Pagājušajā nedēļā beidzot tapa zināma sen gaidītā x stunda – pulksten 10 2000. gada 23. martā.
Pagājušajā nedēļā beidzot tapa zināma sen gaidītā x stunda – pulksten 10 2000. gada 23. martā. Jā, tieši tajā stundā pilsētas Dome sāks lemt par Siltumtīklu uzņēmuma vadības (G.Dupuža, P.Kazuļa un pašvaldības administrācijas Pilsētsaimniecības departamenta vadītāja A.Ozola) atbilstību ieņemamajam amatam. Mēs, tāpat kā vairums jelgavnieku, ceram, ka Valsts kontroles kolēģijas slēdziens un vietējās Revīzijas komisijas akts būs pietiekami argumentēts, lai pilsētas Domes deputāti varētu objektīvi izvērtēt šo amatpersonu labos un sliktos darbus.
Taču dažu «grēkāžu» atrašana un sodīšana nevar būt pašmērķis. Arī pilsētas iedzīvotāju, centralizēti piegādātās siltumenerģijas patērētāju, protesti un neapmierinātība noplaks tikai uz laiku un nākamajā apkures sezonā atsāksies ar jaunu sparu. Kredīts
12 614 000 latu Pasaules Bankai tāpat būs jāatdod līdz 2012. gadam, bet parāds «Latvijas gāzei» 4 096 000 latu (varbūt 3 896 000, kā savā reklāmbukletā apgalvo G.Dupužs?) – līdz 2009. gadam.
Kā rīkoties tālāk? Vai turpināt pašslavināšanos, ka «Jelgavas Siltumtīklu rehabilitācijas projekts ir izdevies» (U.Ivans) un «Siltumtīklu uzņēmums – dzīvotspējīgs» (G.Dupužs)?
Mēs, apzinoties savu un mūsu priekšgājēju K.Riekstiņa un J.Čevera atbildību vēlētāju un pārējo Jelgavas iedzīvotāju priekšā, jau pagājušā gada novembrī lūdzām padomu sociāldemokrātiem simpatizējošiem speciālistiem – siltumtehniķiem un ekonomistiem. Neformālā darba grupa piedāvā šādu problēmas risinājumu:
1) pašreizējo Jelgavas Siltumtīklu uzņēmumu likvidēt;
2) uz STU daļas (maģistrālie siltumtīkli, CSM un ŪSM) izveidot siltuma enerģijas piegādes uzņēmumu (SEPU), kas pārņem arī saistības ar Pasaules Banku;
3) Lielupes kreisajā krastā (pašreizējās rajona katlumājās) izveidot divus siltuma enerģijas ražošanas uzņēmumus (SERU), pie kam vienu kā pašvaldības un šķidrā kurināmā vairumtirdzniecības firmas kopuzņēmumu, otru– «Latvijas gāzes» uzņēmumu, tādējādi dzēšot tai daļu no parāda;
4) Lielupes labajā krastā jau strādā privātas akciju sabiedrības SERU – Cukurfabrikas TEC; jāvienojas ar RAF kreditoru apvienību un likvidatoru rūpnīcas katlumāju (uzcelta 90. gadu sākumā un darbu nav sākusi) pārdot firmai «Statoil», «Neste», «Dinaz» vai citai, lai likvidētu Cukurfabrikas monopolu Pārlielupē;
5) tālākā nākotnē varētu savienot arī abu krastu maģistrālos siltumtīklus.
Mūsu darba grupa, nepretendējot uz patiesību pēdējā instancē, gaida LLU speciālistu un Rīgā strādājošu Jelgavas patriotu kritiku, labākus un oriģinālākus risinājumus līdz x stundai, 23. martam, Lielajā ielā 20a vai personīgi katru otrdienu pēc pulksten 17. Īpaši nepieciešams Vides veselības centra un vides aizsardzības speciālistu vērtējums, jo mūsu darba grupā nebija šādu ekspertu.
Jānis Bērziņš, Pēteris Miļūns, Jelgavas Domes deputāti, LSDSP Jelgavas organizācijas darba grupas uzdevumā
