No 1. jūlija Latvijā mainījusies personas kodu piešķiršanas kārtība. Turpmāk personas kodā vairs neizmantos dzimšanas datumu, bet gan īpaši veidotu skaitļu savirknējumu, informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP).
Jaunie likuma grozījumi paredz, ka personas kodu veidos no vienpadsmit cipariem. Pirmie cipari visiem iedzīvotājiem ir 32, bet pārējie ir sistēmas automātiski ģenerēti nejauši cipari no 0 līdz 9.
Persona, kurai kods piešķirts līdz 2017. gada 30. jūnijam, no 1. jūlija ir tiesīga pēc brīvas izvēles vienu reizi, personīgi iesniedzot PMLP iesniegumu, lūgt, lai maina tai piešķirto personas kodu uz tādu, kurā netiek norādīts dzimšanas datums. Par vienreizēju koda maiņu nebūs jāmaksā.
Iekšlietu ministrija skaidro, ka līdz ar jaunajiem personas kodiem tiks novērsta iespēja, izmantojot personas kodā ietverto norādi uz personas vecumu, veidot tiešu vai netiešu personas diskrimināciju uz vecuma pamata profesionālajās attiecībās.
Jēdziens “personas kods” Latvijā ir salīdzinoši jauns – tas pastāv vien 25 gadus. Padomju Savienībā personas kodu nelietoja, to ieviesa tikai 1992. gadā, kad uzsāka Latvijas iedzīvotāju uzskaiti un reģistrāciju Iedzīvotāju reģistrā, vēsta interneta vietne lvportals.lv.
Personas kods ir personas identifikators, kas nodrošina personas identifikāciju gadījumos, kad, piemēram, tiek mainīts uzvārds vai citas ziņas. PMLP skaidro, ka Latvijas Iedzīvotāju reģistrā personu var identificēt tikai pēc personas koda, kas ikvienam iedzīvotājam ir unikāls.
