Kā klājas mūsu bērnudārzu audzinātājai šajā pretrunu pilnajā laikā, kad viņas audzināšanā un aprūpē tiek nodota turīga biznesmeņa, augstskolas pasniedzēja, valsts ierēdņa vai vienkārša strādnieka atvase?
Kā klājas mūsu bērnudārzu audzinātājai šajā pretrunu pilnajā laikā, kad viņas audzināšanā un aprūpē tiek nodota turīga biznesmeņa, augstskolas pasniedzēja, valsts ierēdņa vai vienkārša strādnieka atvase? Smaidoša, skaisti ģērbusies, pievilcīga un noteikti zinoša – tādu viņu gribētu redzēt gan bērni, gan vecāki.
Audzinātāja arī cenšas un cenšas, cik spēka: apmeklē dažādus kursus, «humānos» veikalos nopērk kādu jaunu blūzīti, cenšas smaidīt, bet patiesībā viņai ir grūti. Ir grūti sabalansēt savu dzīvi, jo par 50 līdz 60 latiem mēnesī (bez atvilkumiem, tātad patiesībā par 40 līdz 50 latiem) jāsamaksā īre par dzīvokli, jārūpējas par savu bērnu iztiku un skološanu, jāatlicina kādai grāmatai sevis un bērnu izglītošanai, jāapmeklē kāds kultūras pasākums, bet tas, protams, nav viss cilvēka dzīvei nepieciešamais.
Gribu atgādināt, ka bērnudārza audzinātājai, kurai ir pedagoģiskā izglītība, bet nav stāža, alga ir 5O latu mēnesī, ja nostrādāti pieci gadi – 57 lati, 10 gadu un vairāk – 60 latu. Ja audzinātājai ir augstākā izglītība, tad viņa pēc augstskolas beigšanas saņem 65 latus mēnesī. pieaugot darba stāžam, nedaudz pieaug arī darba samaksa, gan jāpiebilst, ka nodokļi šīs summas krietni «padeldē». Taču viskritiskākā situācija ir audzinātājām bez pedagoģiskās izglītības – viņu alga, kaut gan darba stāžs sasniedz 20 līdz 25 gadus, līdz šim bija 48 lati mēnesī, tām, kurām nebija nostrādāti 10 gadu, – vēl mazāk! Arī šīs audzinātājas nav nekvalificētas, viņas zināšanas ieguvušas atbilstošos kursos. Viņām gribētos sevi pilnveidot, mācoties augstskolā, bet, ja mācību maksa ir 200 līdz 300 latu gadā, to izdarīt ir neiespējami.
Kāds ir audzinātājas prestižs sabiedrībā, ja viņas alga pielīdzināta apkopējas algai? Viņas pieredzi un atbildību taču nevaram salīdzināt!
Lai nopelnītu dzīvei nepieciešamo iztikas minimumu, audzinātāja ir spiesta strādāt vairāk nekā vienu slodzi. Taču bērnudārzā arī viena slodze prasa lielu atdevi, pusotra un divas slodzes – tur jau vajadzīga liela izturība! Dzīve ir piespiedusi šādu darba ritmu uzņemties. No rīta audzinātāja ir mierīga un smaidoša, tāda, kādu to vēlamies redzēt, bet vakaros viņa jau ir pārgurusi. Strādājot no rīta līdz vakaram katru dienu, audzinātāja saņem ap 80 latu mēnesī. Es redzu, ar kādu entuziasmu strādā mana bērnudārza darbinieces, bet redzu arī, ka viņas, pusotru slodzi nostrādājušas, uz pavasara pusi savus spēkus ir iztērējušas. Nedrīkst piemirst, ka spēku prasa arī ģimene un bērni, diemžēl var redzēt arī, ka tik gara un saspringta darba diena ar mazu atalgojumu var apdraudēt ģimenes pastāvēšanu.
Secinājums ir viens – bērnudārza audzinātājai klājas grūti, lai neteiktu vairāk… Šajā situācijā ar entuziasmu vien nepietiek.
