Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar uzņēmumu “Edurio” pavasarī, noslēdzoties attālinātajām mācībām, veica apjomīgu datu analīzi un izvērtēšanu pēc aptuveni 10 000 iesniegtajām atbildēm. Attālinātais mācību process notiek arī pašlaik, rudenī, un nav zināms, cik ilgi. Uzņēmuma “Edurio” skolu izaugsmes vadītājs Gatis Narvaišs atzīst – ir skaidrs, ka attālinātās mācības nav ideāls variants. Tās ir kā aizvietotājs šobrīd, tāpēc, ka citādāk nevar, jo ir šāda situācija. “Atgādināsim sev, kā mums gāja pavasarī – kas bija labās lietas un kas neizdevās, lai varētu veiksmīgāk pārdzīvot šo posmu,” aicina speciālists.
Ko nozīmē mācīties attālināti?
“Tas liekas muļķīgs jautājums, jo mēs jau esam gājuši tam cauri. Bet iesim dziļāk. Ja kvalitatīvi profesionāli atbildam uz šo jautājumu, tad atvieglojam darbu skolotājiem, mācības skolēniem un atbalstu vecākiem,” skaidro G.Narvaišs.
Attālinātās mācības daudziem skolēniem bija rakstisku uzdevumu pildīšana. Pietrūka skolotāja skaidrojuma. Tika jautāts pedagogiem par trīs līdz piecām attālināto mācību galvenajām sastāvdaļām, elementiem, kurus skolēni veica, gan mācoties patstāvīgi, gan tiešsaistē. Pirmajās trijās vietās ir uzdevumi, kurus skolēni pildīja datorā vai uz papīra, pēc tam seko darbības, kas saistītas ar jauna satura apguvi – skatījās skolotāja sagatavoto prezentāciju vai video, lasīja grāmatas, skatījās televīzijas kanālu “Tava klase” –, tātad skolēni patstāvīgi apguva jauno saturu. Tālāk seko tiešsaistes stundas, un pašās beigās ir tas, ka skolēni paši veica dažādus citus darbus – ierakstīja video vai audio, zīmēja, līmēja, radīja vizuālo mākslu, projektu darbus. Liels uzsvars tika likts uz uzdevumu pildīšanu un patstāvīgu satura apgūšanu.
Kur pazūd skolēnu laiks?
Cik daudz laika skolēni veltīja mācībām attālināti salīdzinājumā ar mācībām klātienē? Liela daļa (36%) veltījuši daudz vairāk laika un nedaudz vairāk laika (22%), bija skolēni, kas teica, ka tikpat (13%) vai daudz mazāk (10%). Būtiski ir tas, ka šie rezultāti ļoti atšķiras dažādās skolās. Ir skolas, kur pat 70, 80 un 90% skolēnu mācībām veltīja daudz vairāk laika. Arī klašu un skolas iekšienē rezultāti atšķiras.
Kas bija tās lietas, kas skolēniem prasīja daudz vairāk laika? Pirmajā vietā ir atbilde “grūti koncentrēties” (40%), kas ir sarežģīta lieta un kurā ir grūti palīdzēt skolēnam, bet tas ir jāņem vērā. Otrajā vietā – “nesaprotu uzdevumus” (37%), bet trešajā – “stundās mēs visu plānoto neizdarījām, bet tagad visi uzdevumi jāpaveic”. “Lēni pildu uzdevumus” (31%), rakstīt un pildīt uzdevumus datorā ir lēnāk (24%), skolotājs uzreiz nepaskaidro (23%), paiet laiks, kamēr atrodu, kas jādara (22%), – tās ir lietas, kas skolēniem paņēma visvairāk laika. Tāpēc skolotāji aicināti padomāt un uzdot sev jautājumu – ko darīt skolēnam, ja viņš 40 minūšu laikā nevar izpildīt uzdevumu?
