Jelgavniece Gaļina: Mans bērns neiet skolā. Visur viņu vedu pati. Pati noteikumus ievēroju.
Jelgavniece Gaļina:
Mans bērns neiet skolā. Visur viņu vedu pati. Pati noteikumus ievēroju. Vedu un skaidroju viņam.
Tamāra, skolotāja:
Ļoti sekoju bērnu rīcībai ielās. Tā kā pati strādāju skolā, tur runājam par tiem. Ekskursijās skaidrojam pareizu rīcību. Gadījies, ka, ja pati aizdomājos, bērni aizrāda man.
Marika Kupča, mājsaimniece:
Man viens bērns guļ ratiņos, bet otrs iet pie rokas, skolu vēl neapmeklē. Kurp vedu, tur ejam. Dažkārt varbūt arī paskaidroju, kāpēc jāiet tā un ne citādi. Kā sanāk.
Sergejs, strādā firmā:
Kad aizbraucam pie vecmammas, bērns skraida, kur patīk, bet pilsētā vienu pašu vispār nelaižam uz ielas. Visur vedam paši. Kas zina, kā var gadīties.
Inga Šteina, strādā pastā:
Tagad meita jau liela. Kad bija vēl maza, vedu pie rokas un stāstīju, kur skatīties, kad iet, kad stāvēt. Varbūt draugu pulkā zūd piesardzība. Taču, kā rīkoties, tagad jau viņa zina.
