«Ziņu» rīcībā nonācis «Detalizēts projekta apraksts Jelgavas centralizētās siltuma apgādes sistēmas rehabilitācijas programmai». Tas ir saistošs teksts ar moto «Daudz tu man solīji, maz tomēr devi.».
«Ziņu» rīcībā nonācis «Detalizēts projekta apraksts Jelgavas centralizētās siltuma
apgādes sistēmas rehabilitācijas programmai». Tas ir saistošs teksts ar moto «Daudz tu man solīji, maz tomēr devi.»
Protams, STU varētu uzrādīt arī citu, koriģētu projektu, kas atbilst rūgtajai «dzīves īstenībai», jo atšķirībā no vispārpieņemtās prakses STU izstrādā projektus nevis pirms to īstenošanas, bet to realizācijas gaitā. Arī tagad STU strādā īpaša siltumtīklu rehabilitācijas projektēšanas grupa, kuras locekļiem ar STU direktora Dupuža pavēli pie algas noteiktas pat ikmēneša piemaksas 100 latu apmērā. Tas neapšaubāmi ir ērti – projektus pieskaņot paveiktajam. Ja tiks izdarīts vairāk, būs viens projekts, ja mazāk – atkal cits.
Tomēr ir vērts ielūkoties arī «detalizētajā projektā», kas tapis, pirms vēl daudzie miljoni bija «realizēti». Tādā veidā ir iespējams noskaidrot vismaz vienu no veidiem, kā Jelgavas iedzīvotāji tiek slaukti, lai iztērētos miljonus atdotu dāsnajam aizdevējam.
Siltumapgādes sistēmas rehabilitācijas pirmais solis paredzēja «rehabilitēt divu cauruļvadu pārvades tīklu visvairāk korodētās sekcijas (11,3 km), to vietā liekot rūpnieciski izolētu cauruļvadu ar plastmasas apvalku, kas ļautu noblīvēt sūces un samazināt iekšējo koroziju». Neesmu kurmis, tādēļ nevarēšu apgalvot, ka programmas pirmā daļa nav paveikta: visi gali – zemē. Spriežot pēc STU atskaitēm, šis posms paveikts ar krietnu uzviju.
Trešais rehabilitācijas solis (pie otrā atgriezīsimies nedaudz vēlāk) paredzēja uzstādīt siltuma skaitītājus aptuveni 550 ēkās ar centrālapkuri, kā arī kurināmā patēriņa un saražotā siltuma mērītājus galvenajās katlumājās. Spriežot pēc STU atskaitēm, ir uzlikti 460 siltuma skaitītāji un 12 kurināmā un saražotās siltumenerģijas mēraparāti. Tātad programmā ietvertais izpildīts par aptuveni 90 procentiem. Pagaidām aizmirsīsim to, ka šo skaitītāju lielum lielais vairums tika uzstādīts nelikumīgi, un dosimies tālāk ceļojumā pa rehabilitācijas programmu.
Ceturtais programmas solis paredzēja nomainīt divu galveno katlumāju cirkulējošā ūdens sūkņus ar jauniem, maināma ātruma sūkņiem. Spriežot pēc STU atskaitēm, arī šis solis ir sperts. Tālāk bija paredzēts uzlabot cirkulējošā ūdens kvalitāti, izremontējot ūdens attīrīšanas iekārtas. Par ūdens kvalitātes uzlabošanu STU atskaites klusē. Sestais programmas solis paredzēja integrēt nelielos, izolētos cauruļvadu tīklus galvenajā sistēmā. Ja ar «četru mazo ogļu katlumāju konversiju» domāts iepriekšminētais, arī sesto soli var uzskatīt par daļēji veiktu. Nākamā programmas daļa paredzēja lielākajās katlumājās uzstādīt skābekļa analizatorus, lai paaugstinātu kurināmā sadegšanas efektivitāti. STU atskaite par to klusē. Astotais solis paredzēja panākt efektivitātes kāpinājumu, rehabilitējot divu galveno katlumāju kontroles un automatizācijas sistēmas. Tās esot nomainītas. Devītais un pēdējais solis paredzēja paaugstināt «uzturēšanas darba kvalitāti, ieviešot modernas uzturēšanas darba koncepcijas, kā arī piegādājot aprīkojumu un instrumentus mehāniskajai darbnīcai un mobilajām uzturēšanas darbu brigādēm». STU atskaite runā par sešu mobilo vienību un vienas mehāniskās darbnīcas aprīkojuma iegādi. Grūti izprast, kas ir domāts ar «modernām uzturēšanas darba organizācijas koncepcijām»… Tak jau laikam tām saistība ar nelikumīgajām piemaksām, pabalstiem un prēmijām, kā arī ar konsultantu un ekspertu «uzturēšanu».
