Ceturtdiena, 26. marts
Eiženija, Ženija
weather-icon
+8° C, vējš 2.24 m/s, R-ZR vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Kā nemaksāt par siltuma zudumiem dzīvokļos un visā mājā

«Zemgales Ziņu» 24. janvāra numurā bija pastāstīts, ka domes priekšsēdētājs Raitis Vītoliņš savā dzīvoklī, mājā cenšas iespējami samazināt siltuma zudumus.

«Zemgales Ziņu» 24. janvāra numurā bija pastāstīts, ka domes priekšsēdētājs Raitis Vītoliņš savā dzīvoklī, mājā cenšas iespējami samazināt siltuma zudumus. Pēc publikācijas bieži jelgavnieki esot nākuši pie viņa un iztaujājuši visus taupīšanas smalkumus. RAITIS VĪTOLIŅŠ šos padomus ir apkopojis šajā rakstā.
Ir pierādīts, ka, veicot siltināšanas pasākumus, var samazināt no 20 līdz 60% siltuma zudumu atkarībā no mājas tehniskā stāvokļa.
Ieteicamie pasākumi dzīvoklī
1. Pārbaudīt logu un durvju rāmju stiprinājumu sienās un esošās spraugas starp logu un durvju rāmjiem aizpūst ar «Makropleksu».
2. Pārbaudīt, vai katrs logs brīvi un viegli aizveras, vai tas vienlīdz labi pieguļ loga karkasam. Nepieciešamības gadījumā novērst defektus (izmantojot ēveli vai kaltiņu).
3. Notīrīt loga rāmjus no vecās nolobījušās krāsas un spraugas logos aizziest ar špakteli.
4. Pārbaudīt, vai stikli blīvi pieguļ logu rāmjiem un vai līstītes cieši pieguļ stiklam. Novērst radušos defektus. Nomainīt satrunējušās līstītes.
5. Nokrāsot krāsošanai sagatavotos logus (logus attīrīt no vecās krāsas, nošpaktalēt, nolīdzināt ar smilšpapīru). Logus krāsojot, sevišķi rūpīgi aizkrāsot maliņas, kur saskaras stikls ar koka daļām, lai radītu gaisa necaurlaidīgu vidi starp stikliem un koka daļām.
6. Daudzstāvu namu divstiklu logus, kas atverami, atbrīvojot četras skrūves, var siltināt divos variantos.
1. variants. Notīrīt logu iekšējos stiklus un starp logiem gar loga iekšējo malu, lai skrūvju caurumi logu rāmī paliktu ārpus «blīvējošās zonas», pielīmēt blīvējošo gumiju vai porolona strēmeli.
2. variants. Notīrīt logu iekšējos stiklus un starp logiem ievietot Jelgavas būvmateriālu rūpnīcā izgatavoto plēves paketi, kas nodrošina blīvējumu starp logiem, kā arī veido četrstiklu logu. Plēves pakete nodrošina apmēram 25% siltumenerģijas ietaupījumu. Aptuvena izmaksa ir 8 – 9 Ls/m2.
7. Aizskrūvējot četras logu savelkošās skrūves, vēlreiz pārbaudīt, cik blīvi ir savienotas abas loga puses. Ja precīzi būs izpildīti darbi, kas minēti 2., 3., 4., 5. un 6. punktā, tad būs panākts:
7.1. katrs logs lielā mērā pildīs tā dēvētā vakuumloga funkcijas, kur izolētais gaisa slānis starp stikliem būs ideāls siltumizolējošais slānis.
7.2. loga iekšpusē nekad nesakrāsies putekļi.
7.3. ziemā, kad gaisa temperatūra ārā nokrītas mīnus grādos, var precīzi redzēt, kā kurš dzīvoklis ir sagatavojies ziemai. Dzīvokļos, kur precīzi izpildīti minētie pasākumi, logos «neziedēs ledus puķes».
8. Nākamais svarīgākais darbs ir pielīmēt blīvējošās gumijas loga blīvējošai maliņai, kas saskaras ar loga rāmi, logu aizverot. Līmēšanu ieteicams veikt, kad gaisa temperatūra ārā ir plusos. Pēc pielīmēšanas logu ieteicams turēt aizvērtā stāvoklī vismaz 3 – 5 stundas, lai blīvējošā gumija labāk pielīmētos. Nākamajā dienā (vējainā laikā vai sākoties ziemai) ieteicams pārbaudīt logu blīvējumu, izmantojot svecīti vai ar rokas palīdzību. Ja nav precīzi izpildīts otrais punkts (nav novērsta logu ķeršanās u.c.), var izlīdzēties, uz esošās blīvējošās gumijas pielīmējot otru slānīti.
