Padalīšos ar «Ziņu» lasītājiem pieredzē par to, kā Krievzemes puiši un dāmas brauc pa Maskavas ielām. Teikšu uzreiz – salīdzinoši Rīgā (Jelgavā jau brauc pavisam solīdi) autovadītāji ir ļoti pieklājīgi un noteikumus ievēro visur un vienmēr.
Padalīšos ar «Ziņu» lasītājiem pieredzē par to, kā Krievzemes puiši un dāmas brauc pa Maskavas ielām. Teikšu uzreiz – salīdzinoši Rīgā (Jelgavā jau brauc pavisam solīdi) autovadītāji ir ļoti pieklājīgi un noteikumus ievēro visur un vienmēr. Lūk, mans nelielais
piedzīvojumu stāsts.
Pagājušajā vasarā mani aizsūtīja darba komandējumā uz Maskavu. Agrāk iznāca visu Krievzemi apbraukāt diezgan bieži, taču nu jau vairākus gadus nebiju uz to pusi devies. Salīdzinājumā ar Latviju atšķirības – pamatīgas. Diezgan lielā mērā tur dzīvo vēl padomju laikos, vismaz viss ir kā pie mums pirms kādiem…12 gadiem. Pirmām kārtām automašīnu parks – apmēram ½ ir krievu «autiņi»: ladas, moskviči, volgas, gazeles, otra daļa ir apmēram tāda līmeņa kā pie mums. Nedaudz ir «Daewoo» markas automašīnu – gandrīz pilnīga kopija pie mums diezgan populārajam «Opel Kadett» sedanam, tikai atšķiras lukturi priekšā un aizmugurē, kā arī durvju rokturi. Ir liels skaits dārgu mašīnu: BMW, džipi, «Lexus»…
Tagad par braukšanu. Teikšu godīgi un atkārtošos: krievi brauc tā «kārtīgi», un man liekas, ka noteikumus vairāk pārkāpj nekā ievēro. Pie gājēju pārejas kājāmgājējs var nostāvēt stundu, viņš tiek pilnīgi ignorēts. Beigu beigās noskati, kurā brīdī distance starp «autiņiem» ir nedaudz lielāka un teciņus joz pāri ielai. Braucošie nedaudz, nedaudz piebremzē, ļaujot tev pārskriet. Otrs – mašīnas tiek novietotas visur. Šoferītis izkāpj – PIK, noskan signalizācija – un aizčāpo! Es neredzēju gandrīz nevienu gājēju pāreju, uz kuras nebūtu atstāta mašīna. Otrs vistrakākais – tās tiek noparkotas paralēli brauktuves malai divās rindās! Un tas laikam ir pilnīgi normāli. Vienīgi iekšmalā novietotās reizēm spiestas stumties pa trotuāru. Pāris reižu redzēju, ka «autiņi» atstāti tieši krustojumā un, pats labākais, divas mašīnas blakus. Citi, kas brauc pāri krustojumam, stumjas apkārt. Aptuveni 50 metru nostāk stāv milicis un uz visu noskatās. Redzēju labu skatu – džips lēnām brauc pa trotuāru un sirdīgi uzpīpina gājējam: «Provaļi! Tut že ļuģi jedud!» («Tinies projām, šeit taču brauc cilvēki!») Tas tiešām man patika!
Bija labs moments, kad pie metro stacijas «Kitai – Gorod» saskaitīju deviņas transporta joslas vienā virzienā, bet trolejbuss mierīgi nogriezās krustojumā pāri četrām joslām. Aizmugurē baigais ņigu, ņagu, visi bremzē, pīpina, bet šim vadi tikai nošūpojas!
Divas reizes redzēju, ka dienas laikā puiši rīko «dragreisus». Iespaidīgi! Iedomājieties – pēcpusdienā pāri tām pašām deviņām joslām noliktas divas milicijas mašīnas, ceļa vidū stāv milicis ar izstieptu zizli – no Kremļa brauks valdība. Visas joslas pilnas ar mašīnām, riktīgs korķis! Pēkšņi dzirdu – kaut kas rūc. Super! «Kožas» jauns BMW un «Porsche», kaut kur gar pašu malu izlavierē, pats labākais, abi garām milicim, un katrs savā šķērsielā iekšā! Puišus neuztrauc nekāda Maskavas milicija vai prezidents Putins!
Vēl interesanta lieta – pie luksoforu aprīkotām gājēju pārejām sāk braukt, tikko iemirgojas dzeltenais: tūlīt spiež grīdā gāzes pedāli, un gājējam, kas, klupdams krizdams mēģina nokļūt līdz glābējam – ceļa malai –, tiek nežēlīgi uzpīpināts.
Vēl tie Krievijas braucamie laikam briesmīgi lūst, jo bieži redzēju skatu, ka mašīna stāv tur, kur tā «nomirusi» – stāvvietā, uz ielas pirmajā… astotajā joslā. «Kapots» vaļā, un šoferītis mierīgi remontējas – skrūvē sveces, maina svečvadus. Tikmēr pārējie mēģina izlavierēt šim apkārt.
Tāpēc, mīļie tautieši, es nedaudz smaidu, tagad braukdams pa Jelgavu un Rīgu, jo zinu, ka citur ir daudz, daudz trakāk.
