It kā kopumā apjaušot, kādu labumu vai zaudējumu Latvijai varētu dot iestāšanās Eiropas Savienībā, sabiedrībai tomēr trūkst informācijas pat par samērā vienkāršiem jautājumiem.
It kā kopumā apjaušot, kādu labumu vai zaudējumu Latvijai varētu dot iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), sabiedrībai tomēr trūkst informācijas pat par samērā vienkāršiem jautājumiem: valdība piedalās sarunās, par kaut ko vienojas, kaut ko panāk, bet iedzīvotāju lielākā daļa tā arī īsti nezina, kas sagaida Latviju, ja tā kļūs par ES dalībvalsti. Piemēram, kāda ir ES tirdzniecības politika un kāda būs tās ietekme uz mūsu valsti pēc iestāšanās aliansē?
Sarunas par iestāšanos aliansē noritēja dažādās sadaļās, tās aptvēra gan ekonomiku, gan vides aizsardzību, gan tieslietas un citas jomas. Šoreiz mēģināsim noskaidrot, ko mums izdevies panākt attiecībā uz tirdzniecību, jo ES Latvijai vispirms nozīmē piekļuves iespējas daudz plašākam tirgum.
Sarunu procesā par Latvijas iestāšanos ES ārējās tirdzniecības jautājumi tika aplūkoti sadaļā «Ārējās attiecības». Sarunu sadaļa ir slēgta, paredzot to, ka Latvija līdz ar pievienošanos ES pilnībā pārņem šādus vienotus noteikumus:
ES importa un eksporta (gan tarifu, gan netarifu) noteikumu piemērošanu pret trešajām valstīm (Krieviju, Ukrainu, ASV, Ķīnu u.c.);
pievienošanos visiem ES noslēgtajiem tirdzniecības līgumiem un vienpusējām iniciatīvām;
Latvijas noslēgto tirdzniecības līgumu, kas neatbilst prasībām, laušanu līdz iestāšanās brīdim.
Līdz ar Latvijas iestāšanos ES tā kļūs par ES iekšējā tirgus dalībnieci. Tas nozīmē, ka tiks pilnībā atceltas visas pašreizējās tirdzniecības barjeras starp Latviju un tagadējām ES valstīm, kā arī tām kandidātvalstīm, kas būs pievienojušās ES.
ES ārējās tirdzniecības politika
ES ārējās tirdzniecības politika ir kopējās komerciālās politikas daļa. ES ārējā tirdzniecība aizņem apmēram 1/5 no pasaules tirdzniecības. ES tikai nedaudz atpaliek no ASV, kurai pašlaik pieder vislielākais īpatsvars pasaules tirdzniecībā. Pēc paplašināšanās ES būs lielākais pasaules tirdzniecības bloks.
ES ārējās tirdzniecības politika salīdzinājumā ar citām pasaules valstīm ir samērā liberāla, īpaši rūpniecības preču tirdzniecībā. ES vidējā ievedmuita rūpniecības precēm ir 6,1 procents un lauksaimniecības precēm – 16,1 procents. Salīdzinoši augstāka tirgus aizsardzība saglabājas atsevišķām lauksaimniecības precēm, sevišķi tām, kam ir īpaša atbalsta politika kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros (piena produktiem, cukuram, graudiem, liellopu gaļai), ka arī tekstila produktiem.
ES ir noslēgts plašs tirdzniecības līgumu tīkls. Brīvās tirdzniecības līgumi ir noslēgti ne tikai ar tuvākajiem kaimiņiem (piemēram, Balkānu, Ziemeļāfrikas valstīm), bet arī ar Meksiku un Čīli, notiek sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu ar citām valstīm. Attiecībā uz NVS valstīm, to skaitā uz Krieviju, tirdzniecību regulē Partnerības un sadarbības līgumi, kas paredz vislielākās labvēlības statusu tirdzniecībā, kā arī atsevišķi līgumi tērauda un tekstila produktu tirdzniecībai.
ES attiecības ar jaunattīstības valstīm nosaka gan atsevišķi līgumi, gan arī tā sauktās vienpusēji piešķirtās priekšrocības – vispārējo priekšrocību sistēma un iniciatīva tirdzniecībai ar vismazāk attīstītajām valstīm.
Latvijas ārējās tirdzniecības politika
Latvijas ārējās tirdzniecības politika ir orientēta uz ES. Ap 60 procentu no ārējās tirdzniecības notiek ar ES valstīm, tādēļ integrācija ES iekšējā tirgū neizraisīs ievērojamas izmaiņas jau pašreizējās tirdzniecības attiecībās. Latvijas vidējā ievedmuita rūpniecības precēm ir 2,5 procenti un lauksaimniecības precēm – 12,6 procenti. Brīvās tirdzniecības līgumi noslēgti ar Baltijas valstīm, Poliju, Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Turciju un Ukrainu.
Kādas izmaiņas mūs sagaida?
Kļūstot par ES dalībvalsti, tiks pilnībā atceltas visas tirdzniecības barjeras starp Latviju un ES valstīm (pašlaik tādas pastāv tikai atsevišķām lauksaimniecības precēm, kam vēl saglabājas ievedmuita no ES). Tiks atcelti brīvās tirdzniecības līgumi, bet tos aizstās jaunas tirdzniecības attiecības, kas kopumā uzlabos ārējās tirdzniecības regulējumu:
brīvās tirdzniecības līgumi ar ES, Baltijas valstīm, Poliju, Čehiju, Slovākiju, Slovēniju un Ungāriju tiks aizvietoti ar ES iekšējā tirgus noteikumiem, jo visas šīs valstis būs ES vienotā tirgus dalībnieces;
brīvās tirdzniecības līgums ar Norvēģiju, Šveici, Islandi, Lihtenšteinu tiks aizvietots ar Eiropas Ekonomiskās telpas līgumu un divpusēju vienošanos ar Šveici;
brīvās tirdzniecības līgumu ar Ukrainu aizstās ES Partnerības un sadarbības līgums ar Ukrainu, kā arī atsevišķas vienošanās tērauda un tekstilpreču jomā.
Notiks izmaiņas arī ārējās tirdzniecības noteikumos ar trešajām valstīm (Krieviju, ASV u.c.): kopumā tirgus aizsardzība palielināsies, īpaši attiecībā uz lauksaimniecības precēm.
Latvija pārņems pašreizējos ES brīvās tirdzniecības līgumus, izveidojot padziļinātas tirdzniecības attiecības ar vairākām valstīm, kurās līdz šim Latvijas tirdzniecības intereses nav nozīmīgi pārstāvētas. ES saistības Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO) tiks attiecinātas uz Latviju. Visbeidzot Latvija pārņems ES līgumus un vienpusējās iniciatīvas attiecībā uz jaunattīstības valstīm, tādējādi palīdzot to ekonomiskajai attīstībai. Jau tagad Latvija ir pārņēmusi ES iniciatīvu pilnīgi brīvai tirgus pieejai attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm.
Pēc iestāšanās ES savas ārējās tirdzniecības intereses Latvija pārstāvēs Padomes komitejā «Ārējās attiecības», kur, vienojoties ar citām ES dalībvalstīm, Eiropas Komisija tiks pilnvarota veikt izmaiņas pastāvošajā ES tirdzniecības režīmā, tajā skaitā slēgt jaunus tirdzniecības līgumus un piedalīties tirdzniecības sarunās Pasaules tirdzniecības organizācijas ietvaros.
