Farmaceitam svarīgi būt profesionālim, precīzam, jāmāk uzklausīt un saprast otru, pārliecināta Kārļa aptiekas vadītāja Evija Amatniece.
«Atceros, kā ar bērna acīm skatījos Tukuma aptiekā. Man tā šķita kā tāda baznīca, kurā valdīja klusums, miers un katrs tika uzklausīts,» atmiņu pavedienu šķetina farmaceite Evija Amatniece, tā atklājot arī savas profesionālās dzīves lielo sākuma punktu. Nejaušība vai tomēr liktenis, ka mamma savai meitai skolas gados darbiņu vasarā sarunāja tieši aptiekā? «Sāku kā apkopēja, vidusskolas laikā strādāju par fasētāju, vēroju, ieinteresēja, arī ķīmija padevās, tāpēc studijas izvēlējos Medicīnas akadēmijas Farmācijas fakultātē,» turpina Evija, atzīstot, ka profesija kļuvusi par viņas sirdslietu un arī kā otru bērnu, kurš individuālā komersanta statusā Glūdā auklēts un lolots jau teju desmit gadu. Interesanti, ka abiem (gan dēlam, gan aptiekai) vārdā Kārlis. «Ja būtu uzrakstījusi Nākotnes aptieka, kur tā arī atrodas, latiņa būtu uzlikta pārāk augstu. Nobijos,» smej farmaceite.Lauku aptiekas specifikaBijušo tukumnieku jauno ģimeni uz Glūdu atveda profesionālās izvēles ceļi. Evijas vīram tur piedāvāja darbu, viņš uzreiz ierunājies, ka sieva farmaceite, pagasta vadība ideju atbalstīja un atvēlēja telpas jaunajam rūpalam. «Iedzīvotāji ļoti priecājās, ka šeit ir aptieka, un līdz ar to bija vieglāk strādāt. Riskējām, un risks attaisnojās! Sākumā bija bažas, ka telpas ierādīja otrajā stāvā, bet ierīkojām zvana pogu, lai cilvēkiem ar kustību traucējumiem nevajadzētu kāpt augšā,» stāsta E.Amatniece, vienlaikus ieskicējot arī lauku aptiekas specifiku. Šeit ļaudis lielos vilcienos cits citu pazīst, vairāk atver otram savu sāpi, kad jāprot uzklausīt un palīdzēt, kas arī ir aptiekāra sūtība. Tam neatliekamos gadījumos ziedota daža laba brīvdiena, lai pēc zālēm nevajadzētu skriet uz Jelgavu vai Dobeli, turklāt ļoti slimiem pacientiem farmaceite medikamentus nesusi arī uz māju. Nepiekrīt pašapkalpošanās sistēmaiLai kļūtu par farmaceitu, jāmācās daudz, un šis process nebeidzas ar augstskolas diplomu. «Medicīnas akadēmija iedeva pašu kodoliņu, izpratni, kas visu mūžu jāpapildina, jo klāt nāk daudz jauna. Gadu laikā piedāvājums kļuvis krietni plašāks. Ir vairāk līdzīgu medikamentu, kam ķīmiskais sastāvs vienāds, tikai nosaukums katram savs. Man tas jāzina, lai es kaut pašu nepieciešamāko varētu pastāstīt,» teic E.Amatniece, iestājoties pret pašapkalpošanās sistēmu, kas parādījusies atsevišķās aptiekās. «Nevaru piekrist, ka bezrecepšu medikamenti ir brīvi pieejami, jo tomēr vajadzīga farmaceita konsultācija. Zāles nav kā maize – šodien pagaršo vienu, bet rīt citu. Pieej pie medikamentu plaukta, kur vesela rinda ar klepus sīrupiem, un mēģini nu izzīlēt, kurš piemērotākais! Turklāt ne viss visiem der,» pārliecināta Evija, norādot, ka šādos gadījumos pircējam jābūt ļoti zinošam. Tomēr daudzi kļūst par reklāmas upuriem, kur uzsver labāko, bet noklusē par iespējamiem blakusefektiem. Kārļa aptiekas apmeklētājiem šādas problēmas nedraud. Farmaceite pazīst savus cilvēkus un zina viņu diagnozes, kas palīdz izvēlēties nepieciešamākos medikamentus. Atliek vien tos iegādāties, tomēr aptiekas produkcija nav no lētajām, un cenas turpina augt.