Uz Jelgavu attiecas 47 dažādi apdraudējumi; riski saistīti ar ūdens novadīšanas kolektoriem, caurteku aizsalšanu un lapām gūlijās.
Diskusijā par klimata pārmaiņu radītajiem riskiem, nonākts pie secinājuma, ka ir iespējams izmantot Jelgavas Pašvaldības operatīvās informācijas centra (POIC) datus un tie var būt kā instruments speciālistu rokās, pieņemot ilgtermiņa lēmumus.
Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta Klimata zināšanu un inovāciju kopienas (Climate KIC) “Pioneers into Practice” programmā Jelgavā norisinājās piecus mēnešus ilga klimata speciālistu prakse, kuras laikā identificēti iespējamie būtiskākie klimata pārmaiņu radītie riski, kā arī analizētas POIC uzkrāto un plānoto datu izmantošanas iespējas. Analizēti tikai statistikas, nevis operatīvie dati, papildinot tos ar transporta plūsmas un dronu statistikas datiem.
“Pioneers into Practice” ir klimata zināšanu un inovāciju kopienas “Climate-KIC” atbalstīta izglītības un mobilitātes programma profesionāļiem, kurā apvienojas industrijas pārstāvji, mazie uzņēmumi, augstākās izglītības iestādes, zinātnes institūti, valsts un nevalstiskās institūcijas.
No Latvijas šajā programmā otro gadu piedalās Rīgas Tehniskās universitātes “Design Factory” (“Dizaina fabrika”), kuras zinātnieki Kristīne Jansone, Mārtiņš Knite, Oskars Kurpnieks, Irina Rozentāle un Gunta Kalvāne (Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docente) pētīja Jelgavu, iegūstot 79 situācijas, kad POIC statistika var palīdzēt pielāgoties klimata pārmaiņām. Secināts, ka uz Jelgavu attiecas 47 dažādi apdraudējumi.
Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātnieki Kaspars Abramenko un Artūrs Veinbergs klāstīja par savu pētījumu rezultātiem, vairāk pievēršoties agrovides stāvoklim Jelgavas apkārtnē un Zemgalē mainīgos klimata apstākļos, modelējot un piedāvājot nākotnes situācijas 21 dažādā modelī – attīstības scenārijā. Pētīti un modelēti laika posmi 1999.–2010. un 2011.–2030. gadam.
Augs gaisa temperatūra, būs vairāk nokrišņu
Zinātnieki secinājuši, ka gaisa temperatūra simts gadu laikā celsies par 2,5–4,5 grādiem. Turklāt tā paaugstināsies tieši ziemas periodā. Palielināsies arī nokrišņu daudzums – tagad līst katru trešo dienu, bet turpmāk gaidāms, ka līs reizi deviņās dienās, tas ir, retāk, taču nokrišņi būs intensīvāki. Lietus radītie plūdi palielināsies, toties paliem vajadzētu mazināties – mazāk ledus, mazāk plūdu. Vēja vidējais ātrums samazināsies, bet brāzmās – pieaugs.
Gaisa temperatūrai ceļoties par 0,7 grādiem, nokrišņu daudzums palielinātos no 713 līdz 724 milimetriem gadā. Noteces summāri samazinātos, taču augtu rudens – ziemas periodā un pavasarī, veicinot slāpekļa noplūdes, pret kurām var palīdzēt tādi agrovides pasākumi kā zaļināšana (2015. gadā ieviesti tiešie maksājumi lauksaimniekiem par tādiem saimniekošanas prakses veidiem, kas palīdz uzlabot augsnes kvalitāti, oglekļa dioksīda piesaisti un bioloģisko daudzveidību), turpināja LLU pētnieks.
Palielinoties slāpekļa un fosfora piesārņojumam, cilvēkiem būs mazāk iespēju noķert zivis. Tās būs, taču ne tik daudz un ne tik labas. Šis piesārņojums veicina ūdenskrātuvju aizaugšanu, zilo un zaļo aļģu veidošanos. Samazinoties skābekļa daudzumam, aug patogēno baktēriju skaits. Tas viss nepadara tīrāku Baltijas jūru un līci, un arī jelgavnieki diezin vai gribēs peldēties Lielupē.
