Par «patīkamo» valdības pēcvēlēšanu pārsteigumu visai Latvijai būs jau dzirdējis ikviens. Piedāvātie papildu pasākumi ekonomikas glābšanai, kurus mūsu valdība apsola izpildīt Starptautiskajam Valūtas fondam, ir pietiekami smagi visiem iedzīvotājiem. Līdz šim laba daļa no mums taupības pasākumus uztvēra kaut kā attālināti un tādu kā klusu prieku. Tā teikt, sen jau tos labi noēdušos ierēdņus ministrijās, valsts un pašvaldības iestādēs derēja pamatīgi papurināt un iztīrīt. Nenoliegsim, derēja arī. Dažu pēdējo gadu laikā birokrātijas slānis tapa nesamērī biezs un trekns. Piemēram, «Eiropas naudas» apguvei vien tika nodibināts vairāk nekā divdesmit uzraugošo iestāžu un aģentūru. Līdzīgi varētu turpināt par ikvienu dzīves jomu. Iespējams, ka ikdienas dzīvi regulējošo un uzraugošo iestāžu skaits pie mums bija uzblīdis viens no lielākajiem pasaulē.Pilnīgi citādi jāvērtē pašreizējie valdības centieni samazināt valsts tēriņus. Garumgarais uzskaitījums ar pensiju un algu samazinājumu, gaidāmajiem jaunajiem nodokļiem un citi pasākumi cirtīs smagi un sāpīgi ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Kas attiecas uz nodokļu pamatīgu palielināšanu un, iespējams, jaunu ieviešanu, atklāti jāsaka – to efektivitāti, turpinoties ekonomiskajai lejupslīdei, ir pamats apšaubīt. Jāpiekrīt tiem speciālistiem, kas brīdina, ka valdība pašlaik nostājusies uz bīstamas takas, mēģinot piespiedu kārtā iekasēt vairāk. Rodas aizdomas, ka valdība vairs nezina, kā apturēt krišanu bezdibenī, tomēr spītīgi cenšas paņemt to mazumiņu, kas vēl atlicis. Gluži negribot prātā nāk asociācijas ar ļauno pamāti, kura prasa – «atdod!», bet gribētos, lai atskan – «es palīdzēšu nopelnīt!».
