Katrs, kurš pavasaros vai rudeņos ir apciemojis draugus vai radus Jelgavā, Palu ielā, teiks, ka tur izskatās kā dubļu jūra un nonākt iecerētajā vietā sausām kājām ir neiespējami.
Katrs, kurš pavasaros vai rudeņos ir apciemojis draugus vai radus Jelgavā, Palu ielā, teiks, ka tur izskatās kā dubļu jūra un nonākt iecerētajā vietā sausām kājām ir neiespējami. Ielas iedzīvotājiem diemžēl tā ir ikdiena un ar dubļainām kājām jārēķinās gluži kā laukos. Dubļu jūra Palu ielā ir jau vismaz divdesmit gadu. Šajā ielā dzīvojošie Jelgavas pilsoņi to labo, kā nu prot.
Tā arī es 2002. gada 7. augusta pēcpusdienā ap pulksten pieciem gāju talkā savam tēvam Albertam Keišam un kaimiņam Vitautam Ziemiņam uzlabot ielu un līdzināt lielajai bedrei uz līkuma pie Dūņu ielas uzbērtos šķeltos ķieģeļus. Kāds bija mans pārsteigums, ka mūsu kaimiņš Andris Ķipurs nevis nāca palīgā, bet uzskatīja to par nevēlamu pašdarbību un izsauca Municipālo policiju.
«Nozieguma vietā» ieradās Jelgavas Municipālās policijas administratīvā patruļdienesta inspektore Vita Prokopenko, inspektors Ojārs Genis un vēl kāds policijas darbinieks, kura vārdu nenoskaidroju. Pašvaldības policijas pārstāvji izrādīja sapratni par mūsu – pilsoņu – rūpēm par savu ielu un gandrīz uzskatīja situāciju par noskaidrotu, jo iesāktos darbus bija paredzēts beigt jau tovakar. Taču tajā brīdī no savām namdurvīm iznāca Andris Ķipurs un aicināja kungus no Municipālās policijas tā šo lietu neatstāt, jo viņam tā «jau ir apnikusi». Ielu uzlabošana esot jāprasa no pilsētas Domes, nevis jārīkojas pašiem. Jāpiebilst, ka Andris Ķipurs ir Jelgavas Domes deputāts no Tautas partijas saraksta, Jelgavas slimnīcas galvenais ārsts.
Mums patiešām radās jautājums – vai tā ir deputāta cienīga rīcība, redzot cilvēku centību uzlabot savas pilsētas ielas, viņiem nevis palīdzēt (gan ar savām rokām, gan ar jautājuma izskatīšanu Domē, kur pats darbojas), bet gan sodīt?
Palu ielas pilsoņu vārdā – Oskars Keišs, Latvijas Universitātes doktorants, un vēl sešu iedzīvotāju paraksti
