Biruta Redisone, mājsaimniece Ozolniekos Īsti nemāku pateikt. Mans pirmais darbs bija tinēja Jelgavas Linu kombinātā, kur strādāja māte. Pēc tam strādāju tirdzniecībā. Pārdevējas darbs man patika. Vēlāk biju grāmatvede, pastniece. Vispār – deviņi amati, desmitais – bads. Edīte Reinsone, mājsaimniece Cenu pagastā Spontāni. Izlasīju avīzē, ka uzņem audzēkņus Rīgas 3. tehniskajā skolā un pieteicos. Izmācījos par kinomehāniķi. Šo darbu strādāju ilgus gadus. Ivans Serguns, pensionārs Kalnciemā Man bijis daudz profesiju. Kad pabeidzu skolu, nosūtīja mācīties par traktoristu. Tad obligātais dienests armijā. Pēc tam atbraucu dzīvot uz Latviju, kur Kalnciemā sāku strādāt par virpotāju. Vēlāk nosūtīja uz metinātāju kursiem un strādāju šajā profesijā. Viss notika saskaņā ar manu gribu – pats gribēju apgūt jaunus amatus.Antoņina, pensionāre Nākotnes ciemā Neatceros, kas man ieteica, bet izmācījos par augsta spiediena gāzes katlu operatoru. Tas tolaik skaitījās prestižs amats, kas man bija svarīgi. Lai kļūtu par operatoru, pusgadu vajadzēja mācīties kursos, kārtot eksāmens. Darbs bija veselībai kaitīgs, taču atbildīgs. Vladislavs Stivriņš, pensionārs Mežciemā Manā bērnībā visi gribēja būt par lidotājiem un kosmonautiem. Mani no bērna kājas saistīja automašīnas, tolaik to bija krietni mazāk nekā tagad. Visu darba mūžu nostrādāju par šoferi.
