Toreiz mūsu tuvākajos rados bija trīs Jāņi, bet lauku mājās dzīvojām tikai mēs, tādēļ radi līgot brauca pie mums.
Toreiz mūsu tuvākajos rados bija trīs Jāņi, bet lauku mājās dzīvojām tikai mēs, tādēļ radi līgot brauca pie mums. Tajā Līgo vakarā tēva māsīcas vīram aktierim Rūdolfam Plēpim nebija izrādes, un viņš kopā ar saviem sievas vecākiem atbrauca pie mums. Rūdis bija paņēmis līdzi arī savu karalisko pūdeli Artosu, kas tad arī ir šīs jautrās nakts galvenais varonis.
Līgojām līdz rīta gaismiņai ēdām, dzērām, bet, galvenais, daudz un skaisti dziedājām. Par Artosu visi bija aizmirsuši. Pilsētas skaistulis baudīja visus lauku labumus. Ātri vien viņš pļavā sameklēja govs pekas, izvārtījās tajās, saēdās Jāņu sieru, dažādas desu un gaļas maizītes, bet visam pa virsu uzdzēra paštaisīto alu no lielas, platas māla krūzes, jo vasaras sākums bija karsts un sauss, grāvjos ūdens nebija. Drīz pēc alus dzeršanas Artoss sāka tā jocīgi skraidīt.
Rīta pusē mans tēvs, nolicis gulēt visus līgotājus, vēra savas istabas durvis, lai dotos sapņot par papardes ziedu. Pēkšņi viņam pretī no gultas ceļas pats nelabais. Izrādās, ka gultā jau guļ Rūdis, bet šķērsām pāri viņam izstiepies Artoss.
No rīta visiem līgotājiem kā «Skroderdienās» vajadzēja kaut ko skābu vai sāļu, bet Artoss savu dullumu «izdzina», trenkājot manas vecmāmiņas vistas, jo tādus radījumus Rīgā viņš nebija redzējis.
Divi Jāņi no tās jautrās Līgo nakts kompānijas jau ir aizgājuši mūžībā. Rūda sieva Inese, pārdevusi vecāku māju Jelgavā, tagad ar savu ģimeni dzīvo Rīgā un mēs satiekamies reti. Galvenais mana stāsta varonis Artoss nu jau labu laiku ir citos medību laukos.
Pa šiem gadiem no skuķa esmu izaugusi par sievieti, manā ģimenē aug gan Līga, gan Jānis, gan Mārtiņš, kopā ar mums dzīvo arī opītis Jānis. Tādēļ Līgo vakars un Jāņi ir svētki, ko mūsu mājās gaida visvairāk, jo tad sabrauc tuvāki un tālāki radi un draugi. Pagājušajā gadā pie svētku ugunskura pulcējās vairāk nekā četrdesmit cilvēku.
Indra Prieciņa, zemniece
