Apspriedīsim deputātu smieklīgo atalgojumu. Uzskatu, ka lielajās pilsētās tam jābūt «pašpietiekamam», bet, ja cilvēks strādā arī pašvaldības struktūrā, tad, piemēram, uz pusi mazāk. Jūs teiksiet, tā nav adekvāta summa par dažām sēdēm mēnesī. Ja tik maz no viņiem sagaidām, tad jā. Vai viņiem nav radoši un drosmīgi jādomā, kā izpildīt solījumus? Vai arī tikai izturēt vēlēšanu drudzi un ātri iekārtoties siltā vietiņā? Mans radinieks arī ir deputāts kādā citā novadā, un viņš atklāti pasaka – ja viņam neapsolīs kādu amatu, tad vēlēšanās nemaz nekandidēs. Jo ar deputāta pabalstiņu nevarēs pat nosegt satiksmes izmaksas. Acīmredzot tādus deputātus mēs gribam, pamatdarbā nostrādājušos, kuriem vēl jāatceras izrauties uz kaut kādām sēdēm. Kā zināms, kvalitāti vislabāk paceļ veselīga konkurence. Diemžēl esošā sistēma nestimulē jaunus, talantīgus kadrus iet politikā. Visus iekārojamos amatus deputāti (visticamāk, bez izglītības attiecīgajā jomā) jau aizņēmuši, vienīgi varētu vēl paplašināt valdes, padomes un vietnieku saimes. Sakiet, vai latviskā skaudība, ka daži saņems naudu «ne par ko», ir samērojama ar Jelgavas pilsētas budžetu, kur gada ieņēmumi ir teju 40 miljonu? Vai tiešām mums ir žēl, ka pilsētas gudrākie cilvēki, kas apņemas rūpēties par mūsu drošību un labklājību, saņemtu normālas algas. Jau tagad skaidrs, ka arī šajās vēlēšanās nebūs par ko balsot. Un ka vienīgā jūtamā opozīcija būs «Saskaņas centrs». Mūsu pilsētā tikai parazitē Rīgas partiju astes, lai gan būtu visi priekšnosacījumi tam, lai izveidotos vietējs neatkarīgs spēks, kas nelocīsies pēc pelēko kardinālu stabulēm. Tikmēr lielo pilsētu mēri Sprūdža kungam, kurš joprojām cer izbeigt deputātu sēdēšanu vairākos krēslos, aizvakar atbildēja, ka viņa reformas «var būtiski aizskart pašvaldību iedzīvotāju intereses». Drīzāk jau viņu pašu.
