Ja esat iegādājies asinsspiediena mērāmo aparātu, jums derētu zināt, kā ar to pareizi rīkoties.
Ja esat iegādājies asinsspiediena mērāmo aparātu, jums derētu zināt, kā ar to pareizi rīkoties.
Mērot sev asinsspiedienu, der atcerēties šādas lietas:
jūsu sirds ir kā nepārtraukti strādājošs sūknis, kas pa asinsvadiem sadala spiedienu visā ķermenī, nodrošinot ar skābekli bagātināto asiņu piegādi visiem orgāniem;
asinsspiedienu nosaka sirdspukstu stiprums, asinsvadu elastība, to diametrs un citi faktori;
asinsspiediens, ko izraisa sirds muskuļa saraušanās (sistole), ir augšējais asinsspiediens, bet tā atslābšana (diastole) ir apakšējais spiediens;
lai pareizi noteiktu asinsspiedienu, ir svarīgi abi minētie parametri. Asinsspiediena mērvienība ir «mmHg» jeb milimetri dzīvsudraba stabiņa;
asinsspiediens nekad nav konstants lielums, tas vienmēr mainās – no rītiem tas mēdz būt zemāks nekā vakaros, zemāks tas ir miegā nekā nomodā. Asinsspiediens mainās individuāli atkarībā no fiziskā un garīgā noguruma pakāpes.
Ja, izmērot sev asinsspiedienu, konstatējat, ka tas ir paaugstināts, tas vēl nenozīmē, ka jums ir hipertonija. Tas nozīmē gan to, ka vajadzētu kontrolēt un sekot līdzi savam asinsspiedienam.
Asinsspiedienu visieteicamāk mērīt divreiz dienā: rītos pēc pamošanās un vakaros, kad esat atpūties. Rezultātus pierakstiet. Ja tomēr daži mērījumi atšķiras, tad lieki neuztraucieties – svarīgi ir veikt mērījumus regulāri vairākas dienas pēc kārtas un tad izdarīt galīgo vērtējumu.
