Dodamies lūkot, ko šajā gadalaikā var meklēt dažādās Latvijas vietās.
Tīri aiz ziņkārības, kā arī, lai dalītos pieredzē, labprāt sazvanāmies ar vairākiem copes kolēģiem dažādos Latvijas nostūros. Tā var daudz ko uzzināt. Šoreiz iztiksim bez pamācībām, bet apskatīsimies, kā copē tur, kur mūsu nav. Un vai pareiza ir teorija, ka labi ķērās vakar un rīt, bet šodien…?Engures ezerā «skalda» asarusPirms nedēļas sazvanīju «Salmo» ekspertu Normundu Grabovski. Tieši tobrīd viņš bija ērti iekārtojies pašā Engures ezera viducī un «skaldīja» asarus uz nebēdu. Taču rīta cēlienā bija nācies paurbties un paskraidīt, līdz strīpainie atrasti. Eksemplāri skaisti, svarā no 200 līdz 400 gramiem. Tie, kam izdevies asarus sameklēt no paša rīta, ap vieniem dienā jau soļojuši uz krastu ar pamatīgi piebāztām tarbām, jo kādēļ gan makšķerēt, ja skaidrs, ka zivju pietiks vairākām dienām.Ventā vimbas uz ledusNupat ir ciet arī Venta. Copmaņi meklē asarus, cer uz līdaku, arī vimbas ir zem ledus. Acīmredzot augstais ūdens līmenis upē kuru gadu ļāvis šīm zivīm jau rudenī migrēt uz pavasara nārsta vietām. Tik augstu ūdens līmeni Ventā, kāds tas bija šoruden, vietējie neatceras redzējuši gadu desmitiem. Līdz ar to pat virs rumbas «uzkāpušas» ne vien vimbas, bet arī asari, brekši un «pumpainie». Ja precīzi nosaukšu vietas, kur pašreiz notiek intensīva asaru un vimbu cope, droši varēšu meklēt patvērumu dziļi mežos kā partizāns. Pļavu ezerā pirmie mačiNotikuši pirmie zemledus mači, un, kā ierasts, «pirmrindniekos» ir Mērsraga kausa izcīņa uz Pļavu ezera. Varu teikt pilnīgi droši, ka neviens vien no tiem, kas šajos mačos piedalās regulāri, ir sajūsmā par teicamo organizāciju (salīdzinājumā ar citām zemledus sacensībām, neskaitot Latvijas zemledus makšķerēšanas čempionātu). Komandu cīņā uzvarēja «Rapala» (labs pieteikums pagājušā gada Latvijas zemledus čempionāta uzvaras atkārtojumam arī šogad). Visas trīs uzvarētājkomandas bez ierastajiem kausiem, medaļām, diplomiem, kā ierasti, īpašumā ieguva arī pa «ķilavu» spainim. Individuāli uzvarēja Raimonds Kinerts no «Rapalas». Lomos pārsvarā raudiņas, plicēni un asarīši. Mačus «traucēja» neskaitāmi līdacēnu uzbrukumi – katrā no trim zonām ļoti daudziem tika apkostas mormiškas, tāpat pa trim četriem izvilkti uz ledus.Varkaļu kanāls «maliķu» iecienītsTā vienmēr bijusi vieta, kas piesaistījusi simtiem zemledus copes cienītāju, arī daudz «maliķu». Līdaku migrācijas laikā tur sēž simtiem makšķernieku. Slaktiņš notiek bez jebkādiem noteikumiem. Ledus ir sarkans, un taciņas uz krastmalas krūmiem iemītas pat tā, lai nesajauktu, kur nolikti katra «makšķernieka» zemmēra zaļsvārču maisiņi. Tajā pašā laikā zivju inspektori trenkā pensionārus pa Vecumnieku dīķiem par lieko ūdu vai makšķerīti, jo tie taču pretestību neizrādīs. Inspektoru skaits samazināts, algas apgrieztas, degvielas litri iztecināti, un praktiski viss zivju uzraudzības process ir uz entuziastu pleciem. Ierodoties vietā, ko sauc par Varkaļu kanālu, trim vai pieciem inspektoriem draud Lobes ezera 2006. gada variants. Kurš gan ies riskēt ar savu veselību? Šķiet, attiecīgajai ministrijai derētu vairāk pievērst uzmanību šādām īpašām vietām un varbūt rīkot zivju inspektoru reidus kopā ar Valsts policiju. Taču, kamēr tur augšā vēl domā un dara to jau kuru gadu, maluzvejniecība plaukst un zeļ. Latvijā šādu un līdzīgu vietu, kur maluzvejnieki un makšķernieki regulāri uzdarbojas, ir pietiekami daudz. Ko dod lielie sodi, ja nav kas tos piemēro?Burtnieks tas pats, kas Peipuss?«Perešeika»… Peipusa ezera sašaurinājums jau vismaz mēnesi kalpo par asaru paradīzi. Tur netrūkst lielu raudu, un lomi ir pietiekami, lai pēc copes pat pašķirotu, ko vest mājās, bet ko atlaist, lai paaugas. Burtnieku ezers piedāvā skaistus asarus, bet, lai šajā lielajā «vannā» tos sameklētu, jāatrod takuzinis vai arī jābūt līdzi trim brāļiem – «čujam», «ņuham» un «poņai». Atklāti sakot, braukt uz Burtnieku ezeru ir tas pats, kas vienatnē «fintot» pa Peipusu. Ja kaut ko zini, brīnišķīgi, bet, ja ne, tad tikpat daudz asaru var saķert arī Lilastes, Mazā Baltezera, Lielā Baltezera, Dūņezera un vēl daudzos citos Latvijas ūdeņos. Sals velk ciet lielās upes, un tas nozīmē, ka, zinot vietas un neskopojoties ar iebarošanu, iespējams tikt pie itin labiem brekšu lomiem.
