Anitai Lieknai XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos jārūpējas ne tikai par kori «Asni», bet jāveic arī citi atbildīgi pienākumi.
Jelgavas novada 5.–9. klašu apvienotais meiteņu koris «Asni» radās, gatavojoties 2000. gada skolēnu dziesmu svētkiem. «Galvenā doma – lai dziedošie bērni lauku skolās, kur saviem spēkiem vien kori nevar nokomplektēt, nepaliktu bez dziesmu svētkiem,» atceras diriģente Anita Liekna, kura ir arī Mūzikas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja.
Dziedātājas nedzīvo pilsētā, tāpēc jebkura iespēja sabraukt kopā («Asnos» dzied meitenes no astoņām līdz 10 skolām) tiek izmantota maksimāli. Mēģinājumi notiek reizi trijās nedēļās. Turklāt bērni pieraduši, ka brīvlaiks – tas ir mēģinājumu laiks. «Ja brīvlaiks ilgst nedēļu, notiek vismaz trīs vai četri mēģinājumi. Citi atpūšas vai dienas pavada vēl kā, bet mēs dziedam, un tās ir kādas četras piecas stundas dienā,» uzskaita diriģente. «Meitenes to uztver kā pašu par sevi saprotamu, jo grib dziedāt,» jautājums par dziedātāju vēlēšanos brīvlaiku ziedot darbam diriģentei šķiet dīvains. «Citu problēmu nav, tikai jāstrādā. Nošu materiālu bērni jau apguvuši savās skolās, un atliek salikt visu kopā,» stāsta Anita.
Tā nu koris pastāv jau piecpadsmit gadu. Par jubilejas koncertu gan vēl nav domāts – visdrīzāk tas notiks rudenī, pašreiz visa uzmanība koncentrēta uz 8. jūliju, kad «Asni» dziedās finālskatē jeb tā saucamajos «koru karos». Ko dziedās, tas gan vēl nav skaidrs, jo izloze notiks tikai rīt, kad kļūs zināmas trīs no 23 svētku repertuāra dziesmām, kas finālā būs jādzied tieši «Asniem». Tikai 3. jūlijā kļūs zināma arī attiecīgās grupas koru uzstāšanās kārtība.
– Pagājušajos skolēnu dziesmu svētkos «Asniem» bija pirmā vieta.
Man gan labāk patīk apzīmējums Zelta diploms.
Finālā esam dziedājušas katros svētkos, bet līdz tam samierinājāmies ar II pakāpes jeb Sudraba diplomu. Uz ko augstāk toreiz varbūt klusībā cerējām gan, bet šajā gradācijā iespējama diezgan plaša amplitūda, un fakts, ka Zelta diplomu dabūsim ar lielu punktu skaitu, patīkami pārsteidza.
– Vai Lielās balvas, kas pagājušajos skolēnu dziesmu svētkos tika Jelgavas 4. vidusskolas «Spīgo», šoreiz nebūs?
Šoreiz ne, jo tāds vērtējums varbūt vairāk piedien pieaugušo konkurencē, kur visi labākie vīru, sieviešu vai jauktie kori ir savstarpēji samērojami kaut vai iespēju ziņā. Savukārt bērniem ir cita situācija – mazam lauku zēnu korītim, kas, cītīgi strādājot, savā B grupā cienīgi nopelna labāko rezultātu, diez vai ir psiholoģiski pareizi pēc tam vēl mēroties spēkiem ar lielas vidusskolas tradīcijām bagātu kori. Svaru kategorijas ir pārāk dažādas.
– Ja pareizi sapratu, tad «Asnu» mērķi atkal ir visaugstākie?
Pirmā pakāpe jeb Zelta diploms. Un kā gan var būt mazāks mērķis par to, kas sasniegts iepriekšējos dziesmu svētkos. Taču arī te, atšķirībā no pieaugušo dziesmu svētkiem, jāņem vērā, ka bērni ir citi un situācija ir pavisam cita.
– Jāatgādina, ka koru skatē otrajā kārtā «Asnu» sniegums novērtēts ar I pakāpi un savā B grupā maksimālo punktu skaitu – 46,72.
Piecus gadus noturēties labāko rangā nav bijis viegli, arī skates bijušas trīs gadu garumā, un visās esam parādījušas labus rezultātus, par ko, protams, ir gandarījums. Bet kāds būs vērtējums 8. jūlijā Rīgā – ja par to domā finālskates laikā, nekas labs nevar iznākt. Šajā reizē ir tikai un vienīgi jādzied.
– No iepriekšējām uzvarētājām nav palikusi neviena dziedātāja?
Praktiski ne, tādas jau ir tās skolēnu svētku īpatnības. Ja nu dažas meitenes, kuras toreiz «Asnos» iekļāvās kā mazas ceturtklasnieces un tagad mācās devītajā. Vairumam šie vispār būs pirmie dziesmu svētki. Ja pēc panākumiem novadu skatē dzirdēju dažu atviegloti uzelpojam, ka nu viss ir beidzies un piedevām labi, nācās atgādināt – nekā nebija, nu tikai sāksies!
– Apskaužama neatlaidība – uz katriem dziesmu svētkiem savākt praktiski jaunu kori, kura dziedātājas dzīvo katra savā novada malā, un vēl dabūt I pakāpes novērtējumu (ceru, ka nenoskaudu!)
