Aija Griķe, pensionāre: Man nav bail. Laikam jau tāpēc, ka dzīvoju Jelgavā. Tas ir briesmīgi.
Aija Griķe, pensionāre:
Man nav bail. Laikam jau tāpēc, ka dzīvoju Jelgavā. Tas ir briesmīgi. Uzskatu, ka viens cilvēks šādas slepkavības nevar izdarīt, tur darbojas kāda grupa.
Ina, mājsaimniece:
Iespaido ļoti. Baidos pat aiziet līdz bērnudārzam. Vakarā ātri paliek tumšs, bez vīra nekur neeju. No Rīgas līdz Jelgavai divi soļi – bail.
Andris un Marģers, tipogrāfijā strādājoši studenti:
Nekā neiespaido. Staigājam tāpat pa tumšām ielām. Tas ir liktenis – kam lemts, ka nositīs, nekad nenoslīks. Domājam, slepkavu noķers.
Viktors, pagaidām bezdarbnieks:
Īpaši no tā nebaidos, staigāju tāpat kā parasti. Mana māsa gan ir uztraukusies. Dzīvoju RAFā, un tur jau nav tā kā Rīgā.
Ingrīda, strādā 4. pamatskolā:
Ļoti baidos. Mana meita mācās Rīgā, uztraucos par viņu. Nav droši arī Jelgavā, tādam cilvēkam nekas nav šķērslis.
