Katra cilvēka dzīvē svarīga loma ir pārtikas precēm. Mēs tās pērkam, sagatavojam, lietojam uzturā vai arī ražojam un pārstrādājam un – apēdam.
Katra cilvēka dzīvē svarīga loma ir pārtikas precēm. Mēs tās pērkam, sagatavojam, lietojam uzturā vai arī ražojam un pārstrādājam un – apēdam.
Labs ēdiens – gan restorānā, gan ieskrietuvē
Nekvalitatīvi pārtikas produkti atstāj negatīvu iespaidu uz cilvēka veselību un dzīvību, arī uz apkārtējo vidi. Tāpēc produktu kvalitātei ir jāpievērš īpaša uzmanība.
Jebkurš pārtikas apritē iesaistītais uzņēmums, vai tas būtu augstas klases restorāns, veikals vai ātrās apkalpošanas ēdināšanas iestāde, sniedz sabiedrībai pakalpojumu, un patērētājam ir tiesības saņemt nekaitīgu un kvalitatīvu pārtiku.
Laboratoriju testi – cīņa ar sekām
Ir vairākas pieejas un sistēmas, kas nodrošina pārtikas produktu nekaitīgumu. Viena no tām – tradicionālā – gatavu produktu testēšana laboratorijās. Šai sistēmai ir daudz trūkumu – lielas izmaksas, palēnināta reakcija, nepieciešamība piesaistīt neatkarīgus ekspertus, kā arī zems nekaitīguma nodrošināšanas līmenis. Gatavā produkta pārstrādāšanu vai citas darbības produkta uzlabošanai galvenokārt izmanto tad, ja ir jau notikusi saindēšanās ar pārtiku. Šajā gadījumā pat ar visefektīvākajām statiskajām paraugu ņemšanas metodēm nevar garantēt, vai defekts pārtikas produktā tiks atklāts.
Princips – novērst pārtikas sabojāšanos
Ir vēl kāda cita pārtikas produktu nekaitīguma un kvalitātes nodrošināšanas sistēma. Tā ir preventīva – ātra, viegli uzraugāma, rentabla, un to realizē personas, kas iesaistītas pārtikas produktu ražošanā un tirdzniecībā. Pareizi plānojot un realizējot šo sistēmu, tiek sasniegts galvenais mērķis – nekaitīga un kvalitatīva pārtika.
Šī sistēma ir HACCP (Hazard Analysis and Critical Control Points) – procesu bīstamības analīze, kritiskie posmi un vadība. Starptautiskā mērogā Pārtikas higiēnas komiteja Pārtikas kodeksa (Codex Alimentarius) ietvaros ir akceptējusi HACCP sistēmu un dokumentējusi pieeju tās lietošanai standartos, kodeksos un rokasgrāmatās.
HACCP – viens no ceļiem uz ES prasību izpildi
Pārejot uz tirgus ekonomiku un iekļaujoties starptautiskajā tirgū, pārtikas uzņēmumiem ir jāatrod efektīvas darbības formas, lai risinātu ar produkcijas kvalitātes nodrošināšanu saistītas problēmas. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) rekomendē nodrošināt sanitārhigiēnisko normu ievērošanu visos pārtikas uzņēmumos, kā arī produkcijas standartu un nekaitīguma prasību saskaņošanu ar Pārtikas kodeksa prasībām. Latvija kopš 1992. gada ir FAO dalībniece. Arī kā Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstij Latvijai ir jāpieņem ES izvirzītās prasības, tostarp arī pārtikas produktu kvalitātes nodrošināšanā.
Pašlaik pie mums notiek likumdošanas harmonizēšana saskaņā ar ES direktīvām, tādējādi HACCP sistēmas principu ieviešana būs obligāts priekšnosacījums pārtikas produktu ražošanai un to apritei Latvijā. Pēdējo pāris gadu laikā Latvijas likumdošanā ir izstrādāti un pieņemti, kā arī grozīti ap 70 likumdošanas akti, kas reglamentē pārtikas apriti.
Mācības – HACCP sistēmas apguvei
Aicinu pārtikas apritē iesaistītos uzņēmējus izvērtēt sava uzņēmuma tālāko attīstības modeli. Tiem, kas izlems par HACCP sistēmas principu ieviešanu, tiks organizēti semināri, kuros varēs gūt zināšanas par HACCP sistēmas ieviešanu pēc saīsināta mācību kursa.
Uldis Millers, pārtikas nekaitīguma un HACCP sistēmu konsultants
