Turpinājums.
Sākums iepriekšējā numurā
Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar uzņēmumu “Edurio” pavasarī, noslēdzoties attālinātajām mācībām, veica apjomīgu datu analīzi un izvērtēšanu pēc aptuveni 10 000 iesniegtajām atbildēm. Attālinātais mācību process notiek arī pašlaik, rudenī, un nav zināms, cik ilgi. Uzņēmuma “Edurio” skolu izaugsmes vadītājs Gatis Narvaišs atzīst – ir skaidrs, ka attālinātās mācības nav ideāls variants. Tās ir kā aizvietotājs šobrīd, tāpēc, ka citādāk nevar, jo ir šāda situācija. “Atgādināsim sev, kā mums gāja pavasarī – kas bija labās lietas un kas neizdevās, lai varētu veiksmīgāk pārdzīvot šo posmu,” aicina speciālists.
Svarīgs ir tehniskais aprīkojums
Skolotājiem bija jāatbild uz aptaujas jautājumu: cik lielu daļu no savām mācību stundām jūs nodrošinājāt tiešsaistē? Pedagogu atbildes: dažas mācību stundas – 43%, nevienu – 25%, pusi no mācību stundām – 16%, lielāko daļu mācību stundu – 10%. Pozitīvā lieta – 75% skolotāju izmēģināja tiešsaistes stundas, kas ir augsts rādītājs, ņemot vērā, ka tas visiem bija kaut kas jauns. Bet rodas jautājums – kā 25% skolēnu ieguva skaidrojumu? Vai viņiem nebija nekādas saziņas ar skolotāju, kas nebūtu rakstiski, bet būtu video vai audio formātā? Ja skolēniem radās jautājumi, kā viņi varēja saņemt atbildes? Ir skolas, kas ieviesušas regulējumu, piemēram, uz noteiktu kontaktstundu skaitu jābūt vienai videostundai vai temata robežās katram skolotājam jābūt pieejamam noteiktu video konsultāciju skaitu. Brīdī, kad epidemioloģiskie noteikumi nav tik stingri, varbūt konsultācijas iespējams organizēt klātienē, iesaka “Edurio” speciālists.
Svarīgs ir tehnoloģiskais nodrošinājums, kuru var iedalīt: minimālais – vismaz viena viedierīce ģimenē, internets, kas ir pieejams gandrīz visiem, un optimālais – pieejams 30–50% skolēnu, un tas ir dators, ne vecāks par 10 gadiem, internets ar ātrumu video pārraidei >1,5 Mbps, mikrofons, austiņas vai skaļruņi, vebkamera. Par pamatu ņemts nepieciešamais aprīkojums tiešsaistes eksāmeniem, kas šopavasar bija plānoti devītajiem, bet nenotika, jo tikai trešdaļai skolēnu bija nepieciešamais aprīkojums.
“Zinot, kāds aprīkojums ir jūsu skolēniem, varat plānot, ko paredzēt attālinātajās mācībās. Minimālais nodrošinājums ļauj izdarīt pamatlietas – saņemt un nosūtīt informāciju, noskatīties video, bet skolēnam ir grūti piedalīties tiešsaistes stundā, grūti lasīt, rakstīt garus tekstus, un tad no šīm lietām ir jāatsakās. Optimāls līmenis ļauj saņemt un nosūtīt informāciju, skolēns var piedalīties vairākās tiešsaistes stundās dienā, lasīt, rakstīt garus tekstus, izmantot dažādus digitālos rīkus, lietotnes,” pamāca G.Narvaišs.
Kā organizēt mācības attālināti?
Acīmredzamais izaicinājums – katra priekšmeta skolotājam ir sava sistēma mācību organizēšanai, kas nav efektīvi un optimāli, uzskata “Edurio”. Aptaujā tika jautāts skolēniem: vai sūtot/informējot par uzdevumiem mācību nedēļai, skola tos bija apkopojusi? Nē, katrs skolotājs sūtīja individuāli, atbildēja 49% aptaujāto. Jā, visu mācību priekšmetu uzdevumi visai nedēļai bija apkopoti, sacīja 26% skolēnu, jā, visu mācību priekšmetu uzdevumi katrai dienai bija apkopoti, rakstīja 22%. Bieži vien, cik skolēnam bija stundu dienā vai nedēļā, tik vēstuļu vai ziņu viņš saņēma no skolotāja. Skolēni saņēma informāciju par veicamajiem uzdevumiem dažādās platformās un dažādos laikos. Tas arī palielināja viņu slodzi, meklējot, kur atrast uzdevumu, kur jāsūta, un bērni arī palaida garām daudzas lietas.
