Nesen Rīgas galerijā «Čiris» atklātās ekspozīcijas autore I.Vītola ir ne tikai 6. Starptautiskās vasaras akadēmijas Bernātos projekta vadītāja, bet arī iesaistījusies jauntapušās reklāmas aģentūras «Pieci» darbībā.
Nesen Rīgas galerijā «Čiris» atklātās ekspozīcijas autore I.Vītola ir ne tikai 6. Starptautiskās vasaras akadēmijas Bernātos projekta vadītāja, bet arī iesaistījusies jauntapušās reklāmas aģentūras «Pieci» darbībā. Aģentūras mērķis ir pulcēt Jelgavas dizainerus, grafiķus, interjeristus, kas profesionāli veidotu Jelgavas vizuālo tēlu.
– Ja ir sakopta vide, kas Jelgavai ļoti pietrūkst, cilvēks nevar uz ielas ņemt un nospļauties, – atzīst māksliniece.
– Negribas jau atkārtot sen zināmas patiesības, tomēr atbalsts kultūrai parāda, cik bagāti esam. Tomēr I.Vītola neuzskata, ka mākslinieki būtu jāuztur kā īpaša kategorija, tomēr vērienīgiem grupu projektiem pilsētai jāparedz finansējums. Jo īpaši tādēļ, ka par Jelgavas mākslas apriti varam runāt visai nosacīti. Daudzi I.Vītolas kolēģi gan dzīvo Jelgavā, taču darbus ved uz izstādēm Rīgā. Vai mazums runāts, ka Jelgavā nav profesionālajiem kritērijiem piemērotas izstāžu zāles. Turklāt izstāžu rīkošana ir paša mākslinieka rokās, ko visdrošāk īstenot, piedaloties projektu konkursos. Taču attīstītas kultūras aprites apstākļos mākslinieks projektus neraksta. Ar to nodarbojas vai nu kurators, saņemot honorāru par atsevišķu veiksmīgu projektu, vai arī tā sauktā jumta organizācija. Jelgavas mākslinieku organizācija šos uzdevumus nespēj veikt, jo tās priekšsēdētājs darbojas sabiedriskā kārtā, viņa laiks un enerģija, saprotams, nav bezizmēra. Turklāt organizācijā pārstāvēti dažādu žanru un paaudžu autori, kuru intereses bieži nesakrīt. Savukārt nelielas apvienības, kas būtu daudz saliedētākas, kuratora vadībā labāk pārstāvētu ne tikai pašu mākslinieku, bet arī pilsētas intereses.
Pirms diviem gadiem nodibināta mākslinieku apvienība «Šauļu rampa», kuras mērķis ir godam nest Jelgavas vārdu un, gluži kā pagājušajā pavasarī apkrāsojot «kurjatņikus», pievērst sabiedrības uzmanību aktuālām tēmām. «Šauļu rampas» vadmotīvs ietverts jau nosaukumā, kas zīmīgi tapis, braucot uz apvienības pirmo izstādi Šauļos. Netālu no Tērvetes viņi pamanījuši lielu planšeti «Šauļu rampa». Tur padomjlaikos bijusi patērētājsabiedrības bāze, tolaik ekskluzīvas preces: labas mēbeles, trauki… Laiki manījušies, bet«bāzes» nozīme taču paliek spēkā.
Kultūras centrā iesniegta grupas programma. Tomēr pašvaldība pret «Šauļu rampu» attiecas kā pret entuziastu grupu, nevis kā pret reālu organizāciju, kas varētu pārstāvēt pilsētu profesionālās mākslas norisēs.