Un tagad – par otro programmas daļu jeb soli. Tas cita starpā paredzēja: «Galvenie radiatoru stāvvadi mājās tiks aprīkoti ar automātisku termostējošu iekārtu, kura sastāv no maisīšanas sūkņiem, kontrolierīcēm un balansējošiem ventiļiem.» Šo- reiz solīto soli STU kredītu izsaimniekošanas skurbumā ir piemirsuši. Kādēļ gan? Atbilde ir ļoti būtiska par siltumenerģijas piegādi kāstajiem Jelgavas iedzīvotājiem.
«Ziņas» atbildi meklēja SIA «Ēdelveiss» (kas ir «DANFOSS» dīleri, bet ar šīs firmas aparatūru savukārt ir «piebāzti» STU siltummezgli) ekspertu slēdzienā par to, kā uzlabot pašreizējās apkures sistēmas. Proti, «stāvvadu balansēšana ar īpašiem balansēšanas ventiļiem nodrošina siltuma enerģijas patēriņu stāvvados atbilstoši aplēsei, kā arī vienādu temperatūru telpās (novērš iespēju pārkurināt atsevišķas telpas). Šis solis dod iespēju samazināt siltuma enerģijas patēriņu ēkā par 20%, atsevišķos gadījumos pat 30%.»
Un vēl – «tikai apkures sistēmas regulēšana dod 8% siltuma enerģijas ekonomiju, tikai balansēšana – 20%, bet regulēšana un balansēšana kopā – 36% ekonomiju.»
Ne jau STU vadības aizmāršības dēļ par šo iedzīvotājiem tik būtisko rehabilitācijas programmas daļu tika aizmirsts. Aritmētika ir gaužām vienkārša: skaitītājs pirms siltumenerģijas «ienākšanas» mājā ir uzstādīts, bet par to, kas «kaut kur» mājas iekšienē pazūd, maksā iedzīvotājs no savas kabatas. Starpība, kā redzam no ekspertu slēdziena, ir būtiska: līdz 30%. Tādējādi STU ir ieguvis lielāku (garantētu) produkcijas noietu, bet iedzīvotāji to, ka vienos dzīvokļos ir pārkurināts (temperatūra sasniedz 25 un vairāk grādu) un siltums izplūst pa atvērtajiem logiem, bet citos salst (temperatūra ir zemāka pat par 12 grādiem, jo, lai «uzkurinātu» salstošos, citiem būtu jādzīvo saunas apstākļos. Un visi kopā maksā par 30% vairāk, nekā tad, ja rehabilitācijas programmas otrā daļa nebūtu «piemirsta».
Taču tā ir tikai vienkāršā aritmētikas daļa. Otra sniedzas daudz tālāk nākotnē. Agrāk vai vēlāk STU tiks privatizēts. No nākamā prihvatizatora, piedodiet, privatizatora, redzespunkta raugoties, stāvvadu balansēšana ir gaužām apšaubāma lieta, jo tā samazinās (nu jau īpašnieka) uzņēmuma apgrozījumu un līdz ar to – arī peļņu. Kā zināms, mājas stāvvadi ir Nekustamo īpašumu pārvaldes «manta», par ko katru mēnesi no iedzīvotājiem «uzturēšanas nolūkos» tiek iekasēta pieklājīga summa. Pieklājīga, protams, iedzīvotājiem, bet ne stāvvadu nomaiņai (60% to savu mūžu ir sen nokalpojuši – tā vismaz «nobalsojuši» deputāti). Šī nauda aiziet vecu un vēl neatšifrētu parādu samaksai un nebūt netiek krāta, lai kādreiz par to sāktu nomainīt stāvvadus. NĪP kā pašvaldības uzņēmums nebūs mūžīgs. Nepaies ilgs laiks, un tas kļūs par Jelgavas pašvaldības nesenās vēstures (kas būtībā ir izsaimniekošanas vēsture) sīku sastāvdaļu. Stāvvadu nomaiņa tad būs mājas iedzīvotāju ziņā. Un tas maksās dārgi.
Jauno STU īpašnieku šāda problēma, protams, neinteresēs. Viņa (viņu) interesēs ir līdz stundai X paspēt modernizēt siltumenerģiju ražojošo bāzi (tai skaitā, visas tās «mobilās vienības», arī vadus, lai būtu mazāki siltumzudumi utt.), citiem vārdiem, radīt modernu «slaukšanas» aparātu. Aiz pēdējā skaitītāja – kaut vai siltuma plūdi. Galvenais – lai par tiem samaksāts.
