Sieviete, cīnoties par dzīvību, redakcijā vēršas izmisuma mākta.
Jelgavniecei Innai ir 45 gadi. Slimības dēļ viņa kļuvusi par 1. grupas invalīdi un zaudējusi darbu. Sieviete sirgst ar ļoti retu un smagu kaiti – tā saucamo Vilsona slimību, kas neatgriezeniski bojā aknas un citus orgānus, turklāt nupat viņai apstiprināta arī onkoloģiska saslimšana un nepieciešams veikt operāciju. Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka pēc dažiem mēnešiem strauji saruks Innas ienākumi, liedzot iegādāties dzīvībai svarīgos medikamentus. Jelgavas Sociālo lietu pārvalde ir gatava sniegt bezmaksas juridisko konsultāciju un palīdzēt, taču norāda, ka sociālo palīdzību sniegt nedrīkst, kamēr nebūs nokārtoti nepieciešamie dokumenti.Inna ir deklarēta Jelgavā sava vīra dzīvoklī Meiju ceļā, taču pirms vairākiem gadiem no tā aizgāja, nespējot izturēt vīra aizraušanos ar alkoholu. Tur pierakstīts arī viņas pilngadīgais dēls, pašlaik arī bezdarbnieks. Aiziet no mājāmPēc aiziešanas no vīra ar paziņu palīdzību uz laiku Inna atrada dzīvokli, taču tas pieder bankai. «Banka bija pretimnākoša un atļāva man tajā uzturēties tik ilgi, kamēr īpašumam atradīsies pircējs. Jāmaksā tikai komunālie maksājumi, bet rēķinos, ka kuru katru brīdi no turienes būs jāaiziet,» stāsta Inna. Viņa mēģinājusi meklēt citu dzīvesvietu, bet nesekmīgi – vai nu saimnieki prasot augstu īres maksu, vai liedzot privātīpašumā deklarēties. Citi vēl prasot mēneša maksu par deklarēšanos. Tā arī Inna palikusi bankas dzīvoklī.Pirms dažiem gadiem viņai sākušās veselības problēmas un noteikta skarba diagnoze – Vilsona slimība, kas dzīvi sagriezusi kājām gaisā. Tā atstāj nopietnas sekas uz vairākiem cilvēka orgāniem, taču visvairāk tiekot bojātas aknas. Tā tas ir arī Innai, un ārsti par viņas stāvokli sakot – kā ola bez čaumalas. Ārstēšanās prasa milzu nauduSlimības dēļ Inna pagājušajā vasarā zaudēja darbu un viņai piešķirta 1. grupas invaliditāte. Kopš tā laika regulāri jādodas uz Rīgu pie dažādiem speciālistiem. Regulāri sanāk arī ārstu konsilijs, kas spriež, kā labāk palīdzēt jelgavniecei. Viņai noteiktas vairākas diagnozes, kuras izraisījusi Vilsona slimība. «Latvijā ar to slimo tikai nedaudzi. Tagad zinu, ka no dzīves tās dēļ aizgājis arī mans brālis un vēl viens tuvs radinieks. Savai ārstējošajai dakterei viņas praksē esmu tikai piektā tāda paciente. Bet daktere mani mierina, ka medicīna ir tiktāl attīstījusies, ka slimību iespējams kontrolēt un, lietojot pareizu terapiju, cilvēks var dzīvot,» optimistiski teic Inna. Taču nupat vēl viens trieciens – viņai atklāts audzējs, un ārsti teic, ka, visticamāk, ļaundabīgs. Tas jāoperē, bet sliktās asins recēšanas dēļ tas ir apgrūtinoši.Izeju neredzDzīvot var, taču ar invaliditātes pensiju vien tas nav iespējams. Medikamentiem ik mēnesi jātērē 63 lati. Līdz maijam Innas ikmēneša ienākumus veidos invaliditātes pensija un bezdarbnieka pabalsts, pēc tam – tikai 99 latu pensija. Kā dzīvot