Lai iekustinātu ekonomiku un izveidotu daudz jaunu un īstu darbavietu, mums steidzami jāsamazina nodokļi, lai beidzot Latvija varētu stipri atšķirties no citām grūstošām valstīm. Tīģervalstis Āzijā tieši tā izdarīja attīstības laikā, un tagad tās ir bagātākās pasaulē. Piemērojot tālāk minētos pasākumus, nebūtu jāsamazina pensijas vai izglītības izdevumi.1. Samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli līdz 0 procentiem, juridisko personu ienākumu nodokli – līdz 0 procentiem, samazināt sociālās iemaksas līdz 10 un pēc sešiem mēnešiem līdz 0 procentiem. Mazliet pacelt akcīzes nodokli – x 1,21.2. Samazināt valdības izmaksas, pārstrukturēt valdību un atteikties no vairākām funkcijām, kas bremzē ekonomikas un darbavietu attīstību.Latvijā ir viena no vislielākajam un visneefektīvākajām valdībām pasaulē. Mēs aizņemamies arvien vairāk un vairāk, lai barotu tikai «kungus», tādā veidā atdodam svešām valstīm mūsu tautas nākotni. Valdības parāds vien ir gandrīz 60 procentu no IKP, un, skatoties uz mūsu nākotnes demogrāfiju un pašreizējo emigrāciju, jau tagad pārsniedzam iespēju vispār kādreiz atmaksāt parādus.Vairākums lūkojas uz citām pasaules valstīm (tīšām meklē sliktākos piemērus), kurām ir daudz lielāks budžeta deficīts, tādējādi mēģinot pamatot mūsu deficītu. Visām valstīm, kurām nākotnē ir ilgtermiņa ekonomiskā attīstība, nevienai nav bijis budžeta deficīts 10 – 13 procentu no IKP un neviena pēdējo desmit gadu ekonomikas pieauguma laikā nepārtērēja gada budžetu, kā arī neiztukšoja sociālā uzkrājuma kases, kā to darīja Latvijā. Īsumā – Latvijas valdībai nav tiesības tagad pārtērēt budžetu!No valdības publicētā 2010. gada budžeta redzams, ka ienākumi veido 3,862 miljardus latu. Ja mēs samazinātu nodokļus, kā minēts pirmajā punktā (pirmajos sešos mēnešos) un nedaudz paceltu akcīzes nodokli, ienākums būtu 2,953 miljardi latu. Izdevumi veido 4,4 miljardus latu. No tiem 0,823 saistīti ar ES programmām un 0,945 ir pensijām, ko mēs neaiztiksim. Samazinot valdības izmaksas, kā minēts otrajā punktā, izmaksas būtu 2,690 miljardi latu.Veicot tik straujas izmaiņas, īstermiņā bezdarba līmenis augs, kamēr valsts pārvalžu darbinieki pārorientēsies uz privāto sektoru un eksportēs. Cilvēkiem jāpāriet no izdevumu sektora, kas neko neražo, uz privāto uzņēmējdarbību ar augstu pievienoto vērtību. Tas, protams, prasa laiku. Tādā veidā Latvijai būtu budžeta pārpalikums, un mēs varētu daudz ātrāk attīstīties un kļūt par jauno tīģervalsti ES, ar eksportu un daudzām reālām darba vietām… taču šodienas vadības rīcība novedīs mūs līdz bankrotam un pārvērtīs par tukšu zemesgabalu. Kārlis Sarkans, profesors
