Par to, ka «Opel» var uzskatīt par autorūpniecības klasiku gan Eiropas, gan pasaules kontekstā, šķiet, neviens vairs nav jāpārliecina.
Par to, ka «Opel» var uzskatīt par autorūpniecības klasiku gan Eiropas, gan pasaules kontekstā, šķiet, neviens vairs nav jāpārliecina. Tomēr ir dažas nianses, par kurām zināma daļa automīļu vai nu nav līdz galam informēta, vai arī nemaz nezina. Vai tiešām «Opel» ražojis šujmašīnas? Kāds vācu «Opel» sakars ar «jeņķu» «General Motors»? Vai arī ar krievu ražoto «Kārlīti»? Atbildes izrādās tikpat vienkāršas kā «Opel» automobiļi.
Par deviņpadsmitā gadsimta otrajā pusē dibinātās firmas ciltstēvu pilnīgi pamatoti tiek uzskatīts Ādams Opels, taču, lai cik paradoksāli tas neizklausītos, viņam ar autobūvi paša radītajā uzņēmumā nav pilnīgi nekāda sakara, jo viņa vadītā «Opel» nodarbojās tikai ar velosipēdu un šujmašīnu ražošanu. 1885. gadā uzņēmumu mantoja pieci Ādama Opela dēli, kuri drīz vien nolēma pievērsties automobiļu ražošanai. Sākotnējie mēģinājumi šajā jomā nebija diezin cik veiksmīgi (pirmie modeļi sērijveidā vispār netika ražoti) līdz pat 1908. gadam, kad dienasgaismu ieraudzīja divvietīgs «Doktorwagen».
Divdesmito gadu otrajā pusē, kad «Opel» atradās slavas un popularitātes virsotnē (tolaik «Opel» mašīnu īpatsvars Vācijā bija 40 procentu no šajā valstī ražotajiem auto), vareno Vāczemi piemeklēja ekonomiskā krīze, un, apstākļu spiesti, firmas īpašnieki 80 procentus uzņēmuma akciju (vēlāk arī atlikušos 20) pārdeva amerikāņu koncernam «General Motors», līgumā paredzot, ka arī turpmāk tiks saglabāta «Opel» firmas zīme. Ja ne tā, tad, visticamāk, šodien radiatora resti rotātu cits, daudz amerikāniskāks logo, bet paši automobiļi, kurus tik ierasts ikdienā redzēt uz ielām un ceļiem, ietilptu Amerikas auto kategorijā un tiktu darbināti ar «bezizmēra» dzinējiem. Šodien, kad vecais lāga Ādams Opels no mākoņa maliņas var tikai priecāties par paša dibinātās kompānijas un «Kadettu», «Astru» un «Omegu» panākumiem, «Opel» piederību «General Motors» grupai apliecina respektablais burtu salikums «GM», kas lepni dižojas uz slēdzenēm, gaisa filtru korpusiem un citām detaļām.
No 1936. līdz 1940. gadam Vācijā tika ražots «Opel Kadett K-38». Taču pēc Otrā pasaules kara beigām toreizējā Padomju Savienība ar uzvarētājas tiesībām pārņēma okupēto zonu uzņēmumus, tajā skaitā arī «K-38» ražotni, un spocīgais kadets bez liekām ceremonijām tika pārdēvēts par «Moskvič 401», kas mūsu platuma grādos labāk pazīstams kā vecais labais, bet nu jau par retumu kļuvušais «Kārlītis».
