Bukmeikeri sestdien gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās lielāko cīņu saredz starp partijām «Vienotība» un «Saskaņa». Lai gan iepriekšējās Saeimas vēlēšanās ar ievērojamu pārsvaru uzvarēja «Saskaņas centrs», patlaban partijas reitings tikai nedaudz apsteidz tuvāko sekotāju «Vienotību». Turklāt vēlētāji EP vēlēšanās balso pēc atšķirīgiem kritērijiem, tādēļ «Vienotības» uzvaras iespējamība, pēc «Betsafe» prognozēm, ir 55 procenti, bet «Saskaņas» – 45. Daļa ierasto «Saskaņas» vēlētāju balsu varētu sadalīties starp mazākām uz krievvalodīgo elektorātu vērstām partijām. Par trešo vietu savā starpā cīnīsies Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība. Bukmeikeri 75 procentu iespējamību uzvarēt paredz ZZS, kurai šobrīd ir augstāks reitings. Lai gan Ivetas Grigules (ZZS) apjomīgā reklāmas kampaņa sabiedrībā vērtēta pretrunīgi, tā padarīja viņu par visredzamāko kandidātu publiskajā telpā. I.Grigules izredzes iekļūt EP novērtētas ar 50 procentu iespējamību. Pārējām partijām ir mazas izredzes iegūt pārstāvniecību Briselē. Piemēram, «Latvijas attīstības» reitings joprojām ir tik zems, ka arī Andreja Žagara tēls to nespēs izglābt, tikmēr «Reģionu alianse» cīņā iesaistījās pārāk vēlu. Pēc bukmeikeru prognozēm, pie urnām dosies vien 40 procentu balsstiesīgo, pieļaujot, ka aktivitāte var arī būt vēl zemāka.
Valdis Veips, Zemgales Plānošanas reģiona izpilddirektors
Priekšvēlēšanu kampaņā ir ne mazums populisma. Parijas runā par sociāliem jautājumiem, ko katra dalībvalsts risina pati. Vēlētājam vajadzētu augstāk novērtēt tos, kuri uzrunā patiesāk. Es balsošu par latviskām vērtībām. Mūsu vietā to citi nedarīs. Uz vēlēšanām ir jāiet. Cik nu mēs ES politiku varam ietekmēt, tik arī jāietekmē.
Inta Jorniņa, Spīdolas ģimnāzijas skolotāja
Sarakstu izvēlē piederu pie tiem latviešiem, kuri skata uzvārdus un nobalso par, pēc sava prāta, kompetentākajiem. Esmu gājusi uz visām vēlēšanām, kā arī referendumiem. Vispirms to liek darīt pilsoņa pienākums. Atšķirībā no iepriekšējām EP vēlēšanām noskaņu mainījuši notikumi Ukrainā. Tie manī stiprinājuši paļāvību, ka ES ir spēks, ar kuru Latvijai ir jāiet kopā. Divas reizes esmu viesojusies EP un redzējusi, kā tur mūsu godprātīgie deputāti strādā. Droši vien jau tā ir, ka mūsu nelielā valsts EP maz ko var ietekmēt, un tomēr mūsējie cenšas, jo tas tiešām ir ļoti grūts darbs.
Voldemārs Bariss, LLU profesors
Eiroparlamenta deputātam atšķirībā no vietēja līmeņa politiķiem labi jāizprot ģeopolitiskie procesi, ES kopējās problēmas un iespējas. Tad šīs zināšanas var izmantot arī Latvijas interešu labā. Tēlaini sakot, vajadzētu saprast, kā «pūš Eiropas vēji», lai zinātu, kā pagriezt «Latvijas buru». Diemžēl, vērtējot sarakstu kandidātus un viņu piedāvājumus publiskajā telpā, redzama vairāk lokālu problēmu aktualizēšana. Netrūkst daudz solījumu un sevis slavināšanas. No otras puses, tas ir arī saprotams, jo balsos taču Latvijas pilsoņi, turklāt tuvojas Saeimas vēlēšanas. Skaidrs, ka jaunievēlētajiem Eiroparlamenta deputātiem no Latvijas būs jāiekaro autoritāte un uzticēšanās citu valstu kolēģu vidū, un noteikti priekšrocības būs tiem kandidātiem, kas EP jau strādājuši.
Ukrainas notikumu kontekstā mūsu pilsoņiem svarīgi būtu apliecināt, ka jūtamies kā Eiropas Savienībai piederīgi. Tādēļ vajadzētu balsot nevis par tiem, kas aizstāv Putina Krieviju, bet gan par Eiropas Savienībai pieņemamu politiku. Manā balsojumā ļoti svarīgs būs arī personību izvērtējums.
Māris Ozols, astoņu bērnu tēvs, «Ruukki Express» veikala vadītājs
Diemžēl EP asociējas ar padomju laikiem, kad latvieši Maskavā piedalījās kompartijas kongresos, taču tas bija tīri formāli. Domāju, arī tagad Briselē lēmumus lobē lielvalstis, lielās biznesa kompānijas. Mūsu iespējas tur ir ļoti ierobežotas. Latvijas deputāti Eiroparlamentā sadalās frakcijās, par kuru mērķiem man un arī daudziem citiem trūkst skaidrības. Turklāt Briseles ierēdņi un deputāti, kas bauda tādas algas un sociālās garantijas, kādas mums sapņos nav rādījušās, ir atrāvušies no dzīves realitātes. Grūti ir izšķirties – vai iet balsot vai nē.
Šajās vēlēšanās nomāc pārmērīgās reklāmas. Kur Jelgavā ej, visur priekšā ir ZZS plakāti ar Ivetu Griguli. Cik naudas tādās reklāmās ir ieguldīts! Tātad Grigule zina, ka, nokļūstot Eiroparlamentā, varēs norēķināties ar saviem sponsoriem. Kā lai tādam cilvēkam uzticas? Domāju, EP deputātiem par savu darbu atlīdzībā būtu jāsaņem tikpat, cik attiecīgās valsts parlamentu deputātiem. Tas valsts pārvaldē veicinātu godīgumu. Ja tomēr balsošu, tad par nacionāļiem, ko esmu darījis arī citās vēlēšanās. Viņi ir mazāk kosmopolītiski, vairāk aizstāv tautas intereses daudznacionālajā Eiropā.