Ikdienā daudziem aizaudzis grāvis nešķiet nekas slikts, bet grāvis attīra ūdeni, taču tā pamatfunkcija ir nosusināšana. Palielinoties pretestībai, ceļas ūdens līmenis un applūst plašas teritorijas – arī šādu nākotnes problēmu akcentēja LLU zinātnieks K.Abramenko, piebilstot, ka tā liks pārbūvēt un padziļināt grāvjus, jau plānos iestrādājot lielāku pretestības koeficientu. Grāvjus vajadzētu kopt un katru gadu izpļaut, taču tas ne vienmēr ir iespējams. Applūduši lauki, pieprasīti platību maksājumi – vai tas būtu lētāk un izdevīgāk, vaicāja pētnieki.
Diskusijā aktīvi iesaistījās uzņēmuma “Jelgavas ūdens” un Jelgavas pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” pārstāvji, pētniekiem jautājot, ko darīt ar pilsētas notekūdeņu iekārtām, kas izbūvētas pēc pagājušā gadsimta 80. un 90. gados izstrādātiem normatīviem. Tās būtu jāpārbūvē, bet naudas šim nolūkam nav, būtu jāmaina arī noteikumi. Tas pats laukos ir ar meliorācijas sistēmām.
Tāpat speciālistus interesēja, vai ir pieejami dati par pazemes ūdeņiem Jelgavas apkārtnē, uz ko zinātnieki atbildēja, ka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC) ir datubāze par visiem urbumiem Latvijā.
Sava loma ir arī ūdens piesārņojumam
LLU zinātnieki pēta arī ūdens kvalitāti, iegūstot izejas datus ekoloģiskajiem un bioloģiskās daudzveidības pētījumiem, kas rezultējas Ministru kabineta noteikumos vai citos normatīvajos aktos, cenšas ietekmēt sabiedrisko domu, lai samazinātu piesārņojumu, veido emisijas jeb slodžu modeļus, veic hidroķīmisko modelēšanu, datus nododot akadēmiķiem, kuri izstrādā ekoloģiskos modeļus un tos tālāk nodod sabiedrībai, skaidroja K.Abramenko.
Pētījumi norisinās gan izmēģinājumu, gan drenu laukos, bet pats lielākais pētījums veikts Bērzes upes sateces baseinā, izpētot 872 kvadrātkilometru teritoriju. Pētījumi ierīkoti 2005. gadā, un izpētīta upes baseina teritorija, kur norit intensīva lauksaimnieciskā darbība. Piemēram, pie Jaunpils, kur nodarbojas ar lopkopību, konstatēts piesārņojums un augsta fosfora koncentrācija. Savukārt, lai mazinātu slāpekļa piesārņojumu, zinātnieki lauksaimniekiem iesaka amonija nitrāta vietā lietot kompleksos mēslošanas līdzekļus un samazināt slāpekļa devu.
Secināts, ka Zemgalē piesārņojuma ietekme būtu trīs četras reizes lielāka nekā citos Latvijas reģionos, kur cilvēku skaits ir mazāks (Zemgalē 3,5 pret vienu Vidzemē). Bet, pētot punktveida piesārņojumu, konstatēts, ka viena 300 hektāru liela ferma ietekmētu 1400 iedzīvotāju, tāpēc kūtsmēslu krātuvju izbūve ir ļoti svarīga.
Joprojām aktuāls ir difūzais piesārņojums – vaļējos grāvjos ietek visdažādāko vielu “kokteilis”. “Varētu jau katrā vietā uzlikt bioloģiskās attīrīšanas ietaises, bet tas ir dārgi. Tā ir utopija, tāpēc maksimāli jāveic dažādi agrovides uzlabošanas pasākumi,” ieteica K.Abramenko.
