«Mans 15 gadu vecais dēls pēdējā laikā sācis dīvaini uzvesties – negrib iet uz skolu, aizbildinoties ar miegainību, turklāt pamanu, ka viņam samazinājusies uztveršanas spēja.
“Mans 15 gadu vecais dēls pēdējā laikā sācis dīvaini uzvesties – negrib iet uz skolu, aizbildinoties ar miegainību, turklāt pamanu, ka viņam samazinājusies uztveršanas spēja. Tik daudz dzirdēts par narkotikām, ka sāku aizdomāties, vai arī mans dēls nav sācis lietot ko apreibinošu. Kā lai to
noskaidro?” jautā jelgavniece Anna.
Speciālisti iesaka jaunieti aizvest pie ārsta, vislabāk, narkologa, kas varēs dot objektīvu spriedumu. Diagnozi var noteikt tikai pieredzējis speciālists, tādēļ, konstatējot atsevišķas pazīmes, nebūtu uzreiz jāizdara viennozīmīgi secinājumi, bet gan jāvēršas pēc padoma pie šīs jomas profesionāļiem. Taču ir vairākas pazīmes, kas var liecināt par narkotiku lietošanu.
Pirmām kārtām izmaiņas ārējā izskatā – nevīžība, vienaldzība pret savu ārieni, pārāk šauras vai platas un uz gaismu nereaģējošas acu zīlītes, novājēšana, apetītes zudums, sejas ādas bālums un sausums. Der palūkoties, vai uz elkoņu locītavu iekšpuses, plaukstu, kāju, kakla un citām vēnām nav injekciju pēdu, vai vēnas sacietējušas, pigmentētas. Arī miegainība (ilgstoša), nedrošas kustības un runas traucējumi var liecināt par narkotiku lietošanu. Lai slēptu injekciju pēdas un acu zīlīšu izmaiņas, lietotājs mēdz valkāt saulesbrilles, kreklu ar garām piedurknēm neatkarīgi no laika apstākļiem, kā arī lieto smaržas, lai slēptu narkotiku specifisko aromātu.
Izmaiņas vērojamas arī uzvedībā. Jaunietis vai jauniete var kļūt noslēpumaina, biežāk uzturēties ārpus mājām, izolēties slēgtās telpās. Narkotiku lietotājiem vērojamas krasas garastāvokļa svārstības, darbaspēju un koncentrēšanās spēju zudums, mācību un darba kavējumi, interešu maiņa vai pat to zudums, attieksmes maiņa pret ģimeni un draugiem. Visai būtiska ir naudas aizņemšanās, dažādu mantu pazušana no mājām, jo narkotikas maksā salīdzinoši dārgi, tāpēc ar kabatas naudu nepietiek.
Dažādiem narkotiku veidiem ir atšķirīgas raksturīgākās pazīmes, kas varētu liecināt par personas atrašanos narkotisko vielu reibuma stāvoklī. Opiāti izraisa neparastu miegainību dažādā laikā (iesācējiem), palēninātu, “stieptu” runas veidu, biežu “atpalikšanu” no sarunas temata un virzības, kā arī ļoti šauras acu zīlītes, kas nereaģē uz gaismas izmaiņām. Stimulatori (amfetamīni, ekstazi, kokaīns) savukārt izsauc pārmērīgu kustīgumu, pļāpīgumu, paplašinātas acu zīlītes, paātrinātu pulsu, paaugstinātu asinsspiedienu, svīšanu, kā arī paaugstinās ķermeņa temperatūra. Halucinogēni (LSD, psilocibīns un psilocīns, tarēns) mēdz paātrināt pulsu, paaugstināt asinsspiedienu, paplašināt acu zīlītes un izraisīt roku trīcēšanu. Šo vielu riebums saistīts ar izmaiņām laika, telpas, attāluma sajūtās un sava ķermeņa uztverē, rodas nereālas ilūzijas un halucinācijas. Marihuāna un hašišs stipri palielina acu zīlītes, izsauc emociju “uzliesmojumu”, skaļus smieklus, iespējama agresivitāte un nemotivēta rīcība. Barbiturāti un trankvilizatori (miega un nomierinošie līdzekļi) rada simptomus, kas līdzīgi alkohola reibumam, – eiforiju, miegainību, emocionālo nestabilitāti, lēnu domāšanu, neskaidru valodu un kustību traucējumus, dažreiz arī apdullumu.
