Bērni ir puķes Dieva pasaules dārzā, kas uz laiku ir uzticēti mūsu mīlestībai un kopšanai, bet, kas aug un attīstās pēc viņu pašu nesatricināmiem likumiem.
Bērni ir puķes Dieva pasaules dārzā, kas uz laiku ir uzticēti mūsu mīlestībai un kopšanai, bet, kas aug un attīstās pēc viņu pašu nesatricināmiem likumiem.
(Z.Mauriņa.)
«Klēpī ieraušas un cieši pieglaužas mazais dēlēns, ar apaļīgajām roķelēm apķeras man ap kaklu, iedod buču un lūdz padziedāt dziesmiņu. Viņam rokās ir zīmējums, ko Māmiņu dienā man zīmējis: «Tā esi tu, mammuk. Redzi, cik smuka! Un aiz laimes man acis pildās asarām, saprotot, cik ļoti viņu mīlu un cik dārga viņam esmu es…»
1. jūnijā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā bērnu aizsardzības diena. Kā gribētos, lai vismaz šajā dienā mazie justos patiesi laimīgi, lai vismaz vienu reizi gadā neraudātu izsalkuma dēļ, lai viņus neskartu pieaugušo paceltā roka un viņiem līdzās būtu mīloši vecāki. Šogad aprit desmit gadu, kopš Jelgavas rajonā bērnu tiesības aizsardzības inspektores amatā strādā Olga Rudaka – sieviete ar gaišumu sirdī, divu bērnu māte, kas savu darbu veic pēc tīrākās sirdsapziņas un patiesi vēlas, lai visi bērni uz šīs pasaules būtu laimīgi. Olgu «Ziņas» lūdza dalīties savās pārdomās par mūsu bērniem, vecākiem un sabiedrību.
Šķirstot kalendāru, Olgu pārsteidz nežēlīgais laika skrējiens. Vēl gluži nesen viņa pati bija maza meitene, kurai gribējās traukties vējā plandošiem matiem pa dzimto Daugavpili. Tad nākuši studiju gadi un darbs Jelgavas rajona Dzirnieku pamatskolā par skolotāju. Vēlāk Olga nodibināja ģimeni un pārnāca dzīvot uz Jelgavu. Šeit pasaulē nāca dēls Sergejs, kas šogad absolvē jau 12. klasi, bet vēl pēc diviem gadiem Rudaku ģimenē piedzima meita Dina.
Olga atzīst, ka desmit gadi inspektores amatā nav bijusi nekāda medusmaize: «Bērnu tiesību aizsardzības inspektores darbs ir ļoti smags un atbildīgs. Bieži jārisina sarežģītas situācijas, kurās bērnam tiek darīts pāri, un tas ir briesmīgi. Visbiežāk tie ir ģimenes konflikti, kur bērns kā starp dzirnakmeņiem atrodas vidū,» stāsta Olga Rudaka.
Sirmgalvja kronis ir bērnubērni, un bērnu goda rota ir viņu tēvs.
(Zālamans.)
Inspektore skaidro, kaut gan viņas tiešo pienākumu palicis mazāk (pagastos vairāk uzņēmušās pagasttiesas), darba vairāk. Viņa atceras, ka, sākot strādāt rajona Padomē, reizēm jutusi tādu kā bezdarbību un dažkārt pati meklējusi kādu darbu, bet pēdējos gadus visu grūti paveikt. «Laukos ģimenēm ievērojami vairāk ir problēmu, to arī pierāda noslogotās konsultāciju dienas rajona Padomē, kad uz pilsētu brauc iedzīvotāji no attālākajiem pagastiem. Bieži cilvēki padomu nemeklē pagastā, varbūt baidās vai kautrējas, jo miestiņā cits citu labi pazīst, tādēļ bieži izlemj braukt uz Jelgavu. Manos pienākumos ietilpst arī koordinēt pašvaldības iestādes darbiniekus, kas pagastos strādā ar bērniem.
Bērnam vajadzīgi abi vecāki
Bieži Olgas darbdiena beidzas vēlu vakarā, un mājās viņa atgriežas tumsā, kad bērni jau guļ. Inspektore atzīst, ka laukos cilvēkiem neiet viegli, vēl jo vairāk bērniem, kas grib mācīties labā skolā, gaumīgi ģērbties un izklaidēties.
«Lauku ģimeņu problēmas ir sociālekonomiskā lejupslīde, bezdarbs, bezcerība. Cilvēkiem nav naudas, bet tajā pašā laikā laukos viņi jūtami nodzeras. Kāds bērnam var rasties priekšstats par dzīvi, ģimeni, darbu un pozitīvu sabiedrību, ja visapkārt valda trūkums, izmisums un degradācija?!» jautā inspektore.
Ja tēvs ir sīpols, bet māte ķiploks, kur gan dēls lai ņem tīkamu smaržu.
(Ēģiptiešu sakāmvārds.)
