«VW Golf» kausa šosejas sacensību popularitāte Latvijā palielinās, un vēl var augt arī dalībnieku rindas.
«VW Golf» kausa šosejas sacensību popularitāte Latvijā palielinās, un vēl var augt arī dalībnieku rindas. Taču – kas «Golfa» kausā ir īpatnējs? Kā tam sagatavot mašīnu? Cik tas izmaksā un cik laika atņem? To potenciālajam jaunajam sacīkšu braucējam komentēt neatteicās abi ātrākie jelgavnieki šāgada kausa sacīkstēs – Tālis Baranovskis un Guntis Ribaks.
«Pašā sākumā vēlreiz vajag izvērtēt savas spējas,» saka Tālis, «turklāt ne tikdaudz autotehnikas zināšanās, cik – braukšanas prasmē sacīkšu apstākļos. Vajag patrenēties. Nepārvērtēt savas spējas. Bet «VW Golf» kausā viss jāsāk ar to, ka jādodas ciemos pie sacensību organizatora Induļa Rukuta. Viņu Biķerniekos atrast nav grūti. Viņš arī iepazīstinās ar visiem sīkumiem, ar noteikumiem un tehniskajām prasībām. Dažkārt pirms licences izsniegšanas viņš pats arī mēdz braucēju testēt.»
Ar mašīnas sagatavošanu ir visādi. «VW Golf» kausa galvenā īpatnība un prasība ir tā, ka visam mašīnā jābūt standarta izpildē, izņemot dažas nianses, kas minētas tehniskajos noteikumos. Tālis pagājušajā gadā, kad sāka piedalīties, tikvien izdarījis, kā atbrīvojis mašīnu no liekā svara (izņemti sēdekļi un viss pārējais, no kā noteikumi ļauj atteikties), iestiprinājis salonā drošības stiprinājumus un meties sacīkstēs. Guntis vēl piebilst, ka nedrīkst aizmirst, ka jābūt speciālam sporta sēdeklim un drošības siksnām (četru punktu vai labāk sešu punktu siksnām), savukārt spidometrs un daudzi citi vadības paneļa sīkumi nav vajadzīgi. Saulainā, skaidrā laikā braucēji pat mēdzot noņemt stikla tīrītājus, lai tie netraucētu vēja plūsmai. Uz braucieniem ar līmlentu tiek aizlīmētas spraugas starp virsbūvi un motora pārsegu. Taču ar šo sagatavošanu pietiek, lai varētu piedalīties sacīkstēs, bet nebūt nepietiek, lai cīnītos par rezultātiem. Tad ir jāķeras klāt dzinējam un ritošajai daļai.
Gan Tālis, gan Guntis savām šāgada mašīnām veltījuši visu ziemas sezonu. «Vāģi» – uz klucīšiem, un tiek izjaukts viss. Pārbaudīts, nomainīts un tā tālāk. Izjaukts arī viss motors. Daudz kas šo «golfiņu» saturā tiek nomainīts pret pilnīgi jaunām detaļām, bet tur, kur to pieļauj noteikumi, – pret īpaši sportam gatavotām detaļām. Visam jābūt rūpnieciski ražotam, turklāt – «Volkswagen» rūpnīcā. Paiet visa ziema, un jāiegulda ne mazums naudas. Tas ir atkarīgs no katra rocības. G. Ribaks sacīja, ka, pārdodot savu tagadējo sportam labi sagatavoto mašīnu, tās cena varētu būt apmēram 10000 dolāru. Piemēram, četri amortizatori ar visām atlaidēm izmaksājuši 1200 latu. Papildu drošības stiprinājumu karkass vien izmaksā apmēram 150 latu. Un tamlīdzīgi. Vēl – jābūt speciālam sporta tērpam, apaviem, maskai, ķiverei. Ugunsdrošais sporta kombinezons, kāds būšot obligāts nākamā gada kausā, maksā no 150 līdz 300 latiem.