“Edurio” jautāja: kad un kā skolotāji tev sniedza informāciju par mācībām un veicamajiem uzdevumiem? Katrs skolotājs sūtīja savus uzdevumus no rīta tajā dienā, kad bija plānota stunda, atbildēja 52% aptaujāto. Katrs skolotājs lika savus uzdevumus elektroniskajā dienasgrāmatā dažādos laikos, pavēstīja 46%. Uzdevumi tika nosūtīti pirmdienā, atklāja 23%. Tiešsaistes stundā skolotājs izskaidroja/informēja par uzdevumiem, atbildēja 21%. Situācija bija ļoti dažāda, un vienā skolā bija sastopami vairāki no šiem variantiem.
Vērts domāt par uzdevumu apkopošanu
“Edurio” izglītības speciāliste Lauma Tuča, kas ikdienā strādā ar pašvaldībām un skolām visā Latvijā, stāsta, ka skolēni par mācībām uzzināja ļoti dažādi, un tas radīja zināmu haosu un bērni bija neizpratnē – kur un kā es uzzināšu, kas man ir jādara. “Aptaujā no vecākajiem skolēniem vislielāko apmierinātību redzējām tad, ja skola bija izdomājusi, kā apkopot uzdevumus, piemēram, jau piektdienā aizsūtot informāciju par nākamo nedēļu vai pirmdien līdz pulksten 11 visai nedēļai. Kādi bija ieguvumi? Kā liecina komentāri, tas ļāva plānot laiku, īpaši ja dators jādala ar māsām, brāļiem vai vecākiem, un zināmā mērā mazināja stresu gan vecākiem, gan bērniem. Tas palīdzēja arī fokusēties uz kādiem konkrētiem uzdevumiem – ja es zinu, ka man šonedēļ matemātikā ir tik un tik uzdevumu, tad nedēļas laikā varu saplānot, vai tos sadalu pa dienām vai izpildu, trīs stundas sēžot uz vietas. Skolēns varēja mierīgi savā tempā savā laikā plānot. Dati parādīja, ka tur, kur bērni un vecāki bija apmierināti ar laikus atsūtīto plānu, viņi bija apmierinātāki ar attālināto mācību procesu vispār. Ja vien tas ir iespējams, noteikti ir vērts domāt par uzdevumu apkopošanu vai nu nedēļas griezumā, vai kādā citā laika posmā uz priekšu,” iesaka izglītības speciāliste.
Skolēnu komentāri
“Pārsvarā skolotāji sūtīja savus uzdevumus pirmdienā līdz 14, bet, piemēram, vēstures un dabaszinību skolotāji – kad viņi vēlējās, jebkurā dienā, tad, kad darba nedēļa it kā jau bija saplānota.”
“Uzdevumus katrs uzdeva, kā viņš/a domāja, ka ir pareizi. Visjautrākais ir, kad uzdod uzdevumu trešdien. Man māca saplānot savas mācības, bet kā to var izdarīt, ja uzdod, kad skolotājai pagadās…”
“Direktores vietniece mācību darbā katru svētdienu sūtīja nedēļas plānu, kas tika apkopots par katru stundu katrā dienā saprotamās tabulās…”
Vecāku komentāri
[Ko turpināt?] “Plānot mājas darbus uz nedēļu un attiecīgi to reģistrēt e-klasē vismaz nedēļu iepriekš, tādā veidā var plānot laiku visai nedēļai un izpildīt mājas darbus, kad ir laiks, nevis katru vakaru, kad tas var būt apgrūtinoši, jo bērniem ir pulciņi un citas lietas.”
“Kāds skolotājs sūtīja personīgo vēstuli katram skolniekam… Kāds veidoja kopīgo čatu un sūtīja tur mājas darbus, bet pēc laika veidoja vēl jaunu čatu ar tiem pašiem skolēniem. Pēc laika haoss, kur ko meklēt, jo jaunās vēstules no skolotāja ir gan pirmajā, gan otrajā čatā. Trešais skolotājs uzdevumus pievienoja katrai dienai atsevišķi kopā ar mājas darbiem. Ceturtais dublēja visu to gan failos, gan privātajās vēstulēs, gan uzdevumos.”