Ko atbild vecāki? Palīdzēju saprast mācību uzdevumus (70%) un pildīt uzdevumus (39%). Tās ir lietas, ko vajadzētu izdarīt skolēniem pašiem vai ar skolotāja palīdzību, jo tās ir pietiekami būtiskas mācību procesa sastāvdaļas un nevar paļauties uz vecākiem, ka viņi vienmēr būs blakus un palīdzēs, uzskata G.Narvaišs, piebilstot, ka tagad vecāki daudz vairāk iet uz darbu nekā pavasarī un bērniem ir pieejams mazāks atbalsts. Palīdzēju meklēt informācijas avotus vai dalījos savās zināšanās (63%) un palīdzēju bērniem plānot laiku (46%), arī šādi pavasara aptaujā atbild vecāki.
Aptaujā gūtais secinājums – mācības attālināti daudziem skolēniem bija rakstisku uzdevumu pildīšana, pietrūka skolotāja skaidrojuma. Precīzāk, ejot dziļāk pēc papildu datiem – mācību procesā iztrūka daudzu posmu, elementu, skolēniem pietrūka motivācijas, skaidrojuma. Ar to centās palīdzēt vecāki.
Skatīties kā uz pieeju
“Iesakām uz šo skatīties kā uz pieeju – mēs kā skolotāji plānojam stundas, tematus. Tās var būt trīs stundas daļas – aktualizācija, apjēgšana un refleksija/nostiprināšana, bet var iet dziļāk kā “Skolas 2030” piemērā ar Gaņjē deviņiem mācību notikumiem. Aktualizācijā varam pievērst skolēna uzmanību, komunicēt sasniedzamos rezultātus, aktivizēt iepriekšējās zināšanas. Apjēgšanā varam piedāvāt jaunu saturu, virzīt mācīšanos un atbalstīt, dot iespēju lietot jauno saturu un sniegt atgriezenisko saiti. Refleksijā/nostiprināšanā savukārt varam novērtēt sniegumu un sekmēt pārnesi/vispārināšanu. Var būt citi plāni, kā strukturizēt stundas vai tematus. Ieteiktu saprast, kurus no šiem mācību soļiem varam realizēt ar video tiešsaisti, kur būtu jaunā satura izlasīšana, kur skolēns pats varētu izlasīt, kur būtu uzdevumu pildīšana, pašpārbaudes tests u.c. Ir skaidrs, ka visu to nevaram noklāt tikai ar uzdevumu pildīšanu, un tāpat nevar būt, ka skolēns pats visu tikai individuāli lasa. Īstermiņā mēs vēl varētu izlaist kādus no šiem mācību notikumiem vai sastāvdaļām, bet, ja attālinātās mācības notiek ilgākā laikā, vajadzētu padomāt, kā šos dažādos elementus īstenojam,” aicina skolu izaugsmes vadītājs.
Kā mēs varam par to domāt? Viens – domāt, kurš par to ir atbildīgs, kurš to apgūs, – vai prasām vecāku palīdzību, vai skolēns pats kādu sadaļu apgūs, vai skolotājs viņam to mācīs tiešsaistē, vai būs sagatavojis materiālu vai kādā citā veidā. Ja redzam, ka vecāks vai skolēns pats ir atbildīgs, kā mēs viņiem izstāstām, kādā veidā tas jādara.
Otrs veids ir, kādā formā šos stundu elementus realizēsim – vai tas būs rakstiski, vai tā būs kāda lietotne datorā vai sagatavots video, kas jānoskatās, vai tā būs tiešsaiste, vai jaunā satura lietošana būs burtnīcā vai citos veidos, vai snieguma novērtēšana notiks pašpārbaudes testa veidā, lietotnē vai skolotājs vienkārši atsūtīs pareizās atbildes un skolēns pats pārbaudīs.
Kā mēs skolā to esam pieņēmuši, vai realizējam vienotu mācību pieeju, kā to organizēsim, un vai no visiem skolotājiem sagaidām, ka viņi attālināti realizēs dažādos mācību elementus, vai ne no visiem – tie ir jautājumi, ko pārdomāt.
Kā strādāt attālināti jeb kā vadīt mācības attālināti?