«Cenu kāpums pamatā atkarīgs no ražotāja. Gan lieltirgotavām, gan aptiekām noteikts, cik liels drīkst būt uzcenojums – no 15 līdz 20 procentiem. Turklāt šogad zālēm par pieciem procentiem (10) un uztura bagātinātājiem par trim (21) paaugstinājās pievienotās vērtības nodoklis,» stāsta E.Amatniece. Viņa novērojusi, ka, kļūstot dārgākiem medikamentiem, pacienti sašaurina savu izvēli. «Ja uzrakstītas, piemēram, četras zāles, viņi bieži vien jautā, kuras divas būtu galvenās. Dažkārt cilvēki līdz pēdējam cieš sāpes vai panes savu slimību, ārsts saraksta nepieciešamāko, bet tāpat visu nopirkt nevar. Prātīgāk gan būtu par sevi rūpēties laikus un saprast, kas man varētu draudēt. Tas noteikti izmaksās lētāk nekā pēc tam nopietni ārstēties!»Aptiekas farmaceitiem!Lai arī ekonomiskā situācija ietekmē uzņēmējdarbību, farmaceite no sava rūpala negrasās atteikties. «Vērt ciet netaisos, ja nu vienīgi melns kaķis pārskrien pāri. Pārdot? Farmācija taču ir mana sirdslieta, centīšos palikt!» pauž Evija, kas savā uzņēmumā ir gan vadītāja, gan grāmatvede, gan apkopēja. Viņa pieņem preces, pasūta tās un ceno – vienvārdsakot, dara visu, kas paņem ļoti daudz laika, bet ļauj arī turēt roku uz pulsa un zināt, kas norisinās saimniecībā. Turklāt jādzīvo līdzi arī farmācijā notiekošajam, piemēram, diskusijai par to, kam drīkstētu piederēt aptieka. «Farmaceiti ļoti cīnās, lai aptiekas paliktu viņiem, jo šeit atšķiras ētika – ja īpašnieks ir farmaceits, viņam būs lielāka atbildības izjūta, jo dažkārt uzņēmēju interesē vien, kā gūt peļņu un izpildīt plānu. Nevēlos gan nevienu apvainot, jo arī šādās aptiekās iespējams ļoti laba farmaceitiskā aprūpe, tomēr mēs varam vairāk savu nozari izprast un vadīt,» pārliecināta E.Amatniece, kas brīvo brīdi labprāt atvēl arī aušanai un zirgiem – tas līdz līdzsvaram un dzīvespriekam. FarmaceitsPagatavo un izsniedz ārsta parakstītās zāles, kā arī informē pircēju par šīm zālēm un to lietošanu.Konsultē ārstus un citus medicīnas darbiniekus par dažādu medikamentu izvēli, nepieciešamajām devām, mijiedarbību ar citiem medikamentiem un blakusparādībām.Zāļu izgatavošanas farmaceits, precīzi dozējot, sajauc noteiktas sastāvdaļas, aktīvajai vielai pievieno palīgvielas, kas ļauj ārstēšanas līdzeklim saglabāt savas ārstnieciskās īpašības. Izgatavo pulverus, kapletes, dražejas, ziedes un šķīdumus.Var strādāt aptiekās, zāļu ražošanas firmās, zāļu lieltirgotavās, ārzemju farmācijas firmu pārstāvniecībās.Nepieciešama augstākā izglītība farmācijā. Mācību ilgums trīs līdz pieci gadi. Pirms tam ieteicams pievērst īpašu uzmanību ķīmijai, bioloģijai un veselības mācībai. Ja vēlies būt vadītājs, nozīmīgi mācību priekšmeti ir biznesa ekonomikas pamati, matemātika un psiholoģija.
