Anita Ogle, mājsaimniece no Līvbērzes Nekā, valdība par to ir parūpējusies. Svētki ir tad, kad cilvēks jūtas labi, bet, ja finansiāli un emocionāli esi nospiests, – svētku nav!Virdzija Ķīsele, pensionāre no Mežciema Ciemos gaidu brāli no Valmieras. Ar viņu satiekamies katru gadu 18. novembrī. Pasēdēsim ģimenes lokā. Kāda var būt valsts svētku izjūta, ka tā jādzīvo un jāskaita katrs santīms. Ints Kaufmanis, lauksaimnieks no Sesavas Savu sešgadīgo dēlu vedīsim uz Rīgu skatīties svētku parādi un uguņošanu. Pēc tam kaut kur paēdīsim vakariņas, un tie arī būs mūsu svētki. Nanija Molčanova, pensionāre no Platones Izcepšu pīrāgus, aizdegšu logā svecīti un gaidīšu ciemos bērnus. Svētku izjūtu parasti man palīdz radīt patriotiskas televīzijas pārraides. Alla Levicka, friziere no Ānes Pa dienu strādāšu, bet vakarā ar bērniem, kā katru gadu, dosimies uz Jelgavu skatīties salūtu. Svētku sajūta man 18. novembrī ir katru gadu. Viktors Jeremejevs, pensionārs invalīds Mājās. Sieva strādās, tāpēc būšu pavisam viens. Svētku programmai sekošu līdzi televīzijā un internetā. Nekāda priecīgā sajūta jau nav, jo tik daudz cilvēku dzīvo trūkumā.
