Psiholoģe: «Jāatceras: lai ko mēs darītu pūlī, atbildība ir individuāla».
Domā ar savu galvu! Nelēksi taču akā, kad citi lec – tā pamāca vecāki, cenšoties pasargāt atvases no muļķīgas rīcības. Tikmēr rotaļa «Ādamam bij’ septiņ’ dēli» nevainīgi mudina uz pretējo – atdarināt, kopēt. Skolu psihologu novērotā pakļaušanās visbiežāk negatīvu līderu ietekmei parasti pāriet līdz ar mācību iestādes beigšanu. Bezierunu sekošana modei, nefiltrēta fanošana par sporta un mūzikas elkiem, kaut arī ietekmē prātus un liek atvērt makus, ir katra paša darīšana. Bīstamāka ir neprasme turēties pretim harismātisku līderu ietekmei, kas var novest līdz pat masu psihozei.Vēlme piederēt grupaiEs jau nemaz neticēju 21. decembrī pareģotajam pasaules galam, apgalvo gan tie, kas šo tēmu iepina vai katrā sarunā, gan tie, kas paklusām iepirka izdzīvošanas atribūtus. Pīli par kārtējo pastardienu esot palaiduši tirgotāji un masu mediju pārstāvji. Lai vairotu peļņu un reitingus. Tomēr toreiz pārsteidza baumu invāzijas mērogi.Sākotnēji vārdam «manipulēt» (latīņu ‘manipulare’) bija pozitīva nozīme – vadīt, vadīt ar zināšanām, sniegt palīdzību, taču mūsdienīgajā izpratnē «manipulēt» vairāk nozīmē – slepus ietekmēt. Uz prātu un instinktiem var iedarboties ar dažādām metodēm: piespiest rīkoties ar fizisko pārspēku vai panākt, ka manipulējamais pats vēlas domāt un rīkoties manipulatoram vēlamajā veidā. «Cilvēks ir daudz vieglāk manipulējams, nekā viņš iedomājas, jo pēc savas būtības ir sociāla būtne. Piederības jūtas ir eksistenciāli svarīgas, jo dod drošības sajūtu, evolūcijas kontekstā tās ir daudz senākas par individualitātes apziņu,» skaidro psiholoģe Ingūna Griškēviča. «Mēs taču bieži konformējamies, runājam to, ko nedomājam, vai pat mānām sevi, lai tikai tiktu pieņemti kādā grupā vai kolektīvā. Zinātnieki konstatējuši, ka ļaužu vairākums, ja nav īsti pārliecināti, kādu lēmumu pieņemt, parasti seko vairākuma viedoklim. Pētījumi rāda, ka apmēram 200 cilvēku lielā pūlī darbības virzienu nosaka pieci procenti, pārējie ir sekotāji, kas neapzinās, ka viņus kāds vada.»Baisā straume«Kad strādāju Londonā, dzīvoju netālu no slavenā Vemblija stadiona. Neesmu kaislīgs futbola mīļotājs, bet vienu no spēlēm noskatījos. Neatceros, kas toreiz stājās pretī Anglijas futbola izlasei, bet atmosfēru neaizmirsīšu nekad. Kad pašmāju komandai neveicās, atbalstītāju pūlis atgādināja milzīgu, saniknotu, līdz baltkvēlei uzbudinātu un neprognozējamu organismu. Pēc zaudētās spēles apbēdinātie līdzjutēji kā baisa straume sagrāba mani un nesa sev līdzi. Likās, ka nekas nespēs novērst masu kautiņu. Tomēr policisti zirgos abu komandu fanus prasmīgi sadalīja un izvadīja no stadiona pa atsevišķām izejām, pavadot līdz metro stacijām,» pūļa efekta sajūtas piedzīvojis 34 gadus vecais Endijs.Savukārt 49 gadus vecajai Annijai jauniešu fanošana par mūziku raisa viņas bērnības atmiņas: «Tīnītes tāpat ar paceltām rokām barā lēkāja pie skatuves, spiedza aiz sajūsmas. Viena otra bija gatava bez domāšanas mesties populārā muzikanta gultā. Ar šodienas prātu vērtējot – naivi, smieklīgi, stulbi. Kad šie bērni pieaugs, arī viņi, visticamāk, savas trakulības vērtēs citādi. Nav jau tik svarīgi, kas notiek, svarīgi – kāpēc. Man patīk ezoterikas literatūrā rastais skaidrojums, ka viss ir enerģija. Ar kaislību, vēlmju un atkarību netīro enerģiju un zemajām vibrācijām barojas egregori. Šīs domformas pastāv, kamēr ir donori – enerģijas avoti. No egregoriem grūti atbrīvoties, jo šie vampīriņi prot panākt, lai barības jeb pūļa negatīvās enerģijas viņiem netrūktu.»Pūļa efekts var būt hipnotizējošs, jo piederība lielai grupai mēdz radīt eiforijas sajūtu, ko sniedz iluzors varas, nesodāmības un bezatbildības jūtu sajaukums. «Smadzeņu spoguļneironi liek blakusstāvētāja emocijas izjust kā savējās un ātri aplipina ar tām visus. Robežas starp grupu un indivīdu saplūst. Jo lielāka grupa, jo mazāk cilvēks izjūt personīgu atbildību par notiekošo. Tāds fenomens kā «blakusstāvētāja efekts» izpaužas nelaimes