“Uzsvars ir likts uz skolotājiem, un, lai gan arī šis jautājums šķiet tik vienkāršs un pašsaprotams, mēs redzējām, ka daudzās skolās tā bija samērā liela problēma, kas tālāk veicināja citu izaicinājumus un problēmas,” atklāj G.Narvaišs.
Acīmredzamais izaicinājums bija tas, ka pedagogi veltīja daudz vairāk laika, vadot mācības attālināti, bieži jutās pārstrādājušies. Pavasarī ļoti liela daļa skolotāju (76%) apgalvoja, ka veltījuši daudz vairāk laika, vadot mācības attālināti nekā klātienē, un bieži vai ļoti bieži jutās pārstrādājušies (74%). “Tie ir milzīgi skaitļi. Pavasarī attālinātās mācības tika organizētas, balstoties uz skolotāju entuziasmu, bet ilgtermiņā nevaram to sagaidīt. Mums ir jāsaprot, kā varam organizēt mācību procesu tā, lai skolotāji nebūtu pārstrādājušies,” uzsver “Edurio” pārstāvis.
Aptaujā “Edurio” aicināja skolotājus atzīmēt divas trīs lietas, kas sagādāja vislielākos izaicinājumus. Lielākajai daļai (79%) tas bija pamatīgs laiks pie datora, papildu slodze (48%), līdzsvars starp darbu un privāto dzīvi (44%), vēstuļu, jautājumu saņemšana un atbildēšana visu diennakti (31%). Aptaujas veicēji saņēma daudz jautājumu, kā nesabojāt veselību, tik ilgi strādājot pie datora, bija jautājumi par ergonomiku, mēbelēm, problēmām ar redzi.
“Vai šīs problēmas var risināt, padarot apstākļus ērtākus? Vieglāk risināmi ir jautājumi par balansu,” stāsta G.Narvaišs. “Redzējām, kas slēpjas aiz diviem pēdējiem jautājumiem – daļa skolotāju nezina, kā parādīt, ka viņi strādā. Un viņi gatavoja ļoti daudz uzdevumu vai materiālu, tā it kā sakot: es parādu jums to ar lappušu skaitu,” viņš konstatē. Precīzāk, trūka apzināšanās, vienošanās par darbu, mācot attālināti.
Pirmais lielais jautājums ir, kāda ir skolas savstarpējā vienošanās, kā mēs esam mierā ar to, ka kolēģi strādā, neredzot viņus klātienē. Otrais lielais jautājums ir, kāds ir skolotāja darba laiks, jo viņam nav jāatbild uz vēstulēm un jautājumiem visu diennakti. Jautājums ir arī par to, kā savā skolā to izlemjat – vai tā ir katra skolotāja izvēle, kā viņš darīs, vai ir kādi vienoti noteikumi un par tiem zina arī vecāki un skolēni, kas ir skolotāja darba laiks attālināti, kādi ir darba pienākumi, kas ir mainījies. Šis ir salīdzinoši vienkārši atrisināms jautājums, un tas var būtiski samazināt pedagogu slodzi. Ir skolas, kas ieviesušas attālinātā darba regulējumu, kur tiek atrunātas lietas, kā mēs darām, jo vairs nav kontaktstundu, nav klasiskās darbu labošanas un citu lietu. Mums ir nepieciešams vienoties par cita veida darbu – cik stundas mēs darām, kādos priekšmetos un kā to darām, lai nepārstrādātos, skaidro G.Narvaišs.
“Jautājām skolotājiem – kādas kopumā ir jūsu sajūtas? Pavasarī pedagogu atbildes bija – vairāk pozitīvas nekā negatīvas (40%), neitrālas (31%), vairāk negatīvas nekā pozitīvas (21%). Tātad lielākajai daļai sajūtas bija neitrālas vai pozitīvas, kas ir ļoti labi. Bet, kad paskatāmies pa skolām, ir skolas, kur ļoti nelielai daļai pedagogu ir pozitīvas sajūtas (mazāk nekā 10%), un tā ir liela problēma. Tajā pašā laikā ir skolas, kur lielākā daļa vai gandrīz visi pedagogi jūtas ļoti pozitīvi vai vairāk pozitīvi nekā negatīvi. Visas skolas nav vienādas, ir ļoti dažādi, un jūs varat mācīties savos novados no citām skolām, ko viņi ir ieviesuši,” rosina aptaujas veicēji.
