Arvien augot to cilvēku skaitam, kas zemā atalgojuma un citu iemeslu dēļ pamet darbu Valsts policijā (VP), pēc Iekšlietu ministrijas priekšlikuma šonedēļ valdība nolēma ieviest jaunākā kārtībnieka amatu ar augstāko speciālo dienesta pakāpi ierindnieks. Jaunākā kārtībnieka amatā tiks ieceltas amatpersonas ar vidējo izglītību, un viņu sākotnējā profesionālā apmācība notiks atbilstoši iepriekš sagatavotai desmit dienu programmai, pēc tam kārtojot pārbaudījumu. Amatpersonai papildus tiks uzlikts pienākums pārbaudes laikā sākt mācības VP koledžā arodizglītības programmā. Šiem darbiniekiem varēs noteikt tiesu kārtībnieka, objektu apsardzes, konvojēšanas, patrulēšanas un citus amata pienākumus augstāku amatu ieņemošas VP amatpersonas vadībā.
Andris Inkins, Valsts policijas koledžas direktora vietnieks:Manuprāt, tas ir kompromisa variants. No vienas puses, darbinieku policijā, īpaši apsardzē un konvojā, trūkst. Lai policija pienākumus varētu kvalitatīvi veikt, viņu vietas ir jāaizpilda. No otras puses, apšaubāmi, ka desmit dienu kursos varētu pietiekami labi sagatavot jaunatnācējus, kuri ieņems jaunākā kārtībnieka amatu. Pareizāk būtu darbinieku sagatavot, kā pienākas, un tikai tad likt amatā. Līdz šim bija tā, ka cilvēks, kurš nolēmis dienēt policijā, gadu mācījās Valsts policijas koledžā arodizglītības programmā un tikai tad sāka strādāt. Taču, ieviešot jaunākā kārtībnieka amatu, tiks iestrādāts noteikums, ka pēc dienesta sākšanas jaunajam policistam vajadzēs pusgada laikā sākt mācīties Valsts policijas koledžā. Andrejs Vilks, Rīgas Stradiņa universitātes profesors, kriminologs:Būtiskākais pamatojums jaunākā kārtībnieka amata ieviešanai ir tas, ka cilvēki atvaļinās no dienesta un policijā trūkst darbinieku. Lai patrulētu sabiedriskās vietās, izskatītu iedzīvotāju iesniegumus, reaģētu uz pārkāpumiem, nav vajadzīgas augsti kvalificētas zināšanas, bet vairāk gan komunikācijas prasmes. Vēl jāņem vērā, ka mums ir daudz bezdarbnieku, kuri beiguši vidusskolas un arī augstskolas, apgūstot specialitātes, kas nav pieprasītas darba tirgū. Policijā jaunie cilvēki par stabilu atalgojumu varētu strādāt. Kopumā šo jaunievedumu vērtēju pozitīvi. Armands Augustāns, Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs:Iekšlietu ministrijā neviens nav pētījis, cik liela šim jaunievedumam varētu būt atdeve. Esmu pārliecināts, ka uz jaunākā kārtībnieka amatu ar minimālo mēnešalgu nenāks cilvēki no ielas un pašreizējās deviņsimt vakantās štata vietas ar to nevarēs aizpildīt. Bieži vien mēs Latvijā kaut ko ieviešam, tad domājam un vēlāk konstatējam, ka atkal esam kļūdījušies. Ir jāmēģina dabūt atpakaļ tos policijas darbiniekus, kuri, baidoties no tā, ka varētu samazināt pensijas, aizgājuši pensijā. Ne viens vien tagad sēž mājās un gribētu atgriezties. Kā jūs domājat, ko tādam cilvēkam, kurš nolēmis to darīt, saka Iekšlietu ministrijā? Tur viņa iesniegumu «marinē», prasa pilnīgi no jauna iziet fiziskās, veselības pārbaudes utt.
