Domājams, ka liela daļa fiksēto tālruņa līniju izmantotāju ne īpaši priecīgi gaida dienu, kad viņiem tiks piegādāts rēķins.
Domājams, ka liela daļa fiksēto tālruņa līniju izmantotāju ne īpaši priecīgi gaida dienu, kad viņiem tiks piegādāts rēķins. Pat īpaši daudz pa tālruni nenorunājot, tas izrādās visai iespaidīgs. Kur nu vēl tiem, kas izmanto tālruņa līniju, lai pieslēgtos internetam. Dažam labam iznācis saņemt prāvus rēķinus, pat īsti nesaprotot, par ko.
Izrādās, parastās tālruņa līnijas nav tik labas, lai nodrošinātu pietiekami ātru informācijas pārraidi. Turklāt, kā liecina Satiksmes ministrijas un Interneta asociācijas veiktā pētījuma dati, pie mums interneta izmantošanas izmaksas ir praktiski trīs reizes lielākas nekā citās Eiropas Savienības kandidātvalstīs. Galvenais iemesls – pie mums telekomunikāciju izmaksas interneta sakaru nodrošināšanā veido gandrīz 70 procentus no interneta izmantošanas kopējām izmaksām. Bet ko nu par to, jo vairumam iedzīvotāju tālruņa sakari ir nepieciešami saziņai. Turklāt daudziem, it īpaši vientuļajiem pensionāriem un invalīdiem, šie sakari ir vienīgais kontakts ar ārpasauli.
Tādā situācijā esam nonākuši tāpēc, ka savulaik tika pieļauta viena uzņēmuma monopols nozarē, kas ir nozīmīga vairumam valsts iedzīvotāju. Cik ļoti šāda situācija patiesībā kropļo tirgus ekonomiku, varam novērot arī gadījumā, kad «Latvijas gāze» caur arbitrāžas tiesu piespieda Latvijas valstij maksāt teju septiņus miljonus latu par to, ka uzņēmums neesot guvis «saprātīgu» peļņu.
Pirms kāda laika tomēr pietika dūšas atļaut telekomunikāciju jomā ienākt citiem operatoriem. Sabiedrisko pakalpojumu regulators jau izsniedzis teju vai ceturto desmitu licenču darbībai publiskajā fiksēto telekomunikāciju tīklā. Bija brīdis, kad likās, ka monopols jau beidzies, un vienam uzņēmumam vairs nepieder viss šis tirgus segments. Tika pat prognozēts, ka aktīvi fiksēto telekomunikāciju tirgū iesaistīsies mobilo sakaru operators «Tele 2», kas to dara jau Igaunijā.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija jūnijā apstiprināja «Lattelekom», LMT un «Tele 2» iesniegtos starpsavienojumu līgumus šim gadam. Tomēr jau pēc kāda laika viena no šīm firmām apvainoja sabiedrisko pakalpojumu regulatoru, ka tas šos tarifus neregulē pietiekami aktīvi un tie neatbilst patiesajām izmaksām. Ja reiz to saka speciālisti, kuri kaut ko saprot no telekomunikācijām, tad gluži bez pamata tas nebūs.
Speciālisti ir novērtējuši, ka pašreiz «Lattelekom» piedāvātie starpsavienojumu tarifi, kas 5 līdz 13 reizes pārsniedz vidējo Eiropas valstu tarifu līmeni, nav balstīti uz to patiesajām izmaksām. Tas nozīmē, ka, lai arī it kā panākta vienas firmas monopolsituācijas likvidācija, būtībā nekas jau nemainās, jo daudz kas atkarīgs no «Lattelekom» tīkla nomas cenām. Pašlaik jaunajiem telefonsakaru pakalpojumu sniedzējiem nav iespēju pašiem veidot telekomunikāciju tīklu. It kā monopolsituācija būtu beigusies, tajā pašā laikā bijušais monopolists turpina diktēt sev izdevīgus noteikumus. Kā liecina Eiropas pieredze, likvidējot monopolstāvokli, kompānijas vairumā gadījumu saglabā savu tirgu.
Patērētājiem tas neko īpaši labu nesola, vismaz tuvākajos gados ne. Ja reiz tarifu latiņa bijusi tik augsta, to zemāku nav iespējams padarīt pat ar valsts palīdzību. Vēl jo vairāk, ja liela daļa esam ierakstīti «nerentablo klientu» skaitā. Jācer, ka lētāki paliks mobilie telefonsakari. Tad gan būs, no kā izvēlēties.