gadījumos, kad apkārtstāvošie cietušajam nepiedāvā nekādu palīdzību. Jo lielāks bars, jo mazāka iespējamība, ka kāds palīdzēs. Visi cer, ka to izdarīs kāds cits,» skaidro I.Griškēviča. Spītīgi saglabāt individualitāti«Pūļa efekts ir paradoksāls – tam pakļaujas daudzi, bet arī viens indivīds var liktenīgi ietekmēt visu pūli. Pūļa rīcība var izskatīties haotiska, tomēr izpētīts, ka tā ir sistēma ar noteiktiem likumiem un uzvedības fāzēm. Vispirms ir «uzsilšanas fāze», kuras laikā cilvēki salīdzina savas un apkārtējo realitātes un izdara izvēles. Informācija caur neverbālām interakcijām tiek nodota zibenīgi. Daži harismātiskāki indivīdi kļūst par «atslēgas personām», ap viņiem veidojas mazi grupējumi, kas vēlāk veido pūļa darbības virzienu, un pūlis seko.»«Agrāk pūli uzskatīja par monstrozu veidojumu. Mūsdienu pētījumi ir apgāzuši vairākus sabiedrībā pastāvošus populārus mītus. Piemēram, ka pūlī cilvēks zaudē individualitāti un ārkārtas situācijās uzvedas kā savtīgs dzīvnieks vai ka pūlis vienmēr ir vardarbīgs. Konstatēts, ka arī pūlī cilvēkiem ir spītīga tendence saglabāt individualitāti, instinktīvi pretoties panikai un pieņemt vairāk vai mazāk apzinātus lēmumus. Jāatceras: lai ko mēs darītu pūlī, atbildība ir individuāla,» atgādina I.Griškēviča. PUSAUDŽI BAIDĀS NO ATGRŪŠANAS INESE GŪTMANE, SKOLU PSIHOLOGU METODISKĀS APVIENĪBAS VADĪTĀJA Aptuveni 10 – 14 gadu vecumā bērns mainās gan fiziski, gan emocionāli, cenšas mainīt ierasto kārtību, noteikumus, izmēģina jaunas lomas, domāšanas un uzvedības veidus. Pusaudžiem ir svarīgi justies droši un būt pieņemtiem. Bailēs no neiederēšanās viņi var atgrūst tos, kas nešķiet vienlīdzīgi. Liela nozīme šajā vecumā ir draugiem. Tiem, kuri piedzīvo siltas un draudzīgas attiecības ar vienaudžiem, ir mazāk uzvedības problēmu, augstāks pašcieņas un zemāks depresijas līmenis. Turpretī atraidītais biežāk piedzīvo vientulības izjūtu un sociālo neapmierinātību, izrāda bažīgumu, ievainojamību, raud, noslēdzas, kļūst par vardarbības upuri. Pat ja klasē vairums bērnu ir no ģimenēm ar pozitīvu, mīlestības attiecībām bagātu pieredzi, reti dominē tieši pozitīvie līderi. Skolēni «klases bara» ietekmē mēdz absolūti nekritiski aizrauties ar viena bērna apcelšanu un pazemošanu, tāpēc mājās būtu jāpārrunā, kā līdzjūtīgāk izturēties pret atstumtajiem. Citādi pat «labo» skolēnu vecāki var būt pārsteigti par savu bērnu izdarībām. Pusaudžu attīstību ietekmē arī arvien augošais sociālais spiediens un mediji. Bombardēšana ar vardarbības, seksa un nesasniedzama skaistuma standartiem veicina vardarbību skolā, pusaudžu seksu un ēšanas traucējumus. IESKATS VĒSTURĒ Pūļa psiholoģiju pirmoreiz skaidrojis franču zinātnieks, ārsts Gustavs Lebons: «Pūlis psiholoģiskajā izpratnē ir cilvēku kopums, kam piemīt vienota psihiskā kopība, nevis kopība, kas ierobežota kaut kādā teritorijā. Indivīds darbojas apzināti, balstoties uz loģisko domāšanu, toties pūlis – neapzināti. Pūlī cilvēks zaudē individuālo kritisko domāšanu, un pārsvaru gūst automātiskā domāšana. Kritiskā domāšana operē ar idejām – jēdzieniem, kas veido secinājumus uz to loģisko virkņu pamata, automātiskā domāšana operē ar idejām – tēliem. Pūlī valda iztēle.» Franču sociologs un kriminālists Gabriels Tarda: «Pūlī vienmēr ir subjekti, piemēram, politiķi, reliģiskie darbinieki, zinātnieki, kuri aizrauj, sapulcina, iedvesmo apkārtējos, pārvalda viņus. Bet, tā kā vadoņi vienmēr ir personības, tad pūļi, kas tās atdarina, attīstās un paceļas pāri iepriekšējiem pūļiem. Tādējādi realizējas sabiedrības attīstības process. Atdarināt pamudina instinktīva tieksme izpildīt universālās atkārtošanās likumu, kas nosaka un nodrošina atražošanas veidu bezgalību. Tāpat atdarināšana ekonomē cilvēka resursus. Sekojot citiem, indivīds netērē enerģiju, lai izgudrotu kaut ko. Ne visiem cilvēkiem patīk uzņemties atbildību par saviem lēmumiem un rīcību. Ērtāk ir, kad vada kāds cits.»AVOTI: G.LEBONA GRĀMATA «PŪĻA PSIHOLOĢIJA» UN G.TARDAS GRĀMATA «PŪĻA PSIHOLOĢIJA» (NO HTTP://VESTURE.EU)
