Tas notika pagājušajā vasarā, kad braucām apskatīt Ķeveles avotus Auces pusē.
Tas notika pagājušajā vasarā, kad braucām apskatīt Ķeveles avotus Auces pusē. Uz turieni tikām normāli, nogaršojām avotiņu ūdeni, mēģinājām izgaršot, vai patiesi katrā urdziņā ir savādākas garšas ūdens. Sarežģījumi sākās, kad gribējām nokļūt mājās – Dobelē. Ticat vai ne, bet mašīnai piemetās «vadātājs». Ap divdesmit kilometru attālumu no Auces pa Zebrenes ceļu līdz Liepājas šosejai braucām vismaz pusi dienas. Kratījāmies gan pa mežu, gan pa traktora pēdām laukvidū, līdz pēcpusdienā tikām Pampāļos. Hugo Diegu tēlot mums nebija ne prātā, lai gan situācija bija smieklīgi muļķīga. Benzīns automašīnas bākā izsīka, maciņā santīmu arī vairs nebija daudz. Turklāt vēl klabēja auto amortizatori – pa visiem grambainajiem ceļiem un neceļiem mašīnai bija jānes mūsu piecu svars… Braucām atkal, līdz atdūrāmies Ezerē – Lietuvas pierobežā. Tad kaut kā aizkļuvām līdz Blīdenei un nu jau pa šoseju līdz Dobelei tikt nebija problēmu. Pret vakaru bijām katrs savā mājā.
