Skolu finansēšanas kārtības maiņa, ieviešot valsts galvojuma jeb vaučeru sistēmu, ir viena no lielākajām izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa iecerētajām reformām vispārējā izglītībā. Pēc ministra domām, naudas novirzīšana skolām tieši ar vecāku starpniecību (kā tas patlaban notiek Zviedrijā), sniegtu izglītības iestādēm lielāku brīvību un iespēju rīkoties ar savām finansēm, kā arī nodrošinātu vienlīdzīgāku pieeju izglītībai.
Ginta Avotiņa, Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja:Skolu finansēšanas sistēmas maiņa pati par sevi nekādas problēmas neatrisinās. Tomēr ir atbalstāma ideja meklēt citus risinājumus, kā arī beidzot apzināt, cik īstenībā maksā bērna izglītošana dažādās skolās. Lai runātu par pedagogu algas palielināšanu vai līdzvērtīgas skolu materiālās bāzes radīšanas iespēju, ir būtiski saprast, cik lielu summu vaučers uz skolu «aiznesīs». Jābūt diezgan komplicētai sistēmai, lai kaut cik vienlīdzīgas konkurences pozīcijas būtu skolām pilsētās un laukos. Tām, kas īsteno alternatīvas izglītības programmas, un skolām, uz kurām bērnus saved ar vairākiem autobusiem no plašas apkārtnes. Skolās, kas nav celtas tūkstoš skolēniem, vaučeri var nedot pietiekamu finansējumu tehnoloģiju ieviešanai tikai tāpēc, ka uzņemamo audzēkņu skaits ir ierobežots. Pašlaik pašvaldība var izvērtēt savas saimnieciskās iespējas un īstenot savu attīstības plānu. Ieviešot vaučerus, pašvaldības maksājumi skolu darba nodrošināšanai vairs nav paredzēti. Jāpiebilst, ka arī patlaban vecākiem ir iespēja izvēlēties bērnam skolu un pedagogu finansējums atkarīgs no skolēnu skaita. Andris Spunītis, Aizupes pamatskolas Vecāku padomes priekšsēdētājs:Cik no ministra Ķīļa intervijām dzirdēts par iespējamo valsts galvojuma jeb vaučeru sistēmu, drīzāk esmu par šo ideju. Tā skolām dotu lielāku brīvību. Vairs nebūtu vajadzīga birokrātiskā saskaņošana un līdzekļu novirzīšana «no augšas», kas ne vienmēr ir objektīva. Vaučeru ieviešama tāpat atklātu faktisko lauku perspektīvu. Ja skolā būs bērni, nāks nauda, radot lielākas iespējas attīstībai. Skola laukos tad arī kļūtu par izglītības un kultūras centru. Taču rungai ir arī otrs gals. Ja izglītības iestāde nespēs noorganizēt radošu vidi un kvalitatīvu mācību procesu, bet tikai sniegs pašu elementārāko, vecāki centīsies savus bērnus novirzīt uz citu skolu un vieta paliks tukša. Valsts galvojuma sistēmas ieviešana varētu arī mazināt to milzīgo materiālās bāzes atšķirību, kas patlaban ir starp skolām. Īpaši pilsētā un laukos. Kamēr vienā izglītības iestādē lieto interaktīvo tāfeli, citā sporta stundas vada gaiteņos, jo tai nav sporta zāles. Agris Celms, Jelgavas 4. vidusskolas direktors:Īsti neizprotu šo sistēmu, bet no tā, kas dzirdēts, vaučeru ieviešana traucētu veidot prognozējamu stabilitāti. Visai izglītības nozarei līdzīgi kā banku sistēmai raksturīgs trauslums. Mētāšanās šajā ziņā nebūtu pieļaujama. Izglītības un zinātnes ministrija politisko vētru laikā pieņēmusi diezgan daudz lēmumu, kas sistēmai kopumā nākuši par sliktu, jo nav ņemts vērā praktiķu viedoklis. Arī šajā jautājumā neviens pašām skolām to nav prasījis. Uzskatu, ka pašreizējā kārtība, kad nauda seko skolēnam, bet līdz pašvaldībai, kura finansējumu var sabalansēt un pārdalīt, ir zelta vērta. Tā ļauj izdzīvot mazajām lauku skolām. Ieviešot vaučeru sistēmu bez iespējām izlīdzināt finansējumu, paliks tukšas ne tikai atsevišķas skolas, bet veseli reģioni.