Motoram jāatbilst standartam, un tieši tāpēc tam jābūt ideālā kārtībā. Savukārt ritošajai daļai šosejas sacensībām jābūt tādai, ka nav grūti mašīnu stumt, ripināt ar vienu roku. Stiprā vējā tai vajadzētu pašai ripot. Jābūt labiem gultņiem. Runājot par amortizatoriem, visi cenšas ielikt sportam piemērotu piekari, taču arī tas nedrīkst mainīt tam paredzēto vietu konstrukcijā.
Jāpiebilst, ka, sagatavojot virsbūvi un atvieglinot mašīnas svaru, neko nedrīkst mainīt tās pamatkonstrukcijā – visiem «dzelžiem» jāpaliek savās vietās. Un arī visām detaļām jābūt fabrikas izpildījumā pēc standarta.
Vēl jārēķinās ar katra posma izmaksām: dalības maksa – 15 latu, benzīnam iziet līdz 20 latu. Nekad ne vairāk kā diviem posmiem pietiek ar vienu riepu komplektu, bet viena «Good Year» riepa ar visām sponsoru atlaidēm dalībniekiem maksā 25 latus (veikalos – Ls ap 40). Bremžu kluči arī pietiek tikai pāris posmiem. Vispār – joki mazi, lai gan šeit vēl nav tikdaudz izmaiņu un speciālo sporta detaļu un aprīkojuma kā, piemēram, autokrosā, kur var veikt izmaiņas pat dzinējā (saglabājot vienīgi tā tilpumu).
Runājot par motoru, «VW Golf» kausā pieļaujami divi varianti – 1,6 l dzinējs ar iešprici (elektronisko iesmidzi) vai 1,8 l dzinējs ar karburatoru. Šā vai tā, bet pieredze rāda, ka tiem, kam automobiļa dzinējs ir ar iešprici, sokas labāk. Var mainīt karburatorus, bet arī tiem jābūt fabrikas standartā. Ātrumkārbā var mainīt zobratus atkarībā no trases un laika apstākļiem, bet atkal – tikai fabrikas standarta robežās. Atļauts izmantot riepas, kuru izmēri ir 175/70×13″. Attiecībā uz disku materiālu un formu (protams, atbilstošu riepu izmēriem) citu ierobežojumu nav – viss atkarīgs no maka biezuma.
Cik tad īsti tāds sportam sagatavots, bet standarta robežās ieturēts «golfiņš» ātri joņo? Spidometra tajā nav, bet, spriežot pēc citu mašīnu apdzīšanas, var lēst, ka tas var braukt līdz 200 km/h, pat nedaudz vairāk.
Katrā ziņā, lai būtu mazāk izdevumu, meklējot mašīnu sportam, labāk jau uzreiz pirkt GTI markas «golfiņu», nevis pārtaisīt citu. Bet var arī nopirkt sacīkstēm sagatavotu braucamo. Pārdošanai no kausa dalībnieku vidus jau izsludinātas Ilmāra Zirņa (cenā ap 300 dolāru) un Alda Pīlēna (ap 3000 latu) automašīnas.
Degviela. Par to var diskutēt. Daudzi par labāko atzīst «Shell» degvielas stacijās pildīto. G. Ribakam to esot ieteicis slavenais autobraucējs un sporta kluba vadītājs Haralds Šagbazjans (Haris jeb Šahs). Pārbaudītas dažādu marku degvielas, tās izmantojot treniņos un kontrolējot uz laiku. «Shell» lietais benzīns izrādījies labākais. Šaha dotie padomi vēl nevienu neesot pievīluši. Jelgavniekiem labs padomdevējs esot arī Jānis Kļaviņš vecākais.
Gan Guntis, gan Tālis ir vienādās domās, ka ar pilnu atdevi braucējs un viņa mehāniķis var darboties un sevi parādīt tikai tad, ja atrod kādu sponsoru. Guntis cer, ka uz nākamo gadu tādu atradīšot (kādu Rīgas uzņēmumu, jo ar jelgavniekiem ir ļoti vārgi). Bet līdz šim abiem braucējiem lielākie sponsori bijuši sievas ar ģimenēm.