Organizēšanas lieta, protams, ir ļoti sarežģīta būšana. Bet, ja jau 15 gadu garumā šis vilciens ir vilkts, turklāt diezgan veiksmīgi, negribas arī atkāpties. Tikai šādi mēs mazu skolu bērniem varam iedot un parādīt to, ko citādi viņi neredzētu un nesasniegtu. Pat nerunājot par finālskati, ir taču arī tik emocionāli akcenti kā svētku gājiens un kopkoncerts Mežaparka Lielajā estrādē. Pie tam Mežaparkā «Asnu» meitenes patīkami atšķiras ar to, ka ir radušas izturēt grūtības un ne mēģinājumu karstumā, ne iespējamā drēgnumā nesūdzas par pārvaramajām grūtībām. Bet latiņu, ja reiz tā uzlikta tik augstu, zemāk laist negribas.
Visvairāk žēl brīvlaiku, kas «Asnu» meitenēm praktiski jāpavada korī. Bez dziedāšanas vajadzīgas sadarbības spēles, jautrības stafetes, kopēji atpūtas brīži, jo koris nav tikai atsevišķu dziedātāju kopums, jādomā ne vien par dziedāšanu, bet arī kori kā kolektīvu. Tā jau nenotiek, ka nepazīstami bērni stāvēs cits citam blakām un no viņu mutēm atskanēs saskanīga dziesma.
– Vai «Asni» nav Latvijā vienīgais kolektīvs, kurā dzied visa novada bērni?
Jā, pagaidām vienīgais. Ir gan daži gadījumi, kad savus resursus mēģina apkopot divas vai trīs skolas. Daži pat nodomā, re, cik viņiem labi – var izvēlēties pašus labākos dziedātājus, un uz priekšu.
– Arī jūsējo viens otrs mēdz dēvēt par elites kori.
Paldies par komplimentu – lai pamēģina, tad redzēs, cik viegli visu noorganizēt un saskaņot. No pieredzes zinu, ka vienā skolā nav nekādu grūtību noteikt mēģinājumu laikus, toties jau divās un trijās rodas problēmas, kur nu vēl visā novadā.
– «Asni» mēģina Jelgavā? Un kas izvadā dziedātājas, vai vecāki?
Ne tikai Jelgavā. Mēģinājumi ir arī Zaļeniekos, Vircavā un citur, kaut vai dažādības pēc. Bet transportu nodrošina pagastu pārvaldes, tas jau ir iekļauts budžetā.
– Bez «Asnu» diriģēšanas, kā jau atbildīga ierēdne, proti, Jelgavas novada pašvaldības Izglītības pārvaldes speciāliste interešu izglītības jautājumos, esi arī tā persona, kas koordinē visu Jelgavas novada (un kopā ar Inetu Freimani arī Ozolnieku novada) kolektīvu dalību skolēnu dziesmu svētkos.
No Ozolniekiem brauc Mūzikas skolas bigbends, divi deju kolektīvi, folkloras kopa un 5.–9. klašu koris no vidusskolas. No Ozolniekiem ir 100 dalībnieku, no Jelgavas novada 365.
(Jelgavas novada un pilsētas kolektīvus skat. tabulā – red.)
– Kas iepriecina, kas varbūt apbēdina tevi kā Jelgavas novada koordinētāju.
Apbēdina, ka «Asni» ir vienīgais Jelgavas novada koris, kas tika uz svētkiem (arī kopkorī), toties iepriecina deju kolektīvi – tie ir veseli astoņi tautas dejās, turklāt pirmo reizi Ķīpsalā 7. jūlijā būs atsevišķs mūsdienu deju koncerts, kurā mūsu novadu pārstāvēs gan Valgundes «Avotiņi», gan Elejas vidusskolas «Chilly step».
Prieks, ka dota iespēja izpausties Lielplatones internātpamatskolas (to pārstāvēs kolektīvs ar 17 mūziķiem) un citu līdzīgu iestāžu audzēkņiem, turklāt atsevišķi izdalīti profesionālās izglītības iestāžu kolektīvi, kas startēs «zem sava karoga», nevis pa novadiem.
– Bet ir vēl viena lieta, kur tava atbildība jau pārsniedz arī novada robežas.
Jā, esmu XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes locekle. Piedāvājumam piekritu, kaut zināju, ka laika būs maz, bet tā būs jauna manas pieredzes daļiņa. Vairāk nekā gadu padomes priekšsēdētāja Raimonda Paula vadībā regulāri esam sprieduši gan par dziesmu, gan deju repertuāru (padomē ir arī visu «Jundēnu» vadītāja Madlēna Bratkus – red.), gan režiju, gan citām lietām.
– Tad zināsim, no kā prasīt atbildību, ja koncerts liksies garlaicīgs.
Daudz kas atkarīgs no koncerta mākslinieciskā vadītāja, noslēguma koncertā tie būs pat divi – Gints Ceplenieks un Edgars Vītols. Varbūt ne tik pieredzējuši, bet jauniešu svētku gadījumā tas varbūt ir pat labi.
Bet par garlaicību – Maestro Raimonds Pauls mūsu sēdēs bieži vien mēdza teikt: «Un jūs domājat, ka šito dziesmu gribēs dziedāt bērni? Nekad!» Tā ka atlase bija stingra, lai neatkārtotos iepriekšējo lielo svētku kopkoncerta relatīvā neveiksme. ◆
