Šis gads man bijis ļoti piepildīts, tajā visa kā bijis daudz vairāk nekā iepriekš. Tie nav tikai notikumi, pasākumi, jaunumi vai kādas konkrētas darbības.
Šis gads man bijis ļoti piepildīts, tajā visa kā bijis daudz vairāk nekā iepriekš. Tie nav tikai notikumi, pasākumi, jaunumi vai kādas konkrētas darbības. Tieši dvēseliski un emocionāli esmu izgājusi caur ļoti dažādiem pārdzīvojumu un pieredzes slāņiem. Daudzos tukšumus esmu aizpildījusi ar draudzību, sapratni, jūtām, “izmetusi” nevajadzīgus strīdus, pārpratumus un dusmas.
Ziemassvētkiem tuvojoties, iztēlojos savu dvēseli kā siltu smaržīgu tēju ar citronu, jo esmu sevi pilnveidojusi tik daudz, ka domas par to mani sasilda. Un labprāt ar šīm emocijām dalos ar sev tuvākajiem cilvēkiem. Šis nav bijis visveiksmīgākais gads, bet vispiepildītākais gan.
Es šobrīd iedomājos par “Kaķīša dzirnaviņās” pausto domu. Šis mazais dzīvnieciņš sacīja: “Kāpēc pasaulē vairot bēdas, lai vairojas prieks!”
Manuprāt, tāds varētu būt mūsu katra moto, sākot jauno gadu. Nekad nebūs tā, ka viss iepriecinās un gandarīs, bet pārestībām un iekšējiem aizvainojumiem jācenšas tikt pāri, nenodarot ar to vēl vairāk pāri sev un citiem. Vienmēr jābūt kādai trešajai izejai. Ja katrs pasaulei centīsimies sniegt kaut ko gaišu un jauku, mums pašiem par to būs gandarījums, un arī apkārtējie būs ieguvēji. Es vienkārši ticu (vai gribu tam ticēt), ka viss pozitīvais, ko dodam, agrāk vai vēlāk atmaksāsies.
Ziemassvētku laiks un gada noslēgums, manuprāt, ir gada bagātākais laiks. Tas ir spožāks par pavasari, siltāks par vasaras sauli, jo šajā brīdī mēs, cilvēki, esam pilnīgi. Mūsos ir sakrājušās gada emocijas. Es šajā laikā vienmēr ļaujos sniegpārslu vieglajai dejai (ja vien ir sniegs), sildos sveču gaismā un pārdomāju aizejošo gadu. Ikreiz ir žēl atvadīties. Pārņem satraukums par jauno.
Ikvienam novēlu gaišus Ziemassvētkus! Lai jaunais gads nāk ar jaunām iecerēm, mērķiem, sapņiem. Pats galvenais ir ticība sev.
Aizritējis gads, kura laikā manī daudz kas mainījies. Esmu sācis saprast, ko nozīmē vārds “ticība”. Tā spēj paveikt vairāk nekā smags, truls darbs. Gribētu vilkt paralēles ar to, kas teikts Bībelē, – ja mūsu ticība būtu kā sinepju graudiņš, mēs varētu kalnus pārcelt. Man šajā gadā nevajadzēja pārcelt kalnu, bet ticēt savām iespējām gan. Lasītāj, būtu super, ja tu iegaumētu Paula Koelju teiktos vārdus: “Ja tu patiesi kaut ko vēlies, tad visa pasaule sadodas rokās, lai tev palīdzētu.” Novēlu ticēt brīnumam, un tas notiks!”
Trešdienās no pulksten 16.30 redakcijas Konferenču zālē pulcējas “Pagraba” veidotāji. Ja vēlies kopā ar mums strādāt un domāt, esi aicināts piedalīties.