“Eiropas Savienība ir noteikusi dažādus agrovides uzlabošanas pasākumus, bet neviens nav skatījies, vai tie dod kādu efektu,” kolēģa sacīto papildināja A.Veinbergs, stāstot par dažādiem iespējamajiem nākotnes modeļiem un piebilstot, ka pētnieki vispirms kalibrē modeli un pēc tam testē dažādus pasākumus. No tiem viņš minēja zaļināšanu un bioloģisko lauksaimniecību lauku teritorijās, bet pilsētās tā būtu notekūdeņu attīrīšanas ietaišu pārbūve no 2021. līdz 2030. gadam. Turklāt, izbūvējot jaunas vai uzlabojot vecās iekārtas, var iegūt lielāku efektu, nekā veicot zaļināšanu, sacīja A.Veinbergs, iesakot veidot arī buferjoslas – zālājiem aizņemtas joslas gar grāvjiem, kurās nedrīkst lietot mēslojumu. Uz Jelgavu attiecas notekūdeņu attīrīšanas ietaišu uzlabošana un pārbūve. “Uzlabot var vienmēr, jautājums ir, vai esam gatavi ieguldīt,” uzsvēra pētnieks.
Simts gadu laikā par sešiem centimetriem ceļoties gruntsūdeņu līmenim, palielināsies slodzes, bet izskalojumi no augsnes tad augtu par 213 kilogramiem jeb 80 procentiem. Jo augstāks gruntsūdeņu līmenis, jo augstāks piesārņojums, vairāk tecēs ūdens, un viss tiks skalots citos ūdeņos – upēs, ezeros, jūrās u.c. Tāpēc “Dizaina fabrikas” pētnieki iesaka pilsētās mazāk izmantot tādus ūdens ieguves veidus kā dziļurbumi un akas, bet veikt ūdenstīklu centralizāciju, kur tīkls ir slēgts un tiek veikti kontrolmērījumi.
Domā, kā uzlabot iedzīvotāju informēšanu
POIC vadītājs Gints Reinsons uzsvēra, ka Jelgava ir viedā pilsēta un tai jau pirms pētījuma bija nelielas vīzijas, kā virzīties tālāk. Tāpat pilsētai ir izstrādāts civilās aizsardzības plāns, kurā definēti dažādi ar klimatu saistīti parametri un brīdinājuma līmeņi. Palūkoties daudzus gadus uz priekšu ir svarīgi, lai sagatavotos un pilsētas infrastruktūru pielāgotu nākotnei. Ideālais variants būtu izveidota risku matrica, kritēriji, bet pretī – atbildīgo speciālistu pieņemtie lēmumi.
G.Reinsons atgādināja, ka sākumā pētniekiem bija iecere izpētīt tikai Raiņa ielu, taču vēlāk nolemts aptvert visu Jelgavas administratīvo teritoriju. Kā datu avots kalpoja dažādu infrastruktūras uzturētāju mijiedarbība un kritiskais infrastruktūras sensoru tīkls.
Klimata izmaiņu radītie riski pilsētā galvenokārt saistīti ar ūdens novadīšanas kolektoriem, caurteku aizsalšanu un lapām gūlijās. Kā nelieli, bet ilgstoši nokrišņi var ietekmēt pilsētas dzīvi, G.Reinsons raksturoja ar piemēru, kad 2014. gada 14. oktobra rītā 15 minūtēs – no pulksten 6.45 līdz 7 nolija maksimālā nokrišņu norma (85 procenti dienas normas) –, radot 100 procentu noslodzi sūknētavām, un lietusūdens savākšanas sistēmas netika galā. Atskanēja iedzīvotāju zvani par applūstošām teritorijām. Applūda arī iekšpagalmi, pagrabi, Skolas iela applūda pilnībā, arī citas ielas klāja ūdens. Tika iesaistīts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), kas ar lieljaudas sūkņiem palīdzēja atsūknēt lietusūdeni. Šāda veida nokrišņu radītie postījumi var izpausties arī kā pārrautas caurules, izskalots bruģis un asfalts, skaidroja G.Reinsons.
Pašlaik tiek strādāts pie agrīnās apziņošanas sistēmas jaunās versijas, un iespējams, ka novembra beigās tiks prezentēta POIC jaunā mobilā aplikācija un iedzīvotāji varēs pieteikties ziņu saņemšanai. LLU IT nozares pārstāvis gan piebilda, ka, viņaprāt, sistēmai vajadzētu būt interaktīvai – lietotājs uzdod jautājumu un uzreiz var saņemt atbildi.
