Šajā mācību gadā Jelgavas 4. pamatskolas skolotāja Iveta Krūmiņa māca tikai astoņas matemātikas stundas nedēļā.
Šajā mācību gadā Jelgavas 4. pamatskolas skolotāja Iveta Krūmiņa māca tikai astoņas matemātikas stundas nedēļā. Taču uz skolu viņa dodas katru darba dienu, jo uz pilnu slodzi ir klases audzinātāja, turklāt nevis vienai, bet divām klasēm – 1.c un 6.e. Skolotāja piedalās Eiropas Sociālā fonda projektā “Atbalsts klašu audzinātājiem pedagoģiskās un profesionālās kompetences paaugstināšanai”.
Kā teic skolotāja Krūmiņa, projektā viņa iesaistījusies tādēļ, ka tas dod iespēju dziļāk ielūkoties klašu audzināšanas problēmās, kas ir diezgan samilzušas. Aizvien biežāk skolotāji nevēlas audzināt klasi, jo lielā pārslodze un stress traucē šos pienākumus veikt kvalitatīvi. No otras puses, arī daudzi vecāki nav apmierināti ar bērnu klases audzinātājiem. Briest pārmaiņas.
Kas attiecas uz klases audzinātāja darba samaksu, vēl pirms pāris gadiem tas naudas izteiksmē tika vērtēts kā trīs vai četras mācību stundas nedēļā. Algas dienā maciņā no tā ienāca 20 – 25 lati. Minētajā ESF projektā iesaistītajiem pedagogiem (tādu Latvijā ir 15, taču Jelgavas pilsētā un rajonā Iveta Krūmiņa ir vienīgā) šis darbs atalgots kā skolotāja viena darba slodze – 21 mācību stunda nedēļā. Tad nu klases audzinātāja pienākumiem var nodoties ar pienācīgāku jaudu. Lai gan, ņemot vērā to, ka skolotājai audzināšanā ir divas lielas klases, kopā 53 bērni, uzmanība katram ne vienmēr tiek veltīta tāda, kādu varētu vēlēties.
Vismaz trīs plusi
Kādas atziņas, secinājumus I.Krūmiņa guvusi, darbojoties šajā projektā? Jāpiebilst, ka apkopotie materiāli tiks izmantoti klases audzinātāja profesijas standarta izstrādē. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija nolēmusi sākt jaunu studiju programmu, kas būs domāta profesionāliem klases audzinātājiem, tāpēc ir būtiski noskaidrot, ko studentiem vajadzētu mācīt.
Pirmā atziņa – profesionālai klases audzinātajai atšķirībā no kolēģēm (parastajām klases audzinātājām) ir iespēja vērot, kā viņas skolēniem klājas citu priekšmetu stundās. Tas rada pilnīgāku iespaidu par bērna sekmēm, personību.
Otrā atziņa – palielinās arī kontakta iespējas ar vecākiem. “Ziņu” aptaujātie atzinīgi izteicās par saskarsmi ar klases audzinātāju I.Krūmiņu. Taču skolotāja atzīst, ka vēl ir jūtamas zināmas rezerves.
Trešā atziņa – izglītojot profesionālus klases audzinātājus, vajadzētu vairāk pievērsties jautājumiem, kas saistās ar saikni ar vecākiem. Te atklājas nepieciešamība zināt dažādu tautību audzināšanas īpatnības, prast organizēt izglītojošas vecāku sapulces u.c. Svarīgi, ka klases audzinātāja, kurai tikpat kā nav jāvada mācību stundas, vienkāršāk pieejama vecākiem, un tas jau ir novērtēts.
Ceturtā atziņa attiecas uz abu audzināmo klašu – pirmklasnieku un sestklasnieku – sadarbību. Izrādās, vecākie ir gatavi mazajiem palīdzēt iejusties skolā.
Der pirmkārt laukiem
Vai tuvākajā laikā klases audzinātāji varētu gaidīt, ka viņu darbs tiks novērtēts ar vairāk nekā sešām stundām nedēļā? Gan I.Krūmiņa, gan projekta koordinatore Agita Lundberga par to šaubās. Skolotāju trūkst. Kur lai pašreizējos apstākļos ņem tādu luksusu kā profesionāls klases audzinātājs!? Cita situācija ir dziļākos laukos, kur skolēnu skaits samazinās, un pedagogiem uz pilsētu izbraukāt būtu pagrūti. Rajona Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Gāle uzskata, ka būtu atbalstāmi, ja jau nākamajā gadā atrastos kāds pedagogs, kas varētu audzināšanā paņemt, piemēram, trīs līdzīga vecumposma nelielas (kā jau lauku skolā) klases. Par profesionāla klases audzinātāja ieviešanas derīgumu liecina arī Daugavpils Krievu ģimnāzijas pieredze. Kā stāsta U.Gāle, tā ir skola ar izciliem rezultātiem un tur jau ilgāku laiku rasta iespēja, kā finansēt profesionālus klases audzinātājus.
***
Kur dienā aiziet klases audzinātāja laiks?
Pēc projekta koordinatores 4. pamatskolas direktores Agitas Lundbergas lūguma vairāki klašu audzinātāji pierakstīja laiku, ko dienā velta savai klasei. Lūk, daži anketās fiksētie pieraksti.
• Pirms pirmās stundas apmeklēju klasi, noskaidroju, kas nav skolā un kāpēc – četras minūtes.
• Konfliksituācijas risināšana par nepiederošām personām garderobē – 10 minūtes.
• Pusdienu naudas savākšana un samaksāšana skolas ēdnīcā – 15 minūtes.
• Pirmklasnieku pieskatīšana starpbrīžos, novešana uz garderobi – 45 minūtes.
• Apmeklēju matemātikas papildnodarbības – četras minūtes.
• Organizēju komandu konkursam par ceļu satiksmes noteikumiem – 20 minūtes.
• Pārrunas ar skolnieku A. un B. par pīpēšanu, zvanu A. tēvam un runāju par dēla uzvedību – 23 minūtes.
• Dienasgrāmatu iknedēļas pārbaude un parakstīšana – 50 minūtes.
• Gatavošanās klases stundai – darba lapas izveide datorā un izdrukāšana – stunda 40 minūtes (vakarā mājās).
• Rakstu katram skolēnam perspektīvo sekmju izrakstu – divas stundas (mājās).
Kopējais laiks, ko nedēļā klases audzinātājs pavada darbā ar savu klasi, anketās svārstās no septiņām stundām 20 minūtēm līdz 12 stundām, vidēji tas ir desmit stundu (astronomiskajās stundās). Tātad klases audzinātājs parasti tērē divas reizes vairāk laika, nekā par to viņam tiek samaksāts.