9. Izmantojot blīvējošās gumijas u.c. blīvējošos materiālus, noblīvēt spraugas durvīs. Tur, kur nav otras durvis, ieteicams tās ielikt kā no siltuma saglabāšanas, tā no drošības viedokļa.
10. Mājām, kurām ir augsta siltuma caurlaidība caur ārējām sienām, jāveic šo sienu siltināšana. To var izdarīt arī no iekšpuses, izmantojot speciālās siltās tapetes, fibrolīta plāksnes vai akmens vati un citus materiālus.
11. Kas jāievēro dzīvoklī, lai efektīvi izmantotu pievadīto siltumenerģiju?
11.1. Jāatceras, ka radiatori izstaro 40 – 50% siltumenerģijas, bet konvektori – 10%, pārējais plūst gar logiem uz augšu. Tādā gadījumā:
nedrīkst aizsegt radiatorus ar galdiem, krēsliem (jo kavējam siltuma izstarošanu);
nedrīkst aizsegt sildķermeņus ar gariem aizkariem. Aizkaru garumam jābūt līdz palodzei;
nežāvēt veļu uz radiatoriem (žūšanas process atkarīgs no gaisa plūsmas ātruma gar žāvējamo priekšmetu). Labāk žāvēt tur, kur notiek aktīvā gaisa plūsma.
11.2. Uzstādīt termoregulatorus pie katra sildelementa (radiatora, konvektora), kas nodrošina:
vēlamo komforta līmeni dzīvoklī, kā arī iespēju, aizejot uz darbu vai naktī, samazināt temperatūru dzīvoklī;
papildus iegūt 20% siltumenerģijas ekonomiju.
Rezultāts
1. Temperatūras starpība ar dzīvokļiem, kur šie pasākumi nav veikti, ir 4 – 60 C.
2. Šādi nosiltināts dzīvoklis patērē par 35 – 60% mazāk siltumenerģijas, t.i., maksa par siltumu būs par 35 – 60% mazāka un varētu būt 0,24 – 0,30 Ls/m2 robežās.
Siltums koplietošanas telpās
Jāatceras, ka siltuma atdeve no sildķermeņa (radiatora, konvektora) ir atkarīga no gaisa cirkulācijas intensitātes gar sildķermeni. Tātad, ja koridoros nebūs aizvērtas durvis, logi (caurvējš), pagrabos paliks neizolētas caurules, izdauzīti logi (caurvējš), – notiks intensīva pievadītā siltuma atdeve ārējam gaisam.
Jāatceras, ka skaitītājs nekļūdīgi uzskaita arī šos siltuma zudumus, un par to maksā katrs mājas iedzīvotājs!
Tātad:
1. Jāraugās, lai koridoru durvis un logi būtu aizvērti.
2. Jānosiltina koridoru durvis un logi (kā iepriekš aprakstīts).
3. Jāizolē caurules pagrabstāvā.
4. Jāiestiklo un jānoblīvē logi pagrabstāvos.
Ja iepriekš minētie darbi netiks veikti, iegūtā ekonomija, kas panākta, dzīvokli siltinot, tiks «sadedzināta» koridoros un kāpņu telpās, pagrabā.
Jāizmanto siltummezgli
Jāatceras, ka katrs temperatūras grāds (10C) telpās dod 5% ekonomiju vai 5% pārtēriņu atkarībā no tā, kā mēs to izmantojam.
1. Iedzīvotājiem dzīvokļos uzstādīt aukstā un karstā ūdens skaitītājus (nav jāmaksā par citu iedzīvotāju neapzinīgi izmantoto karsto un auksto ūdeni).
2. Nakts stundās (no plkst.22 līdz 5.45, var būt arī citi laiki) samazināt siltuma padevi dzīvokļos par 2 – 60 C (atkarībā no mājas siltumnoturības).
3. Nakts stundās (piemēram, no plkst.24 līdz 6) atslēgt karsto ūdeni vai samazināt karstā ūdens padeves temperatūru.
Veicot visus siltināšanas un regulēšanas pasākumus, var panākt, ka par siltumu nav jāmaksā vairāk kā 0,22 – 0,27 Ls/m3. Tas ir iespējams, bet tikai tad neviens mājas iedzīvotājs nedrīkst palikt skatītājos, bet katram aktīvi jāiesaistās minēto pasākumu risināšanā.

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.