Kā jūs vērtējat jauno Valsts valodas likumu un MK pieņemtos Valsts valodas likuma lietošanas noteikumus?
Kā jūs vērtējat jauno Valsts valodas likumu un MK pieņemtos Valsts valodas likuma lietošanas noteikumus?
Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Jelgavas Domes deputāts Pēteris Miļūns:
Uzskatu, ka tā bija kļūda atlikt Valsts valodas likuma lietošanas noteikumu pieņemšanu uz vēlāku laiku, tā atkal izraisot nevajadzīgu ažiotāžu. Kopumā pašreizējo valodas likumu vērtēju kā normālu un Latvijas politiskajai situācijai atbilstošu. Turklāt valodas likums un tam pievienotie valodas lietošanas noteikumi respektē liberālisma un cilvēktiesību akceptētās normas. Bez tam Latviešu valodas pozīcijas kopš neatkarības atgūšanas ir tikai uzlabojušās, pateicoties vidusceļa politikai valsts valodas jautājumā.
Bet radikāļu («Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā» (PCTVL) un «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK («TB»/LNNK) izvērstās aktivitātes vērtēju negatīvi un pat nosodoši, jo viņu rīcība sašķeļ sabiedrību. Šīs aktivitātes jāuztver kā pašvaldību vēlēšanu kampaņas daļa.
Radikāļi ar savu rīcību zāģē zaru, uz kura paši sēž. Viņi tikai atbaida iedzīvotājus naturalizēties vispārpieņemtajā kārtībā, jo kā vieni, tā arī otri vēlas palēnināt vai pat apstādināt šo procesu.
Nacionālā jautājuma aktualizēšanu zināmā mērā vērtēju arī kā novēršanos no daudzu citu sociālekonomisku problēmu risināšanas, tā slēpjoties aiz patriotisma vai mazākumtautību aizstāvju maskas.
Z/s «Zelta vārpa» ģenerāldirektors Viktors Matjuhovs:
Valsts valodas likumu vērtēju kā valsts interesēm atbilstošu un nepieciešamu. Katram uzņēmējam jārespektē mītnes zemes likumi un jāpielāgojas to prasībām. Mani pilnībā apmierina šā likuma normas, un esmu pārliecināts, ka nekādas būtiskas korekcijas uzņēmuma darbā šis likums neienesīs. Arī MK pieņemtie valodas likuma lietošanas noteikumi respektē cilvēktiesības un atstāj darba devēja kompetencē izlemt jautājumu, kāda līmeņa valodas zināšanas ir nepieciešamas katram darba ņēmējam. Tomēr domāju, ka neizmantošu likumā paredzētās priekšrocības pieņemt darbiniekus bez valsts valodas zināšanām.
«Latvijas ceļa» Jelgavas Domes deputāts Agris Celms:
Uzreiz atzīšos, ka šis jautājums neietilpst manā kompetencē, taču kopumā situāciju vērtēju kā normālu un norobežojos no radikāļu saceltās histērijas. Galvenais, ka šis likums un tā lietošanas normas ir apstiprinātas atbilstoši Eiropas kritērijiem. Tas nozīmē, ka tajā ir ietvertas arī visas cilvēktiesības respektējošās normas. Līdz ar to jurkāniešu prasības ievērot mazākumtautību tiesības ir bez reāla pamata. Viņu politiskās aktivitātes nedrīkstētu uztvert pārāk nopietni, jo vairāk, tās ir spēles uz politiskās skatuves.
Uzskatu, ka valodas likuma lietošanas noteikumi nav pārāk maigi, ja tie darbosies arī praksē, nevis tikai uz papīra. Būtisks ir likuma un tā noteikumu realizācijas mehānisms. Ja likums praksē īstenosies tikpat labi, kā izskatās uz papīra, tad situācija ir normāla.
Likumu arī nedrīkst vērtēt tikai abstrakti, jo katrs gadījums jāizsver atsevišķi. Problēmas, piemēram, rada ārzemju pedagogu, kuru latviešu valodas prasme nevar būt atbilstošajā līmenī, piesaistīšana.
Uz valodas problēmu nevar skatīties tikai nacionālpatriotiski. Jābūt elastīgākiem pret Eiropas prasībām un tolerantākiem pret cittautiešiem.
Turklāt, ņemot vērā, ka abas radikāli noskaņotās politiskās apvienības (PCTVL un «TB»/LNNK) ir pret šo likumu un tam atbilstošajiem lietošanas noteikumiem, varam secināt, ka ir atrasts vidusceļš problēmas risinājumam, jo visu prasības nekad nav iespējams apmierināt.
