Daiga Stabliniece, braukšanas instruktore
Atļautā ātruma paaugstināšana vērtējama pozitīvi, bet tikai ar nosacījumu, ja tas tiks ievērots. Skaidrs, ka šoferi ikdienā bieži grēko, pieņemot, ka vismaz desmit kilometru stundā virs atļautā ātruma var arī pārsniegt. Tāpat kā Jelgavā, kad ielu remonta laikā bija izvietotas zīmes, kas atļāva braukt tikai ar 30 kilometriem stundā, bet tāpat visi brauca vismaz ar piecdesmit. Ne viens vien sūkstījās, ka uzlikta šāda zīme. Ja būtu atļauts braukt, piemēram ar 50, brauktu ar 70.
Ja ceļa posmā Rīga – Ozolnieki izvietos arī radarus, tas varbūt liks autovadītājiem būt apdomīgākiem, jo diez vai gribēsies katru dienu maksāt sodus. Ceļa posms tur ir labs, kāpēc gan pa to nevarētu braukt ar simts kilometru ātrumu. Arī citās vietās, kur segums ir labs, ātruma limitu varētu palielināt. Vienīgi autovadītājiem ne visai patīk, ja dažviet noteiktā ātruma limita posmi ir ļoti saraustīti, kā tas ir, piemēram, braucot ārā no Jelgavas Dobeles virzienā. Tur atļautais braukšanas ātrums īsos ceļa posmos visu laiku mainās no 50 līdz 70 – tas braucējiem nav pārāk ērti. Tāpēc šādi posmi, kur atļauto ātrumu var palielināt, ir rūpīgi jāizvērtē.
Manuprāt, vadītāju kultūra pamazām mainās. Varbūt pienāks laiks, kad ceļa zīmēm būs lielāks spēks. Man ir trafarēta automašīna, un varbūt tāpēc citi autovadītāji tai dod ceļu biežāk. Arī saviem audzēkņiem mācu, ka satiksmes noteikumi jāievēro, jābūt pieklājīgam un, piemēram, jāpalaiž cits autovadītājs izbraukt. Tomēr visos laikos, arī tagad, sevišķi to vidū, kas mācās braukt, ir tādi, kas tieši pasaka, ka neplāno pēc tiesību iegūšanas vairs kārtīgi ievērot visus noteikumus.
Līga Pētersone, pārdošanas vadītāja
Es uz Rīgu diendienā braukāju nu jau septiņpadsmit gadu, bet šo jaunumu vēl nebiju fiksējusi. Man šķiet, ka šajās dienās satiksmes plūsmas ātrums starp Jelgavu un Rīgu nav īpaši mainījies. Skaidrs, ka cilvēki no Jelgavas uz galvaspilsētu dodas strādāt, tātad pelnīt naudu arī pilsētai. Kāpēc gan neatvieglot viņiem dzīvi un neļaut galamērķi sasniegt ātrāk. Pēc Eiropas standartiem Jelgava atrodas ļoti tuvu Rīgai, un, manuprāt, šo posmu vajadzētu spēt nobraukt aptuveni 25 minūtēs. Tagad ne vienmēr tas izdodas, jo pa ceļam ir arī apdzīvotas vietas, gājēju pārejas un luksofori. Ziemā, protams, jābrauc vēl ilgāk – labi ja 50 minūtēs var nokļūt galā.
Vienmēr būs arī autovadītāji, kam šāda zīme šķitīs pamudinājums braukt vēl ātrāk. Ja uzliks, ka drīkst braukt ar 110, «plēsīs» uz 125, ja zīmē noteiks ierobežojumu 130, brauks ar 160. Tur neko daudz nevar līdzēt, jo tas ir cilvēku galvās un ar ierobežojošām zīmēm nav labojams. Pārējiem autovadītājiem gan atļautā braukšanas ātruma palielināšana būs ērta. Ceļš tur ir labs, un pa to noteikti var braukt ar 100 kilometru ātrumu. Tikai uz šādām šosejām, manuprāt, nevajadzētu būt gājēju pārejām un luksoforiem. Ja vēlas atļaut lielāku braukšanas ātrumu, vienīgais risinājums, kā tās šķērsot, būtu tiltiņi.
Mūsdienās cilvēki mēdz uz darbu braukt diezgan lielus ceļa gabalus, tāpēc atļautā ātruma palielināšana ļaus viņiem ietaupīt laiku. Tas, protams, ir ar nosacījumu, ka netiek apdraudēta drošība.
