Nepilnos trīs mēnešos šogad satiksmes negadījumos miruši 44 cilvēki, un tas ir teju uz pusi vairāk nekā pērn tādā pašā laika posmā, informē sabiedrisko mediju portāls lsm.lv. Amatpersonas rosina palielināt sodus bezatbildīgajiem braucējiem. Agresīvie, kas būs sakrājuši astoņus uzskaites punktus, pēc 1. jūlija tiks uzaicināti apmeklēt grupu nodarbības pie psihologa, bet lielākai pārliecībai par jauno vadītāju iemaņām CSDD nolēmusi pagarināt braukšanas eksāmena laiku no 25 līdz 40 minūtēm. Jelgavā, Jelgavas novadā un Ozolnieku novadā gan ceļu satiksmē šogad bojā vēl neviens nav gājis. Tomēr uz ES fona, kur pēc statistikas vidēji uz miljonu iedzīvotāju pērn miruši 52 satiksmes dalībnieki, Latvija ar 87 joprojām ir sliktākajā galā. Turklāt «nāvējošākais» pārvietošanās veids bijis vieglais auto – no 179 mirušajiem 71 bijis auto šoferis vai pasažieris.
Pauls Timrots,LTV raidījuma «Zebra» vadītājs
Kas ir agresīva braukšana un kā to vērtēt? Manuprāt, te drīzāk ir runa par braucēju temperamenta un tempa atšķirībām. Vienā dienā kaut kur steigšos es, citā būs jāsteidzas jums, un pie stūres to nevajadzētu uzņemt personiski. Jāmācās pieņemt to, kas velkas, un tikpat budistiskā mierā arī to, kas steidzas. Mēs jau nezinām viņa problēmas. Dažreiz arī pati šī anonimitātes sajūta aiz automašīnas bleķiem un stikliem var būt par iemeslu agresīvākas braukšanas izpausmēm, tomēr es tik bieži tās nepamanu, lai uztrauktos par katru, kas dara kaut ko citādi.
Pavisam cita lieta, ja pieci seši cilvēki sakāpj mašīnā un nesas pa grantētu ceļu vai neskatās uz vilcienu – tā ir atsevišķu indivīdu pazīme. Un sliktākais, ka par šādu gadījumu patiesajiem iemesliem mums nav nekādas analīzes. Jā, varam uzzināt, ka mašīnā bija pudele. Un? Ja būtu tomātu stādi, varētu secināt, ka brauca dārznieki. Pēdējā laikā daudz runājam par «legālajām narkotikām», kuras pārsvarā lieto jaunieši grupās. Un pārgalvīgi brauc jaunieši grupās. Varbūt arī te jāmeklē sakarības? Svarīgākais, ka trūkst faktu, lai saprastu, kāpēc un ko darīt, lai tā nenotiktu. Lai cilvēki sāktu saprast, ka drīkst viens otram pateikt: klau, nebrauc tā, es gribu dzīvot!
Par psihologa apmeklējumu agresīvajiem – pats par sevi tas nebūtu nekas slikts, taču svarīgi, lai tas, pie kura, cilvēki, ļoti iespējams, nonāks arī nejaušas sagadīšanās pēc, tiešām būtu profesionāls speciālists. Garāks braukšanas eksāmena ilgums noteikti ļaus labāk redzēt un novērtēt, vai cilvēks spēj iekļauties satiksmē. Trīs tējkarotes benzīna un 15 minūtes no dzīves – manuprāt, tas ir to vērts.
Evita Šalājeva, CSDD Jelgavas nodaļas priekšniece
Mūsu valstī braukšanas eksāmens ir viens no īsākajiem Eiropā. Vācijā, piemēram, eksāmenu autovadītāja tiesību iegūšanai kārto trīs posmos, vērtējot prasmes ceļu satiksmē dienas laikā, tumsā un braukšanā pa automaģistrāli. Mums minimālais laiks ir 25 minūtes, un tādā, pilnīgi iespējams, braukšanas iemaņas nevar novērtēt. Patiesībā autovadītāju apmācības sistēma nav sakārtota, un autoskolām dota diezgan liela vaļa. Daudzie atkārtota eksāmena likšanas gadījumi apliecina, ka ar 14 braukšanas apmācības stundām ir par maz. Ir arī tādi autoskolu beidzēji, kas, nākdami uz eksāmenu, nespēj paškritiski novērtēt savas prasmes to nokārtot un tad nereti vaino CSDD, kas, it kā lai iekasētu vairāk naudas, liek nākt atkārtoti. Manuprāt, ja trīs reizēs eksāmenu nenokārto, cilvēkam būtu jāatgriežas autoskolā, savukārt tām būtu jāuzņemas lielāka atbildība par beidzēju zināšanu kvalitāti. Kā mēs ģimenē un skolā iegūstam pamatus dzīvei, tā autoskolai vajadzētu būt tai, kur iegūst braukšanas kultūras pamatus.
Pozitīvi vērtēju jebkuru darbību ceļu satiksmes uzlabošanai. Agresīvo sūtīšana pie psihologa – protams, ja sapelni tik daudz soda punktu, kaut kas ar domāšanu nav kārtībā. Nezinu gan, kā iecerētās nodarbības darbosies praksē. Lielāki sodi – jā, arī ar tiem var panākt uzlabojumu, taču līdzšinējā pieredze rāda, ka tas ir īslaicīgs. Uzlika par braukšanu dzērumā 800 latu, vadītāja tiesību atņemšanu uz četriem gadiem, astoņus soda punktus, administratīvo sodu, taču cilvēki dzērumā brauc joprojām un atkārtoti. Problēma acīmredzot sakņojas sabiedrības kultūrā.
Jānis Kļaviņš, bijušais autosportists, darbojas automašīnu tirdzniecībā
Lielāki sodi noteikti ietekmē, taču ir daļa, kurus tie neizlabos, ja nemainīsies braukšanas kultūra kopumā. Izpratne par to, kāds esi, kur brauc – tas ir tāpat, kā ieejot veikalā vai ejot ciemos. Saprotams, ka jaunībā gribas braukt ātrāk, arī es droši vien pirms gadiem braucu citādi. Nezinu, vai tas sauktos agresīvi, bet katrā ziņā ne tā, lai uz ceļa radītu problēmas citiem. Autokrosa trasē, sacensībās tas, protams, ir atšķirīgi.
Neesmu īpaši novērojis kādas automašīnas markas braucējus, kas būtu izteikti agresīvāki, bet no autotirgotāja viedokļa domāju, ka katram ir kāda mašīna, kas viņam «piestāv». Tie, kuriem patīk braukt ātrāk, izvēlēsies sportiskāku un manevrēt spējīgāku auto, taču pārsvarā mazāk par ātruma iespējām mūsu pircējus interesē dinamiskums un ekonomiskums ekspluatācijā.
