Šonedēļ Spīdolas ģimnāzijā notika starptautiskā konference par Otrā pasaules kara ietekmi uz Latvijas cilvēku likteņiem.
Šonedēļ Spīdolas ģimnāzijā notika starptautiskā konference par Otrā pasaules kara ietekmi uz Latvijas cilvēku likteņiem. Tajā piedalījās gan mājinieki, gan arī viesi – četri skolēni un seši skolotāji no Ridingas vidusskolas Anglijā un divi skolēni kopā ar diviem skolotājiem no Droninglundes ģimnāzijas Dānijā.
Projekta vadītāji ģimnāzijas angļu valodas skolotāja Biruta Ķempele un vēsturnieks Andris Tomašūns bija uzaicinājuši vecos jelgavniekus – šo notikumu laikabiedrus – latviešu leģionā dienējušo Aldi Hartmani, toreizējo karagūstekni Vili Azēviču, 1941. gada 14. jūnijā deportētās Mēriju Upenieci un Ievu Jozepu.
Mūsējo stāsti “Novadiņa” lasītājiem jau ir pazīstami, bet viesiem tie bija interesanti un pat pārsteidzoši. Par pirmo kara gadu A.Tomašūns teica: “1941. gada augustā, kad tika uzskaitīti Jelgavas iedzīvotāji, izrādījās, ka no 30 tūkstošiem cilvēku, kas pilsētā dzīvoja pirms padomju okupācijas, zaudēti ir četri tūkstoši. Apmēram astoņi simti bija izsūtīti uz Sibīriju, pusotrs tūkstotis ebreju un daudzi čigāni nobendēti, bet par pārējiem ziņu nav.” 1945. gadā Jelgavā bija vairs tikai desmit tūkstoši iedzīvotāju.
Otrajā pasaules karā tika okupēta arī Dānija. Taču, kā apliecināja Droninglundes ģimnāzijas audzēkņu uzstāšanās, dāņiem šīs ciešanas bija pavisam citādas. Svarīgākais viņu okupācijas režīma cilvēktiesību pārkāpumu sarakstā bija cenzūras ieviešana masu informācijas līdzekļos, pēc tam sekoja aizliegums rīkot streikus, komunistu aresti un problēmas ar meitenēm, kas bija mīlējušās ar vācu karavīriem. Protams, kā noziegums un ciešanas tika nosaukts arī holokausts. Ap septiņiem tūkstošiem Dānijas ebreju nācās pamest savu iedzīvi un bēgt uz Zviedriju, 480 ebreju nokļuva koncentrācijas nometnēs, 116 tur mira. Konkrētas personas liecības dāņu skolēni neminēja. Acīmredzot viņu dzimtenē nav viegli atrast kādu cilvēku, kas par šīm ciešanām varētu runāt no savas pieredzes.
Par savas tautas pārdzīvotajām šausmām Otrajā pasaules karā runāja arī angļi. Viņi savā pilsētā bija atraduši divas poļu emigrantes. Viena bija vergojusi Sibīrijā Gulagā, bet otra – nacistu nometnēs. Taču angļu jauniešu līdzjūtība aptvēra arī citu tautu upurus. Viņi aizdedza sveces, ar repa dziesmu jautāja: “Māt, kas slikts ir noticis ar pasauli? Kāpēc cilvēki viens otru iznīcina? Kur ir mīlestība?”
Latvijas XX gadsimta vēsturei raksturīga īpaša nežēlība, taču pasaule zina par Hirosimu un Nagasaki, kam amerikāņi uzmeta atombumbas, par kauju laukiem Krievijā, bet tas, ka gandrīz pusmiljons vīru (vairāk nekā Hirosimā!) sagūluši šaurajā zemes strēlē Kurzemē, kur fronte nostāvēja astoņus mēnešus, daudziem Eiropā palicis nezināms. Skolotāja B.Ķempele “Ziņām” teica, ka ir gandarīta par šo konferenci un cer, ka mūsu tautas patiesība par Otro pasaules karu ar šādām konferencēm un tautas diplomātiju pamazām aizies pasaulē. Spīdolieši ar angļiem sadarbojas jau vairāk nekā desmit gadu. Šajā jomā īpaši nopelni ir Ridingas skolotājam Andrejam Davidsonam. Pateicoties kontaktiem ar Droninglundes ģimnāzijas skolotāju Jenu Sorensenu un viņa kolēģiem, jau otrais sekmīgais kopprojekts ir izdevies arī ar dāņiem. A.Tomašūns aicināja konferences dalībniekus apvienot spēkus, lai Ērmiķu priedēs izveidotu pasaulē pirmo pieminekli Otrā pasaules karā nobendētajiem čigāniem. Projekta darbu par šo tematu izstrādā spīdolieši Līga Liepa un Deniss Dubrovskis.