Jāvienojas par vienu kopīgu rīku
G.Narvaišs uzskata, ka problēma ir sarežģītā vienošanās skolā un nevis par to, ka ieviešam jaunus rīkus, bet par to, ka ieviešam vienu kopīgu, jo tas kādam skolotājam noteikti būs sāpīgi, jo viņš ir lietojis kaut ko citu, tas bijis ērti, un kāpēc es nevaru turpināt darīt tā, kā darīju līdz šim?
Speciālists aicina skolas vadību padomāt, cik svarīgi mums ir samazināt administratīvo slodzi skolēniem, vecākiem, pedagogiem. Ieguvums no vienotās pieejas vai sistēmas ir tas, ka vadība var skolotājus vairāk atbalstīt, piemēram, skolā ir cilvēks, kas var atbalstīt, ja kādam skolēnam kaut kas nesanāk. Bet, ja skolotājs izmanto kaut ko savu, tad ir daudz grūtāk palīdzēt.
“Pamatjautājums ir, vai es kā skolas vadības pārstāvis varu jebkuram skolēnam vai vecākam atbildēt uz organizatoriskiem pamatjautājumiem, kas visās klasēs noteiktā vecuma posmā pie mums notiek šādi: kad saņem darbus, kur un kā skolēni tos iesūta, kur ir pieejams video stundu saraksts un visas saites, un lai nemaz nebūtu jāprasa, kurā klasē un pie kura skolotāja tu mācies,” G.Narvaišs šādi vēršas pie skolu vadītājiem.
Kā sasniegt katru skolēnu?
“Maz tiek runāts par to, ka daļa skolēnu nepiedalījās mācībās attālināti vai parādījās reti – mēs nezinājām, kas ar viņiem notiek –, bija arī tādi, par kuriem nezinājām, cik lielā mērā viņi mācās. 42% vecāku veltīja vidēji trīs un vairāk stundu dienā, lai palīdzētu saviem bērniem mācībās. 51% skolēnu nepietrūkst tehnoloģisko rīku, lai varētu turpināt mācīties attālināti. 72% skolēnu mācīties attālināti izdevies drīzāk labi vai ļoti labi. Ja paskatās uz šiem skaitļiem, tad viss šķiet veiksmīgi. Bet mēs aizmirstam vienu būtisku jautājumu – kas notika ar tiem, kuriem nebija vecāku atbalsta, tehnoloģiju un kuriem mācīties izdevās slikti? Tie var būt viens vai divi skolēni klasē, bet kas ar viņiem notika?” vaicā G.Narvaišs.
Skolēniem aptaujā jautāja: cik bieži attālināto mācību laikā tu individuāli runāji ar klases audzinātāju vai kādu citu skolas darbinieku par to, kā tev iet un kā tu jūties? (telefoniski, tiešsaistes tikšanās, videozvans). Atbildes bija ļoti pārsteidzošas: katru dienu vai gandrīz katru dienu – 10%, reizi nedēļā – 19%, reizi divās nedēļās – 10%, reizi mēnesī – 8%, retāk kā reizi mēnesī vai nekad – 10%, mēs tikai sarakstījāmies –19%, individuāli nesazinājos – 24%. Lielai daļai skolēnu vispār nebija sarunas. Starp skolām ir lielas atšķirības. Ir skolas, kur tikai 10% skolēnu sazinājušies reizi divās nedēļās ar klases audzinātāju vai citu skolas darbinieku, un ir tādas, kur 80% bērnu apgalvo, ka ar viņiem sazinājās.
Ja kas atgadās, svarīgi ir ātri reaģēt
Vēl viens aspekts, par kuru ir vērts padomāt, – arī digitālajā vidē skolēni cits citu aizskar. 5% atbildējuši, ka attālināto mācību laikā citi skolēni viņu ir aizskāruši vai apsmējuši digitālajā vidē, bet 5% apgalvo, ka viņus aizskāruši vai apsmējuši skolotāji. To ir grūtāk redzēt nekā klātienē skolā. Skaitlis nav liels, bet tā ir vērā ņemama skolēnu daļa, uzskata G.Narvaišs.
Savukārt skolu direktoru aptauja par vienotas kārtības izstrādi skolā atklāja, ka procentuāli mazāk vienota pieeja sastopama darbā ar skolēniem, kuriem nepieciešams papildu atbalsts.
