«Sajūtas bija dīvainas – visur kliedzieni, ik pa brīdim pa gaisu aizlido kāda pudele vai akmens, policistu acīs redzams izbrīns un neizpratne. Pirmā doma – vai tiešām 2009. gada 13. janvāris Latvijas vēsturē ieies kā revolūcijas sākums?» iespaidos par otrdienas vakarā Vecrīgā notikušo grautiņu dalās jelgavniece Kristīne. Viņa, dodoties uz «Sabiedrības citai politikai» rīkoto protesta akciju, nenojauta, kāds būs šā pasākuma noslēgums.
Otrdien ap pulksten 18, kad Doma laukumā uz protesta akciju pulcējās apmēram 10 000 cilvēku no visiem Latvijas reģioniem, nekas vēl neliecināja, ka pēc dažām stundām galvaspilsētas vēsturiskā daļa pārvērtīsies par kara lauku, bet diena noslēgsies ar cietušiem cilvēkiem, vairāk nekā 100 aizturētām personām un zaudējumiem, kas mērāmi daudzos desmitos, ja ne pat simtos tūkstošos latu.Starp aizturētajiem jelgavnieku navNotikušā aculieciniece Jeļena stāsta, ka grautiņi, neņemot vērā valstsvīru vēlākos izteikumus, nav likušies spontāni – nekārtību rīkotājiem līdzi bijušas olas, citi sviežami priekšmeti, turklāt ik pa brīdim viņi sazvanījušies un saņēmuši norādījumus, kur doties, kur ir mazāk policijas spēku un kas jādara. Tiek izteikti minējumi, ka uzdarbojušies arī nacionālie ekstrēmisti, jo atsevišķas darbības metodes, piemēram, veikalu skatlogu izsišana un tirdzniecības vietu izlaupīšana, bijušas ļoti līdzīgas 2007. gada aprīlī Tallinā notikušajām masu nekārtībām, par kurām daži jau atbildējuši tiesas priekšā.Jelgavnieki, vismaz tie, kas uz Rīgu otrdien devās ar «Sabiedrība citai politikai» organizētajiem autobusiem, grautiņos nav piedalījušies, jo tūlīt pēc mītiņa devušies mājās. Arī Valsts policijas preses centrā nebija informācijas, ka kāds aizturētais būtu jelgavnieks. Izmeklēšana gan turpinās, un, iespējams, policija aizturēs vēl kādus grautiņa vaininiekus.Prezidents uzstāda ultimātuPēc nemieriem Vecrīgā trešdien sekoja aktīva Valsts prezidenta Valda Zatlera rīcība. Secinot, ka grautiņu iemesls bijusi katastrofāli zemā iedzīvotāju uzticība valsts varai un amatpersonām, viņš izvirzīs gan Saeimai, gan valdībai trīs uzdevumus. Parlamentam līdz 31. martam jāpieņem grozījumi Satversmē, kas dotu tiesības tautai atlaist Saeimu. V.Zatlers kategoriski paziņo – ja tas netiks izpildīts, viņš rosinās parlamenta atlaišanu. Otrkārt, Saeimai pēc prezidenta uzstādījuma jāveic grozījumi vēlēšanu likumos, kas nepieļautu tā dēvēto lokomotīvju principu, kā arī liegtu deputātiem mainīt partiju piederību viena parlamenta sasaukuma laikā. Trešais prezidenta uzdevums Saeimai – pēc iespējas ātrāk izveidot uzraudzības padomi, kas uzraudzīs ekonomikas stimulēšanas plāna izstrādi un starptautiskā aizdevuma izlietošanu. Savukārt Ministru kabinetam pēc prezidenta norādījumiem vienā vai divās nedēļās jānāk klajā nevis ar variantiem, bet ar skaidru valdības reorganizācijas modeli un valsts institūciju reformu plānu. Kā otru uzdevumu valdībai V.Zatlers minēja jau savulaik izteikto vēlmi valdībā redzēt jaunas sejas, kuru izvēlē jāievēro profesionalitātes princips, tostarp jaunajiem ministriem jāpārvalda svešvalodas. Vēl prezidents licis pēc iespējas ātrāk izvēlēties jaunu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju. Šis process, pēc V.Zatlera domām, neattaisnojami ievilcies.
