Atskatoties uz pusgadu, kopš Latvijā darbojas administratīvās tiesas, jāsaka, ka sabiedrība ir sapratusi, kas ir šīs tiesas. Statistika liecina, ka privātpersonas labprāt vēršas tajās pēc tiesiskās aizsardzības.
Atskatoties uz pusgadu, kopš Latvijā darbojas administratīvās tiesas, jāsaka, ka sabiedrība ir sapratusi, kas ir šīs tiesas. Statistika liecina, ka privātpersonas labprāt vēršas tajās pēc tiesiskās aizsardzības. Par lielo sabiedrības atsaucību liecina ievērojamais saņemto lietu skaits. (2003. gadā visās Latvijas tiesās tika saņemts 2120 administratīvo lietu, bet no 2004. gada 2. februāra līdz 21. jūlijam Administratīvajā rajona tiesā saņemtas 1336 lietas un Administratīvajā apgabaltiesā saņemtas 805 apelācijas kārtībā izskatāmās administratīvās lietas.)
Ir gandarījums, ka sabiedrība uzticas administratīvajai tiesai un paļaujas uz to kā neatkarīgu un objektīvu institūciju, kas izšķirs nesaskaņas starp privātpersonu un valsti vai pašvaldību. Taču lielais lietu skaits rada arī bažas par administratīvā procesa pamatjautājumu – tiesām ir jānodrošina administratīvās lietas izskatīšana saprātīgā termiņā, jo nokavēta taisnība ir noraidīta taisnība. Lieta, kas ienākusi blakus sūdzības kārtībā, tiek izskatīta vidēji no viena līdz diviem mēnešiem, bet ar apelācijas sūdzību – vidēji sešu līdz astoņu mēnešu laikā. Jāatzīst, ka pēdējā gadījumā lietu izskatīšanas termiņi varētu būt uz pusi īsāki. Gribu akcentēt rakstveida procesa izmantošanu un tiesu nepilno sastāvu. Rakstveida process nozīmē, ka lieta netiek izskatīta tiesas sēdē, uzklausot procesa dalībnieku paskaidrojumus par lietas būtību, bet gan atbilstoši pieteikumā norādītajam saturam un pievienotajiem dokumentiem noteiktajā tiesnešu sastāvā tiesneša kabinetā. Tiesas norādītais datums tiek uzskatīts par sprieduma pasludināšanas datumu. Rakstveida procesā lietas ir iespējams izskatīt īsākā termiņā, jo nav jātērē laiks, kas nepieciešams tiesas sēdes organizēšanai, aicinot uz tiesas sēdi procesa dalībniekus un klausoties viņu paskaidrojumus, kā arī nevar rasties nepieciešamība tiesas sēdi atlikt, kas pagarinātu tās izskatīšanas termiņu. Izskatot lietu rakstveida procesā, šādas problēmas nerastos. Rakstveida procesā izskatāmajām lietām nav jāgaida rindā uz tiesas sēdes nozīmēšanu. Tiesnesis, kam lieta ir nozīmēta, saskaņojot ar pārējiem tiesnešiem, pats var noteikt lietas izskatīšanas laiku. Tiesiskais pamats šāda procesa piemērošanai ir paredzēts Administratīvā procesa likumā, ja lietā esošie dokumenti ir pietiekami un tam rakstveidā piekrituši administratīvā procesa dalībnieki. Diemžēl prakse liecina, ka gadījumu skaits, kad visi lietas dalībnieki piekrīt lietas izskatīšanai rakstveida procesā, ir neliels – Administratīvajā apgabaltiesā no 506 apelācijas kārtībā ienākušajām lietām tā ir bijis tikai četrās lietās. Jāsecina, ka arī pirmās instances līmenī rakstveida process nav guvis lielu atsaucību – dalībnieki tam piekrituši tikai nepilnos 10% gadījumu. Manuprāt, skeptiskā attieksme izskaidrojama ar to, ka rakstveida process ir jauns procesuālais institūts tiesvedībā un sabiedrība uzmanīgi attiecas pret visām “jaunajām lietām”, jo īpaši tik konservatīvā jomā kā juridisku strīdu izšķiršana tiesā. Lietu izskatīšanas termiņu šobrīd būtiski ietekmē arī apstāklis, ka pilnībā nav nokomplektētas administratīvās tiesas. Administratīvajā rajona tiesā pašlaik strādā 12 tiesnešu, bet 8 tiesnešu vietas vēl ir brīvas, savukārt Administratīvajā apgabaltiesā strādā 9 tiesneši, neaizpildītas ir vēl 4 vietas. Ņemot vērā statistiku par pirmajiem pieciem Administratīvās apgabaltiesas darbības mēnešiem, vidēji uz vienu tiesnesi Administratīvajā apgabaltiesā ir 136 lietas, mēneša laikā viens tiesnesis izskata vidēji 13 lietu, neņemot vērā atlikto un apturēto lietu skaitu. Šobrīd Administratīvajā apgabaltiesā ir izveidojies 470 neizskatīto lietu atlikums.
