Dažās Eiropas valstīs atsevišķām iedzīvotāju grupām, piemēram, trūcīgām personām, tiek nodrošināta bezmaksas kontracepcija. Īpaši gan to neizceļot un par to nerunājot, dažviet pašvaldībās arī Latvijā tiek lemts veselības pabalsta veidā segt izsargāšanās līdzekļu izmaksas trūcīgām un nelabvēlīgām ģimenēm.
Jurijs Gorbačevskis, Jelgavas Romas katoļu Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrāles vikārs
Tā ir tuvredzība. Katrs bērns ir svētība. Es kalpoju arī Elejā un redzu, ka turienes bērnunamā bērnu kļūst arvien mazāk, un, slava Dievam, ka tā notiek. Tas nav veids, kā risināt šos jautājumus. Sociālo slogu tā nevar mazināt. Tā mēs panāksim, ka gan kā tauta, gan vienkārši kā cilvēki cietīsim. Sanāk, ka noraidām to, ko Dievs mums vēlas dot. Ja mēs pieļausim šādu jautājumu risināšanas veidu, nākamais solis varbūt būs arī eitanāzija.
Cilvēki paši rada sev ciešanas jau laicīgajā dzīvē, domājot tikai par savu labklājību šeit, uz zemes, bet aizmirst un neaizdomājas par mūžīgu dzīvošanu. Diemžēl viss ļaunums ir tepat gaisā – mums apkārt –, un mēs riskējam ar to, ka vienā brīdī tas var arī materializēties un gāzties pār mums visiem. Mēs savās dzīvēs neesam tikuši nekur tālāk par Veco Derību, kurā jau viss ir pateikts par dzīvības dzēšanu. Ja mēs apturam dzimstību, tad arī nav kas strādā zemi, nav kas to kopj, sargā.
Cilvēki vēlas pārāk visu regulēt, plānot un pārraudzīt. Jautājums, vai mēs nevēlamies būt Dieva vietā. Bet es domāju, ka Dievs to nepieļaus. Iznīks tas, kas nav no Dieva, jo viņš visu radījis pilnīgu. Dievs par visu ir padomājis, un viss mums ir no Viņa – arī cilvēka reproduktīvā sistēma. Ne velti Dievs ir radījis cilvēku auglīgu.
Beāta Bundule, biedrības «Papardes zieds» projektu vadītāja
Mana atbilde uz jautājumu sakņojas manā profesionālajā pieredzē, kas iegūta, jau vairāk nekā septiņus gadus vadot projektus biedrībā «Papardes zieds» un arī veicot brīvprātīgo darbu un atbalstot sievietes, kuru ienākumi ir zemi vai tuvu kritiskiem un kas audzina vairākus bērnus, turklāt bieži vienas pašas. Esmu arī Iecavas sieviešu kluba «Liepas» valdes priekšsēdētāja.
Vēlos atsaukties uz pētījumu, ko Latvijas Universitātes asociētā profesore Ilze Vīberga un topošo ginekologu – dzemdību speciālistu grupa veica 2012. – 2013. gadā. Tas bija par nevēlamu grūtniecību un kontracepcijas praksi to vairāk nekā 700 Latvijas sieviešu vidū, kuras nolēmušas pārtraukt grūtniecību. Aplami domāt, ka lēmumu par grūtniecības pārtraukšanu pārsvarā pieņem nepilngadīgas meitenes, vientuļās mātes un sievietes ar relatīvi zemiem ienākumiem un sliktu izglītību. Pētījums parāda citu ainu. Vairumam šo sieviešu (vairāk par 80 procentiem) ir stabilas partnerattiecības ar vīrieti, no kura iestājusies grūtniecība, 82 procenti grūtniecību pārtraukušo ir vismaz vidusskolas izglītība, bet vairāk nekā puse – 55 procenti – ir strādājošas. Tikai 5,6 procenti sieviešu uzsvēra, ka kontracepcija ir pārāk dārga, tajā pašā laikā to vispār nelietoja vairāk nekā puse no aptaujā iesaistītajām sievietēm, jo uzskatīja, ka nevar palikt stāvoklī. Šis pētījums parāda, ka ne vienmēr zemie ienākumi ir iemesls, kādēļ iestājas neplānota grūtniecība. Vairumā gadījumu tas ir tādēļ, ka mūsu sieviešu zināšanas par savu reproduktīvo veselību ir nepietiekamas.
