Pēdējos gados Latvijas pilsētu un rajonu sporta dzīves organizācijās notikušas dažādas pārmaiņas.
Pēdējos gados Latvijas pilsētu un rajonu sporta dzīves organizācijās notikušas dažādas pārmaiņas. Arī mūsu pilsētā, kur šobrīd darbojas domes sporta lietu valde. Cik plaša ir šī valde, kā tajā var iekļūt un kāds ir tās uzdevums – mēģināju noskaidrot sarunā ar Valdi Ilmeru:
«Esmu sporta valdes priekšsēdētājs, kuru amatā iecēlusi un algo pilsētas dome. Vēl dome apmaksā amatu savienošanas kārtībā strādājošās grāmatvedes darbu. Vairāk algoto darbinieku nav. Darba virziens – koordinēt un vadīt pilsētas sporta dzīvi.»
Nesen radusies arī sporta padome. Kas tajā ievēlēti, un vai tās vienīgais uzdevums, kā runā sportistu aprindās, ir sporta budžeta dalīšana?
«Sporta valde nav vēlēta. Tajā ar sportu saistītajām pilsētas organizācijām ir dotas pārstāvības vietas, un tās ieņem: no sporta skolas – J. Kaminskis, no pilsētas skolām – R. Vilciņa un V. Valainis (kā domes deputāts), G. Kurlovičs kā departamenta vadītājs, kura pārziņā ir sports. Sporta klubus pārstāv S. Jonkus (BMX), E. Jansons («Apolons»), R. Melhere («Veterāns»), Z. Ozoliņa (peldēšanas sporta skola) un V. Ilmers pēc ieņemamā amata. Pilsētas sportam iedalītās naudas sadale ir tikai daļa no darbības jomas, jo sēdēs, kas notiek vienu reizi mēnesī, tikuši izskatīti arī daudz citu jautājumu.»
Sporta lietu valdes pārziņā ir arī sporta bāzes.
«Tās ir sporta nams, airēšanas bāze, kas tuvākajā laikā varētu tikt daļēji privatizēta, un stadions. Algoti darbinieki (3) ir tikai sporta namā. Viņiem algu maksā no sporta nama peļņas. Pilsētas stadiona vienīgajam darbiniekam algu maksā sporta skola par audzēkņu vieglatlētikas un futbola treniņu un sacensību apkalpošanu.»
Šobrīd pilsētas stadions ir neapskaužamā situācijā. Kāpēc?
«1994. gada 1. aprīlī pilsētas dome Bunkša vadībā, balstoties uz to, ka pašvaldību likumā nav nekādas norādes par sporta darbību, kā arī uz pilsētas finansiālās krīzes situāciju, balsoja par toreizējās sporta darbinieku un bāzu strādnieku, pārņemot šo saimniecību no sporta biedrības «Daugava», 53 štata vienību likvidāciju, un vienā dienā stadions palika bez sargiem, strādniekiem un bez naudas. Vēl gadu nāca iemaksas no BJSS un skolām, taču drīz naudas pietrūka visiem.»
Vai kāds ir interesējies un aprēķinājis, kādi materiāli zaudējumi bija pēc tam?
«Tas diemžēl nekur nav izskatīts.
Īsumā: bez apsardzes pamestajā stadionā nozagts vairāk nekā 50 plākšņu no skrejceļa, vairākkārt salauzta sēta un soli tribīnēs, nepārtraukti tiek mainītas stadiona telpu uzlauztās atslēgas, no uzlauztajām telpām ir «aiznesta» daļa no sporta skolas treniņu un atpūtas inventāra utt.»
Vai pilsētas deputātu komisijā un šobrīd sporta padomē ir izskatīta situācija sporta bāzēs?
«Tikai jautājumā par airēšanas bāzes pārņemšanu no policijas pārvaldes. Šobrīd sporta padome sagatavo dokumentus pilsētas domes būvgrupai ar uzdevumu apsekot pilsētas sporta bāzes un sagatavot sporta būvju saglabāšanas tāmi.»
Kamēr kungi spriedīs un rakstīs tāmi, stadions aizpeldēs Lielupē.
«Saprotu, ka ir ārkārtas situācija. Meklējam ātrāku, kaut nelielu, praktisko risinājumu.»
(No pieaicinātu ekspertu viedokļa – stadions pirms pāris gadiem (1994.) atslēgts no vecās notekūdeņu sistēmas un jaunajai nav pieslēgts. Tāpēc, kad ir lielāks lietus, tas pārvēršas par purvainu ezeriņu.)
No sarunas skaidrs, ka šobrīd sporta lietu valde, sporta padome ir bezspēcīgas veikt radikālas pozitīvas pārmaiņas. Vai tikpat bezspēcīga ir arī deputātu komisija un pilsētas dome?
Ilustrācijai ieskats stadionā vienā no retajām saulainajām svētdienām pulksten 20: uz nodilušā, akmeņainā basketbola laukuma bariņš iereibušu jauniešu cenšas iemest bumbu grozā, futbola laukumā pulciņš pusaudžu ap gadiem trīspadsmit, skaļi «piesaucot māti» un citus radiniekus, dzenā kājbumbu. Jau jautrāka garastāvokļa jaunieši tribīnēs met tukšas pudeles, gandrīz trāpot pārītim, kas atklāti mīlējas. Pārplūdušajā bijušajā šķēršļu bedrē pirmsskolas vecuma puišeļi sarīko jautru lēkšanu nenosakāmas tīrības ūdenī, bet pa skrejceļu bez uzraudzības un bez uzpurņa lepni pastaigājas teļa lieluma melns suns, pastaigu beidzot ar čupiņas atstāšanu. Savukārt stadiona mājiņai kārtējo reizi ir uzlauztas durvis.
Kāds no pilsētas agrāko laiku līdersportistiem, šobrīd darba lietās pabijis Vidzemē un Latgalē:
«Tajā pusē stadioni ir lielāki un mazāki, citviet pat neredzēju neviena, kas tajos darbotos, bet visur bija tīrība un kārtība. Mūsējais uz šāda fona ir kā putnubiedēklis.»
Un galu galā mums ir ar ko lepoties: Rastrelli pils, Tornis, Kaza un tagad arī putnubiedēklis…