Kāda ir metodika un rīki?
Ir dažas konkrētas lietas, kur pietrūka metodikas. Daudzi skolotāji patērēja ļoti lielu laiku, izstrādājot un labojot uzdevumus, sniedzot atgriezenisko saiti. Sākumā jaunas lietas paņem daudz laika, bet ja tas notiks mēnešiem ilgi? Nepieciešami uzlabojumi. Ko redzam, skatoties dziļāk? Kas skolotājiem prasīja visvairāk laika? Tā ir jaunu mācību materiālu izstrāde vai pielāgošana (60%), attālinātas atgriezeniskās saites sniegšana skolēniem (59%), darbu labošana (59%), komunikācija ar skolēniem un/vai vecākiem (38%).
Tāpēc sev ir jāuzdod jautājumi par materiālu izstrādi – kur mums tas ir nepieciešams un kāpēc, kā varam daži skolotāji strādāt kopā (it sevišķi tie, kas māca vienu priekšmetu paralēlklasēm vai līdzīga vecuma klasēm). Varbūt tur kaut kas pārklājas un katram nav jāizstrādā savs materiāls no nulles vai jāpielāgo, iespējams, ka var izmantot kolēģu izstrādātos.
Jo vairāk uzdosiet, jo vairāk labosiet
“Jaunu materiālu izstrāde saistās ar skolēnu darbu labošanu – jo vairāk uzdevumu katrai stundai izstrādājam, jo vairāk radām sev darbu labošanai. Pārejot uz mācībām attālināti, daudzi skolotāji aizmirsa par to pieredzi, kas viņiem jau bija, strādājot klasē klātienē, – tika pārnests, ka attālināti katram skolēnam ir jāsniedz individuāla atgriezeniskā saite, katrs individuālais darbs ir jālabo. Bet stundās ikdienā klātienē jau tā nenotika – ne par katru lietu katram skolotājs sniedza atgriezenisko saiti. Atgriezeniskā saite var būt grupā, var būt visai klasei kopīga par galvenajām tendencēm, kļūdām, kas jāuzlabo. Varbūt jāpāriet uz citām formām, kad skolotājs dod pareizās atbildes, risinājumu vai kā citādi parāda, kāds bija sasniedzamais rezultāts, un skolēni paši pārbauda savu darbu. Var būt arī atgriezeniskā saite starp skolēniem. Klasē daudzi pedagogi izmanto metodi – ja nezini, izlasi vēlreiz, pajautā klasesbiedram un tikai tad jautā skolotājam. Mums ir jāizdomā, kāda metodika būtu līdzvērtīga šiem paņēmieniem attālinātam darbam. Skolotāji to bieži vien neapzinājās, un viņiem ir nepieciešams vadības atbalsts, lai to saprastu. Precīzāk, nepieciešams efektīvāk izstrādāt un labot darbus, sniegt atgriezenisko saiti,” pārliecināts G.Narvaišs.
Skolotājiem tika jautāts – kādā formā jūs visbiežāk skolēnus individuāli konsultējāt? Pedagogi atbildēja – sarakstoties e- pastā vai e-klases/Mykoob vēstulēs (83%), īsziņas, čata sarakstē (telefona īsziņas “WhatsApp” u.c.) (67%), audiozvanā (pa telefonu “WhatsAp”u.c.) (63%) un videozvanā (“Zoom”, “Microsoft Teams”, “Skype” u.c.) (35%). “Edurio” pārstāvis atgādina, ka skolotājiem ir jāapzinās, ka rakstiska saziņa paņem vairāk laika, tur rodas papildu laiks un varbūt rakstiski nevar sasniegt, izskaidrot daudzas lietas.
Turpinājums nākamajā numurā