LVĢMC dara ko līdzīgu, tāpat arī VUGD, bet Jelgavas pašvaldības iestādes POIC un “Pilsētsaimniecība” dublē – arī šāds viedoklis izskanēja diskusijā. Jāpiebilst, ka viens no pētnieku grupas uzdevumiem bija noskaidrot, vai Jelgavā novērotās tendences atšķiras no nacionālajām tendencēm, kuras pēta LVĢMC, un vai nacionālajā līmenī ir savlaicīgi noteikti atbilstoši mērķi.
Nākotnes apdraudējumu kopaina
Pētnieki iepazīstināja ar apdraudējumu ietekmi uz ēkām un pilsētvidi, enerģētiku, transportu un cilvēku veselību. Kā gaisa temperatūras pieaugums var ietekmēt pilsētas dzīvi? Palielinātos karstuma dūriena iespējamība, bakteriālais piesārņojums, virsmu sakaršana, ātrās palīdzības izsaukumu skaits. Šajā gadījumā datu lietotāji būtu pašvaldība, VUGD, Veselības inspekcija, ārsti, slimnīcas, kuriem pieejamie dati ļautu veikt prevencijas pasākumus.
Gaisa temperatūras un relatīvā mitruma paaugstināšanās veicinātu kukaiņu un slimību izplatību – jāinformē ārsti, slimnīcas un iedzīvotāji. Tāpat krasas gaisa temperatūras svārstības var radīt plaisas un citus bojājumus, diskomfortu ēkās, tādēļ šie dati varētu būt noderīgi ēku apsaimniekotājiem un īpašniekiem. Tie var noderēt, arī izstrādājot jaunas prasības ēkām, to fasāžu un jumta risinājumiem un noteikumus būvniekiem.
Datus savā darbā var izmantot arī arhitekti un energokompānijas, nākotnē projektējot ēkas un, palielinoties siltumam vai dzesēšanai, paredzot nepieciešamās jaudas. Tāpat ir svarīgi laikus paredzēt elektrības piegādes pārrāvuma riskus.
Runājot par transportu, pētnieki minēja arī ugunsgrēku skaita pieaugumu, kas liek domāt par aizsargbarjeru joslu veidošanu un paplašināšanu. Bet raksturīgākie bojājumi uz ceļiem ir asfalta kušana un citi bojājumi, kas saistīti ar augstu temperatūru un kas būtu jāņem vērā, pašvaldībām nosakot augstākas prasības ceļu materiāliem (augstākas par nacionālajiem standartiem). Sasalšanas un atkušanas ciklu pieaugums var bojāt ceļu infrastruktūru, un arī šeit būtu nepieciešamas stingrākas prasības.
Karstā laikā cilvēki jūt diskomfortu sabiedriskajā transportā, kas liek domāt par saules aizsardzību (ēnojoši aizkari). Karstuma dēļ palielinās autobraucēju agresivitāte un neuzmanība, kas liek plānot papildu preventīvos pasākumus policijai. Karstā laikā pastiprinās sliežu izliekšanās, nolietojas un kļūst nestabili dzelzceļa uzbērumi.
Par svarīgu pētnieki atzīst nepieciešamību iedzīvotājus brīdināt par slidenām ielām – kur iet, bet no kurām izvairīties. Dati noder arī ceļu uzturēšanas dienestiem smilšu un sāls daudzuma plānošanai. Savukārt ceļu izskalošanās lietus laikā varbūtības paredzēšana noder, plānojot un prasot naudu ceļu uzlabošanai. Porains asfalts, kas uzsūc ūdeni, arī ir labs risinājums.
Ilgstoši augot vidējai gaisa temperatūrai, pilsētām būs jāsaskaras ar zaļās zonas izkalšanu. Tas nozīmē papildu laistīšanu un alternatīvu apstādījumu plānošanu, paredzot finansējumu šādām izmaiņām. Zaļie jumti Latvijā vēl nav kļuvuši populāri, bet to skaits palielinās, secinājuši pētnieki. Tāpat pilsētās ir vietas, kur savākto lietusūdeni izmanto biroju ēku tualetēs un ir izveidota speciāla sistēma ūdens uzkrāšanai. Šādi uzkrāto ūdeni var izmantot arī laistīšanai.