Rietumeiropā ir valstis, kurās atsevišķu iedzīvotāju grupas (jaunieši, trūcīgas personas u.c.) tiek nodrošinātas ar bezmaksas kontracepciju. Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā aptuveni 20 jauniešu centros ir iespēja saņemt bezmaksas konsultācijas par veselības jautājumiem un arī prezervatīvus.
Latvijā bezmaksas kontracepciju valsts nedotē, kā arī pašvaldību līmenī iespēja to nodrošināt ir visai ierobežota, tas iespējams vien dažās pašvaldībās strādājošos HIV profilakses punktos, turklāt – tikai riskam pakļautām iedzīvotāju grupām.
Prakse rāda, ka ģimenēs ar zemiem ienākumiem un vairākiem bērniem, kā arī tad, ja sieviete viņus audzina viena, prioritāte neapšaubāmi ir uzturs, siltums, apģērbs. Steidzamu vajadzību ir daudz, un, lai arī sieviete apzinās, ka ir nevēlamas grūtniecības iespēja, kontracepcija nav viena no prioritātēm. Pašvaldību sociālie darbinieki apstiprina, ka trūcīgo iedzīvotāju grupām varētu nodrošināt bezmaksas izsargāšanos, ja to izveidotu kā pakalpojuma veidu, kuru atbalsta valsts un pašvaldība. Tas būtu risinājums tām trūcīgajām ģimenēm, kuras patlaban neplāno ģimenes pieaugumu. Pieredzi, kā to risināt, var iegūt citās Eiropas valstīs, kurās jautājums par bezmaksas kontracepcijas nodrošināšanu atsevišķām iedzīvotāju grupām ir valsts plānots pasākums, ar kura palīdzību samazināt neplānotu grūtniecību pārtraukšanas skaitu.
Ilze Āna, Jelgavas novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja
Pašvaldības pabalsti patlaban neparedz finansēt kontracepcijas līdzekļu iegādi. Valsts likumdošanā ir noteiktas pamatvajadzības, kurām jābūt nodrošinātām. Tieši tās ir Sociāla dienesta darbības lauks, tomēr pamatvajadzību definīcijā nekādi nav minēti jautājumi par kontracepciju, pat par higiēnu ne. Tas jāskata kontekstuāli ar katru situāciju atsevišķi – vai tas ir jautājums par sociālajām prasmēm, tas ir, nepietiekamām zināšanām, vai kas cits.
Te nu gan jānorāda, ka jebkādas diskusijas par pašvaldības atbalstu vai gluži pretēji atbalsta neesamību kontracepcijai jāvērtē no pavisam vienkārša jautājuma perspektīvas. Tas ir, vai pati persona to grib.
Diskutēt par metodēm un to maksu ir visai lieki, ja cilvēki to negribēs izmantot un neuzskatīs par aktuālu savā dzīves situācijā.
Turklāt tas vienmēr ir divu cilvēku lēmums. Sabiedrībā bieži vien ačgārni sastopams viedoklis, ka tā ir sievietes izšķiršanās, tomēr uz vīriešiem tas attiecināms tieši tāpat. Kopumā vērtējot situāciju, ir skaidrs, ka pamatā ir personu pašu izvēle, savukārt līdzekļi tai jau ir pakārtoti. Turklāt daudz kas atkarīgs no personu sociālajām prasmēm, kā arī spējas uzņemties atbildību.
Nenoliegšu, ka arī mūsu darbinieki ar klientiem pārrunā ģimenes plānošanas jautājumus, tomēr, kā minēju, tas ir vesels saistīto jautājumu loks un katrs gadījums vērtējams individuāli.
