Sekojot sporta ziņām radio, TV ekrānos, dažādos preses izdevumos, gadās dzirdēt vai izlasīt citzemju sporta zvaigžņu vārdus, par kuriem mūsu lasītājs pie sevis nodomā: – Skan tik latviski, droši vien ar arī latviska izcelsme.
Sekojot sporta ziņām radio, TV ekrānos, dažādos preses izdevumos, gadās dzirdēt vai izlasīt citzemju sporta zvaigžņu vārdus, par kuriem mūsu lasītājs pie sevis nodomā:
– Skan tik latviski, droši vien ar arī latviska izcelsme.
Visvairāk minētā – sevišķi dienās, kad Seviļā notiek pasaules čempionāts vieglatlētikā – ir it kā latviskas cilmes vārda un uzvārda īpašniece melnādainā, augumā nelielā skrējēju pasaules zvaigzne Tekla Lorupe no Kenijas.
Vispirms par vārda izcelsmes ceļu. Lietuvā 1985. gadā izdotajā «Lietuvju pavardžiu žodgnas» ir teikts, ka vārdam, kurš ienācis katoļu baznīcas apritē, ir grieķu valodas saknes (theos (dievs) + kleos ( slava)). Savukārt pazīstamais latviešu personālvārdu pētnieks Klāvs Siliņš noskaidrojis, ka vārds Tekla Latvijā pirmoreiz minēts 1762. gadā kādā Mītavas baznīcgrāmatā, bet latviešu kalendāros parādījies 1864. gadā.
Āfriku vārds varēja sasniegt tā: 1890. gadā šajā kontinentā veidojās Vācijas ķeizarvalsts kolonija – vācu Austrumāfrika (tagad Tanzānija), kurā jau pirms tam ieceļoja katoļu misionāri no Vācijas, kuru darbība iesniedzas arī britu Austrumāfrikā (tagad Kenija). Misionāri vairumā cēlušies no tobrīd Vācijai piederošās Austrumprūsijas poļiem (arī Poznaņas novada), iespējams, arī lietuviešu cilmes (Mazā Lietuva Austrumprūsijā). Misionāri bija ne tikai vīrieši, bet arī sievietes – mūķenes, arī vecmātes – bērnu pasaulē laidējas. Iespējams, kāda no tām palīdzēja nākt pasaulē meitēnam vai arī ārstējusi tās dzimtai piederošos. Arī katoļu mācītājs vārdu dot varēja par godu savai mātei vai kādai tuvai personai kristību brīdī. (Vācu Austrumāfrika pastāvēja līdz 1919. gadam, taču misionāru darbība turpinās joprojām.)
Šeit darbojušies arī protestantu (luterāņu) misionāri, viņu vidū arī kāds igauņu cilmes vīrs, kurš sarakstīja suahili valodas ābeci latīņu alfabētā (līdz tam lietots arābu), kura ir suahili valodu pamatā mūsdienu Tanzānijā. Par latviešu izcelsmes misionāru darbību ziņu nav, taču nav izslēgta arī tāda iespēja.
Sportistes uzvārda Lorupe (arī Luorupe vai Loroupe) sākuma burti Lo (luo-) norāda uz piederību luo tautai, kas dzīvo Kenijas – Tanzānijas pierobežā, vienai no Nīlas – Sahāras grupas pilotu tautām (šajā grupā ietilpst arī masaji, no kuriem cēlušies vairums šodien skrejošo Kenijas sporta zvaigžņu). Tauta apdzīvo apvidu pie Rūdolfa ezera abpus minēto valstu robežām. Cik zināms, Tekla ir vienīgā no tās, ar pazīstamu vārdu sporta pasaulē. Uzvārda otru pusi (-rupe vai -ruope) ne Latvijā, ne Baltijā laikam neviens precīzi izskaidrot nevarēs.
Pēc pagājušā gadsimta ceļotāju aprakstiem par vārdu cilmēm Austrumāfrikas reģionā, -rupe vai -ruope varētu pieņemt kā skaidrojumu piederībai kādai dzimtai vai klanam, varbūt arī dzimtajai vietai. Tāds, lūk, varētu būt skaidrojums par Teklas Lorupes iespējamo latvisko izcelsmi.
Bet nu par citu sporta zvaigzni, kuras latviskā cilme ir nenoliedzama. Laikrakstā «Jaunā Avīze» (Nr.35 (363) 12. 02.99.) publikācijā «Vai atkārtojas biedrību dibināšanas trakums?» lasāma šāda rindkopa: «1905. gada 8. maijā sāka darbību Lieliecavas Lauksaimniecības biedrība. Tās pirmais priekšsēdētājs Jānis Brūmels par dumpošanos pret Krievijas caru bija spiests krietnu laiku pavadīt Sibīrijā.»
Lielā sporta pasaulē zināms Valērijs Brumels, sešdesmitajos gados populārs augstlēcējs – tolaik pasaules rekordists un olimpiskais čempions – ar sarežģītu likteni, pašlaik sabiedriskais darbinieks, dramaturgs un rakstnieks Krievijā. Savās pirmajās intervijās Valerijs Brumels žurnālistiem atbildēja, ka krievu valodai neierasto uzvārdu viņš guvis no vectēva, kurš gadsimtu mijā no Latvijas ieceļojis Sibīrijā. Vēlāk viņš piemin, ka vectēvs ienācis no Bauskas apriņķa.
Brumeļu mājvārds atrodams vēl šodienas Latvijā, bet par saimniekiem brāļiem (brālēniem?) Brumeļiem, kuri ar baronu tiesājās, rakstīja pagājušā gadsimta nogales Mītavas laikrakstos. Prāvu latviešu zemnieki zaudēja un izceļoja uz Sibīriju. Iespējams, viņi deva nākamajām paaudzēm ne tikai vārdu, bet arī latviešu zemnieka atsperīgumu, jo ne tik tālu ir Vecumnieki, no kurienes cēlies Normunds Sietiņš (pašrezējais Latvijas rekordists augstlēkšanā – 2,30 m), vienīgais no īsteniem latviešiem, kuram izdevies lēkt augstāk nekā izcilajai personībai ar latvisko uzvārdu (savulaik V.Brumela pasaules rekords – 2,28 m).