Olga Rudaka atzīst, ka deviņdesmito gadu beigās acīmredzami ģimenes sākušas degradēties. Sarunas laikā atskan telefona zvans, un kāda pagasttiesas darbiniece lūdz konsultāciju, jo ģimenē radies konflikts bērna dēļ. «Mani satrauc, ka pēdējā laikā tik daudz ģimeņu šķiras, un lielākoties tās ir ar bērniem. Bērnam mīļi un vajadzīgi ir abi vecāki, un visbiežāk jau arī vecākiem atvasīte ir svarīga un vajadzīga. Bet kādēļ pirms laulībām viņi nepadomā, ka bērnam būs vajadzīgi abi? Bērni sāpīgi uztver vecāku šķiršanos, un nereti tas atstāj sekas uz viņu tālāko dzīvi, vēlāk arī savas ģimenes veidošanu, tādēļ nav jābrīnās, kāpēc bērniem rodas problēmas mācībās, viņi kļūst agresīvi, mainās uzvedība. Daļēji bērns tā piesaista sev uzmanību. Tikai vai pieaugušie to pamana, kamēr nav par vēlu?» jautā Olga Rudaka. Mēs neveidojam savas pieaugušo attiecības tā, lai necieš bērns. Inspektore ar skumjām secina, ka bieži viņš tiek izmantots kā šantāžas ierocis, vecāki savas ambīcijas un problēmas risina, izmantojot bērnu. Cik nav runāts ar tādiem vecākiem, bet pieaugušu izmācīt grūti. «Katram būtu jāpadomā, kādēļ viņi veido ģimeni. Nekādā gadījumā nenoliedzu šķiršanos, bet, darot to, uzvedīsimies civilizēti. Prieks atzīt, ka bijuši gadījumi, kad ģimeni izdodas saglābt un bērniem ir abi vecāki. Pēc tam cilvēki nāk un saka paldies.
Tiesības pārtrauc kā tēviem, tā mātēm
Visbiežāk Olga palīdz bērnam situācijā, kad viņš cieš vecāku nesaskaņu dēļ. Taču bijuši gadījumi, kad konflikts radies starp vecākiem un bērniem. «Parasti tās ir ļoti nobriedušas situācijas ar bēgšanu no mājām, nebūt tādēļ, ka bērnu sistu, bet abu paaudžu starpā ir dziļš psiholoģisks konflikts. Gadās, ka mamma atnāk pie manis un saka: dariet, ko gribat, man viņš tāds vairs nav vajadzīgs! Tad runāju gan ar vecākiem, gan bērniem,» stāsta Olga. Īpaši smagos gadījumos viņa psihologa palīdzību meklē rajona Psiholoģiskās palīdzības un izglītības centrā.
Bērni ir vajadzīgi tādēļ, lai cilvēks mācītos nedomāt tikai par sevi.
(Sinaiskis.)
Olga stāsta, ka pagājušajā gadā rajonā aprūpes tiesības uz bērnu atņemtas jeb vecāku vara pārtraukta 38 cilvēkiem – 25 mātēm un 13 tēviem. 2001. gadā tās bija 43 personas – 29 sievietes un 14 tēvu –, 2000. gadā 28 – desmit sievietes un 18 vīriešu. Taču ar tiesas spriedumu pēdējos trīs gados vecāku vara nav atņemta nevienam no vecākiem. «Lai pilnībā atņemtu varu pār bērnu, jābūt īpašām situācijām, un paldies Dievam, ka tā nav! Visos pagastos ir sociālie dienesti un darbinieki, kas strādā ar problēmģimenēm, taču pagaidām viņi vēl nav tik labi sagatavoti un izglītoti, lai profesionāli darbotos ar tām. Taču pagastos nav tikai sliktu ģimeņu, ir ļoti daudz tādu, kur bērnus audzina ar mīlestību un prieku. Mīļi un labestīgi viņi ieiet arī lielajā dzīvē.
Noziegums pret bērniem stāv jau zemāk par cilvēcības robežu.
(A.Makarenko.)
Inspektore atzīst, ka valstiskā līmeni bērnu tiesību aizsardzības jautājumi likumos pamazām tiek sakārtoti. Viņa ar cerībām skatās uz jauno īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās ienākšanu politikā. Inspektore cer, ka topošā jaunā valsts inspektoru institūcija, kurai būs tiesības veikt kontroles funkcijas arī ģimenēs ar bērniem, būs lieli palīgi tiesību aizsardzības inspektoriem.
Kļūstiet par bērna draugu!
Kaut gan Olga ir aizņemta darbā, viņa cenšas daudz laika pavadīt kopā ar ģimeni, vismaz sestdienās, svētdienās un atvaļinājumos. Kad sākusi strādāt par inspektori, ar ģimeni dalījusies savās ikdienas rūpēs, pārrunājusi problēmas, kādas darbā risina, taču tagad jau daudzus gadus visas negācijas uz mājām Olga nenes. «Reizēm saviem bērniem pārmetu, ka viņi jau nezina, kā dzīvo citi, bet patiesībā zina gan. Mani bērni uzskata, ka viņiem mans darbs traucē, jo mamma pārāk daudz zina par jauniešu problēmām, un tad meita man pārmet: tu man neuzticies! Taču ne jau viņai neuzticos, bet cilvēkiem ar ļauniem nolūkiem. Ļoti cenšos palīdzēt saviem bērniem visās jomās,» stāsta inspektore.
Olga atzīst, ka mūsdienās izaudzināt bērnus nav viegli, apkārt tik daudz problēmu, bailes par bērniem, narkotikas un noziedzība.
Ko Olga novēlētu bērnu aizsardzības dienā:
«Vēlu visiem vecākiem saglabāt labas attiecības ar bērniem, būt atklātiem vienam pret otru, neskatīties uz bērnu no augšas, bet kļūt par patiesu draugu.»