“Vēl svarīgi, kāda skolā ir kārtība, sistēma, lai mēs varētu ātri reaģēt, ja kas notiek. Ne visi skolotāji ir skolā, strādā attālināti. Ja skolēns nav pieslēdzies tiešsaistes stundai, kā es varu ātri sazināties ar klases audzinātāju un uzzināt, kas ar viņu notiek, – tas ir iekšējais darbinieku čats vai mēs zvanām, kāda ir saziņa starp skolotājiem, lai pāris minūšu laikā noskaidrotu, kas ar bērnu notiek un kā viņam palīdzēt,” aicina padomāt speciālists.
Kā izmantot tehnoloģiju ieguvumus ilgtermiņā?
“Covid-19” krīze nebeigsies pāris mēnešu laikā. Šajā režīmā – daļēji attālināti, daļēji klātienē – mēs, visticamāk, būsim šajā mācību gadā un, iespējams, arī nākamajā. Digitālā pratība ir viena no caurviju prasmēm, kas mums ir jāattīsta, tā ir arī iespēja, pārliecināts G.Narvaišs.
Jautājums no skolotāju aptaujas: ko no tā, kas attālināto mācību laikā tika ieviests jūsu skolā, vajadzētu turpināt izmantot, mācībām atsākoties klātienē? No digitālajām platformām visvairāk minētas uzdevumi lv, tad soma.lv, “Zoom”, “Microsoft Teams”. Skolotāji uzskata, ka varētu palikt mācību resursi, kas papildina darbu klasē, – tavaklase.lv, letonika.lv, soma.lv. Savukārt tiešsaistes sapulces “Zoom” ar ierobežotu laika limitu, kas liek koncentrēt sakāmo, “neliet ūdeni”, īpaši novērtēja pedagogi, kas strādā vairākās skolās. Varētu rīkot arī tiešsaistes konferences vecāku sapulču vietā, ieteica skolotāji.
Attiecībā uz mācību pieeju pedagogi ierosināja “turpināt ļaut skolēniem pašiem mācīties, nevis censties mācīt”. “Bet skolotājiem jādomā jauni veidi, kā bērnus atbalstīt,” piebilda G.Narvaišs. Turklāt ierosinājums par kopīgu mācību tēmu plānošanu – tas jau ir jaunajā saturā. Skolotāji attālinātās mācības kā risinājumu saskata arī situācijās, kad skolā nevar būt skolotājs vai skolēns, bet tās nav nopietnas veselības problēmas. Protams, bija arī skolas, kur nekas netika ieviests.
Savukārt vecāki vēlētos turpināt jēgpilnu tehnoloģiju, digitālo platformu izmantošanu (daudz tika minēta uzdevumi. lv), skaidru mācību plānu (piemēram, nedēļai), starppriekšmetu saikni, citādākus uzdevumus, piedāvāt mācību materiālus arī digitāli (arī kad būs atpakaļ klātienē), lai bērns var paskatīties vēlreiz mājās prezentāciju, darba lapu u.c.), arī stundas daļēji digitāli, video, kā arī attālinātas mācības, konsultācijas, ja bērns slimo.
Ko gribētu skolēni? 45% vēlētos, lai katrā mācību priekšmetā ir pieejami strukturēti materiāli, kurus vari izmantot, ja neesi bijis skolā vai gribi atkārtot. 43% skolēnu gribētu dažas dienas mēnesī vai semestrī izvēlēties veikt patstāvīgo darbu no skolas vai mājām. 42% domā, ka klase varētu dalīties – daži strādā kopā ar skolotāju, bet citi tajā pašā laikā pilda kādu patstāvīgu uzdevumu, izmantojot datorus, planšetes vai viedtālruņus. Turklāt šādi skolotāji var trenēt skolēniem digitālās prasmes, piebilst G.Naravaišs.
Pedagogi novērtē digitālos rīkus, kas palīdz ietaupīt laiku, efektivizēt ikdienas darbības, vecāki novērtē daudzas no jauna ieviestas lietas, daudzi skolēni vēlētos bagātināt klātienes mācības ar tehnoloģijām, aptaujā izdarīti šādi secinājumi.
G.Narvaišs skolu pārstāvjus aicināja pievērst arī uzmanību uzņēmuma mājaslapā ievietotajām jaunajām aptaujām. Piemēram, ātrā aptauja “Attālināto mācību iknedēļas izvērtēšana” ļauj skolas vadībai aptuveni divu stundu laikā izanalizēt rezultātus un domāt, kā nākamajā nedēļā rīkot mācības.
