Aprēķinot, ka, izvēloties dārgākas zāles, no pacientu maka pagājušajā gadā pārmaksāti vairāk nekā deviņi miljoni latu, Veselības ministrija izstrādājusi projektu, kas ārstiem liktu pirmajā reizē pacientiem izrakstīt lētākās kompensējamās zāles. Dārgākus medikamentus varētu izrakstīt vien tad, ja pacientam rodas blaknes. Šis fakts izraisījis ārstu un vairāk nekā 30 nevalstisko organizāciju neapmierinātību.
Pauls Princis, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents:Mūsu asociācija neatbalsta šo grozījumu projektu un ir lūgusi ministrijai to pārskatīt. Ja ārstam ar likuma spēku uzliek par pienākumu izrakstīt lētākos medikamentus, tas, mūsuprāt, ierobežo gan pacienta, gan ārsta tiesības. Ārstam jāizvēlas pacientam vislabākais, bet plānotās izmaiņas to ierobežos un ārsts būs kā menedžeris zāļu cenu biznesā. Otrs ir tehniskais jautājums – ārstam būs ļoti rūpīgi jāseko līdzi katra medikamenta ražotāja cenu politikai un cenu kustībai. Ražotājs tās ir tiesīgs mainīt teju katru mēnesi, un, nedod Dievs, ārsts izmaiņas nepamanīs – tas būs pārkāpums. Mūsu priekšlikums ir darīt, kā vairumā ES valstu, – receptē rakstīt starptautiski nepatentēto zāļu vielas nosaukumu, un aptiekas ar pacientu var izvēlēties lētāko medikamentu, bet uzspiest ar likumu iegādāties lētāko noteikti nedrīkst. Ļoti daudzi pacienti savu veselību vērtē augstāk un tā arī pasaka – vēlas dārgākas zāles. Ina Dzērve, pedagoģe:Medikamenti mūsu ģimenē «apēd» lielu daļu ģimenes budžeta. Vīrs ir sirds slimnieks, un ārsts viņam izraksta gan valsts kompensētos, gan daļēji kompensētos, gan maksas medikamentus, līdz ar to mēnesī zālēm vien tērējam 70 latu. Protams, gribētos, lai tās ir lētākas. Taču aptiekas ir elastīgas, un ne reizi vien, kad konkrēto zāļu nav, farmaceits piedāvājis citas – lētākas. To gan nevar teikt par ārstējošo ārstu, kas šādu iespēju nav piedāvājis ne reizi, un arī mums negribas konfliktēt. Domāju, ka zāļu firmas ar ārstiem slēdz līgumus, lai viņi pacientiem izraksta dārgākas, bet konkrētas firmas zāles. Taču šaubos, vai likums par lētāku medikamentu izrakstīšanu ir labākais. Pacientiem jābūt zinošākiem – ja zāles ir dārgas un cilvēks tās nevar atļauties, jājautā ārstam, vai nav lētākas. Nevajag baidīties prasīt. Zita Bērziņa, SIA «Valdekas aptieka» vadītāja:Domāju, ka likumā to noteikt nevajag. Taču varētu noteikt, ka ārstam, pirms tas izraksta kompensējamos medikamentus, pacients jābrīdina, ka iespējams iegādāties arī lētākas tieši tāda paša sastāva zāles. Tālāk jau pacienta ziņā, vai iegādāties lētākās vai ārsta rekomendētās – dārgākās. Pēc pieredzes zinu, ka šajā ziņā ārsti grēko un pacientus neinformē, jo ir situācijas, kad cilvēks nevar atļauties nopirkt viņam izrakstītos medikamentus augstā līdzmaksājuma dēļ, tādēļ no tiem atsakās vispār, jo ārsts nav informējis, ka ir arī lētāki. Ja zāles ir valsts kompensēto medikamentu sarakstā, kāpēc pirmajām tiesībām jābūt lētākajam? Ne vienmēr tās palīdz. Piemēram, hroniskam pacientam izraksta lētākos medikamentus, bet analīzes uzrāda, ka tie nenotur vajadzīgo cukura līmeni. Valsts jau no tā neko nezaudē, tā kompensē noteiktu summu – pārējo piemaksā pacients. Kas var atļauties un vēlas maksāt dārgāk, kāpēc to liegt?Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents:Pašlaik par šo jautājumu runāt ir absolūti bezjēdzīgi – tas nekad nenotiks, jo nevar notikt! Ministru kabineta noteikumi nevar tapt vienas dienas vai nedēļas laikā. Līdz vēlēšanām atlicis vien mēnesis – mainīsies valdība, iespējams, būs arī cits veselības ministrs, kuram prioritātes būs pavisam citas. Tāpēc «cepšanās» ap zālēm ir absolūti nevietā.
