF līdzekļu saņemšanas birokrātiskais process tomēr virzās uz priekšu. LIAA Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilga Kikjauka apgalvo, ka līdzfinansējuma izmaksa aizķērusies, jo no «Ozolnieku KSDU» bijuši iesniegti nepietiekami kvalitatīvi dokumenti. LIAA informē, ka oktobrī Ministru kabineta sēdē izskatīts jautājums par ēku renovācijas finansēšanas risinājumiem. Pēc ekspertu vērtējuma, ir vērts renovēt ap 60 – 70 procentu no visām Latvijas daudzdzīvokļu mājām jeb 25 tūkstošus ēku 28 miljonu kvadrātmetru kopplatībā. Nepieciešamo investīciju apmērs veido 2,7 miljardus latu, kas ir vismaz 50 reižu vairāk, nekā tas pieejams 2009. gadā iesāktajā ERAF aktivitātē «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi».
