Sācies jauns gads, bet iepriekšējā gada problēmas joprojām gaida risinājumu.
Sācies jauns gads, bet iepriekšējā gada problēmas joprojām gaida risinājumu. Ar nepacietību to gaida arī Jelgavas pilsētas slimnīcas filiāles («vecā slimnīca») darbinieki, jo nevar bezgalīgi dzīvot neziņā, nedrošībā par nākotni, naivā cerībā uzklausot vispretrunīgāko informāciju. Varu droši apgalvot, ka tāda situācija rada slimīga aizdomīguma gaisotni, padara cilvēkus nervozus un atsaucas uz darba kvalitāti.
Neesmu kompetenta spriest par finansiālo ieguvumu, apvienojot tuvākajā laikā pilsētas slimnīcu ar filiāli. To lai izsver attiecīgās jomas speciālisti. Arī par medicīniskiem ieguvumiem un zaudējumiem ir pausti dažādi viedokļi. Šajā jezgā, apspriežot dažādus variantus, kā nebūtisks malā ir atbīdīts jautājums par to, ko darīsim ar infekciju slimību nodaļu. Pašreiz tā ir kā neērts piedēklis, pēc dažu domām – nevajadzīgs rudiments.
Varam teikt, ka vairumā attīstīto Eiropas valstu un ASV slimnīcās infekciju nodaļu nav, tātad arī mēs varam no tās atteikties. Taču tur ikviens jaunienākušais pacients tiek uzlūkots kā potenciāls infekciju slimnieks. Stacionāros ir infekciju slimību uzraudzības dienests, kurā ir infektologs, bakteriologs un attiecīgi izglītotas medmāsas. Protams, nedrīkstam vienu faktu izraut no vispārējā konteksta – sabiedrības labklājības un vispārējās nodrošinātības līmeņa. Kad arī mūsu cilvēkiem būs darbs, iztika, jumts virs galvas, iespēja izglītoties un pārliecība par nākotni, tad kaut nedaudz būsim pietuvojušies demokrātiskajām valstīm. Pagaidām infekciju nodaļa vienam otram ir vienīgā vieta, kur atgūt cilvēcisku izskatu (nomazgāties, atbrīvoties no utīm, kašķa un citām sērgām). Arī pacienti ar hroniskām ādas slimībām, kuriem bieži nav nedz nodarbošanās, nedz pajumtes, nonāk mūsu nodaļā, jo ādas slimību nodaļa Jelgavā jau labu laiku ir likvidēta.
Gribu atgādināt, ka pēdējos gadu desmitos nākušas klāt ap 30 jaunu infekciju slimību un epidēmiskus apmērus pieņem bijušās PSRS teritorijā jau sen pazīstamas slimības – difterija un tuberkuloze. Laiku pa laikam uzliesmo zarnu infekcijas slimības.
Mainoties sociāli ekonomiskajai iekārtai, ir mainījies dažu infekcijas slimību īpatsvars. Kolhozu laikos mūsu nodaļā ārstējās aptuveni 20 un vairāk leptospirozes slimnieku, jo lielajos cūku audzēšanas kompleksos barojās arī grauzēju bari. Tagad, īpaši vasarā un rudenī, prevalē ērču encefalīts, jo aizaugušajos tīrumos vairojas ērces. «Nezināmās izcelsmes» gaļa mūs «nodrošina» ar trihinelozes un citu parazitāro slimību, kā arī salmonelozes slimniekiem. Pieaugošā narkomānija iet roku rokā ar veneriskajām slimībām. Palielinās HIV inficēto skaits, bet vēl straujāk, īpaši jauniešu vidū, izplatās B un C (arī D) vīrusu hepatīts, ar ko viņi galvenokārt inficējas seksuālo kontaktu un narkotisko vielu intravenozas ievadīšanas laikā. Daudzi no saslimušajiem pie infektologa neiet, liela daļa kļūst vīrusu nēsātāji. Tā ir milzīga problēma, kas skars mūsu jauno paaudzi tuvākajā nākotnē. Maldīgs ir uzskats, ka infekcijas slimnieku skaits ir samazinājies.
Pirms sakāt «jā» vai «nē» infekciju nodaļai, iesaku izlasīt 6. janvārī laikrakstā «Diena» publicēto rakstu par 5. janvārī valdības pieņemtajiem noteikumiem, kur minētas 13 infekcijas slimības, kuras konstatējot, jāpārbauda, jāizolē un jāārstē inficētās personas. Pārbaudei un izolēšanai, saprotams, jānotiek stacionārā mūsdienu medicīnas prasībām atbilstošā līmenī, kas ietver dažādu analīžu, instrumentālo un rentgenoloģisko izmeklējumu kopumu. Tāpēc infekciju slimību nodaļa nevar pastāvēt atrauti no citiem medicīniskajiem dienestiem. Pašreizējais nožēlojamais stāvoklis ir tikai sekas, cēloņi jāmeklē citur. Pirms izlemiet, septiņreiz nomēriet!