tālāk, sieviete nezina.Lai neizliktu no dzīvokļa, regulāri jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem. Turklāt specifiskās slimības dēļ Innai jāievēro stingra piena diēta – uzturā pastiprināti jālieto siers, biezpiens, griķi, piens, auzu pārslas, medus un citi produkti, no kuriem daudzi nav lēti. Ir garš produktu saraksts, kurus nedrīkst iekļaut uzturā.Inna stāsta, ka medikamenti pienāktos bez maksas, ja 1. grupas invalīdei būtu trūcīgas personas statuss. Diemžēl tas nepienākas, jo dzīvoklī bez viņas deklarēts arī vīrs un dēls, turklāt «par pudeles algu» vīrs dzīvoklī deklarējis arī kādu romu tautības vīrieti, kam ar ģimeni nav nekādas saistības. Turklāt vīrs kategoriski atsakās palīdzēt un viņas lūgtās izziņas, ka ir bez darba, atsakoties sagādāt. Inna iepriekš vērsusies Jelgavas Domē ar lūgumu uzņemt viņu pašvaldības dzīvojamo telpu īres rindā, taču sievietei atteikts šā paša iemesla dēļ, proti, viņai esot apgādnieki – vīrs un dēls. Tomēr kā vienīgo iemeslu, kādēļ Inna joprojām nešķiras no laulātā, viņa min bailes, ka palikšot bez dzīvesvietas deklarācijas vispār. Sieviete ir izmisumā. Vienīgais, ko viņa Sociālo lietu pārvaldei lūdz, ir trūcīgas personas statuss, lai varētu bez maksas nodrošināties ar medikamentiem, kas uztur viņu pie dzīvības. «Ne uz kādiem citiem sociālās palīdzības pabalstiem es nepretendēju un esmu gatava to apliecināt ar savu parakstu vai kā citādi,» skaidro Inna. VIEDOKLIS Rita Stūrāne, Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Nesakārtoto attiecību dēļ viņa sev radījusi liekus sarežģījumus, taču mūsu jurists ir gatavs ar kundzi tikties un izrunāt situāciju, kā arī vienoties, kas vispirms viņai pašai jāizdara, lai pašvaldība varētu palīdzēt. Dienesta darbinieki noteikti apmeklēs gan deklarēto dzīvesvietu, gan to, kur viņa mitinās pašlaik. Pēc pašreizējiem aprēķiniem, sieviete nevar iegūt trūcīgas personas statusu, jo viņas ienākumi (bezdarbnieka un invaliditātes pabalsti) ir lielāki par likumā noteiktajiem. Ja ienākumus rēķina uz visiem trim ģimenes locekļiem, kas dzīvesvietā deklarēti, tad statuss sanāk, taču tādā gadījumā jābūt izziņām no pārējiem ģimenes locekļiem par viņu ienākumiem. Ja sieviete juridiski izšķirsies un sakārtos dokumentus, viņa, visticamāk, varēs pretendēt uz bezmaksas medicīnisko palīdzību, kas tiek nodrošināta no Eiropas sociālā spilvena naudas. Vilsona slimība Saslimšana, kuras rezultātā no palielināta vara daudzuma uzkrāšanās aknās, smadzenēs, acs radzenē un nierēs radies audu bojājums. Tā ir reta iedzimta novirze, tomēr sastopama visā pasaulē. Ja abiem vecākiem ir izteikts Vilsona slimības gēns, pastāv 25 procentu iespējamība, ka bērnam arī būs šis traucējums. Slimība ir saistīta ar mutācijām gēnā. Latvijā diagnosticēta aptuveni 30 cilvēkiem. No 27 pacientiem vienam slimība sākās 12 gadu vecumā, septiņos gadījumos 15 – 20 gadu, deviņos – 20 – 29 gadu vecumā, bet desmit saslima 30 – 40 gadu vecumā.
